Krievijas konstitūcija bieži redzēta protestētāju rokās pagājušā gada protesta viļņos un arī šī gada pirmajā protestā, kur tika pieminēti daudzu gadu laikā nogalinātie žurnālisti un aktīvisti, kā arī pieprasīta neseno protestu akciju dalībnieku tiesāšanas pārtraukšana.
Iepriekš bijuši arī aresti un bargi naudassodi par publisku konstitūcijas nolasīšanu, tādējādi pievēršot uzmanību tās regulārai pārkāpšanai.
Drīz līdzšinējā redakcijā šī konstitūcija vairs, visticamāk, vairs nepastāvēs, jo prezidents Putins uzrunā par stāvokli valstī paziņoja par ievērojamu tās pārrakstīšanu.
Cita starpā prezidents Putins vēlas:
Ierobežot starptautisko tiesību prioritāti – tas dotu vēl lielākas juridiskas manevrēšanas iespējas ignorēt Krievijai neizdevīgus starptautiskos lēmumus un valsts starptautiskās saistības, vienlaikus oficiāli no tām neatsakoties. Līdzīgi Krievija jau tagad rīkojas saistībā ar tai negatīvajiem Eiropas Cilvēktiesības tiesu lēmumiem.
Izmainīt valdības iecelšanas kārtību – turpmāk premjerministru un ministrus apstiprinās parlaments, nevis prezidents, kas nozīmē premjerministra lomas stiprināšanu uz prezidenta rēķina.
Izmainīt prezidenta pilnvaru termiņus - no teikuma “aizliegt ieņemt prezidenta amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas” svītrot vārdus “pēc kārtas”, tātad atšķirība no paša Putina, jebkuram citam turpmākajam prezidentam divi termiņi būtu maksimums savas politiskās karjeras laikā.
Pārvērst Krievijas Valsts padomi par konstitucionālu varas orgānu – padomi, kuru Putins pats atjaunoja 2000.gadā, pats vada, tagad pats grib padarīt vēl ietekmīgāku.
Konstitucionālās pārmaiņas pavadīs arī cits premjerministrs – Mihails Mišustins. Jau nosaukts par nodokļu caru, rokzvaigzni tehnokrātu vidū un supermenu birokrātu vidū.
Tas vis saistīts ar viņa panākumiem ieņēmumu sistēmas tehnoloģiskajā modernizēšanā, kas skaidri saskatāma grafikās un izmērāma rubļos valsts kasē.
Krievijas politikas pazinēji to saista ar Putina vēlmi likt uzsvaru uz stagnējošās ekonomikas iekustināšanu. Taču arī tas neizskaidro, kāpēc valdības maiņa bija nepieciešama tieši tagad.
Jaunais premjerministrs un jaunā konstitūcija ar šķietamu prezidenta funkciju sašaurināšanu liek uzdot jautājumu par paša Putina nākotnes plāniem pēc ceturtās prezidentūras beigām 2024.gadā.
Versijās izskan gan vēl viens termiņš premjera amatā, gan vadošais amats Krievijas Federālajā padomē.
Pats Putins, pieminot Ļeņingradas blokādes pārraušanu un kārtējo reizi vainojot citas valstis mēģinājumos pārrakstīt vēsturi, tomēr skaidroja, ka prezidenta amatā negrasās palikt līdz savai pēdējai dienai.
Tikmēr ārpus sistēmas esošo opozīciju solījumi par konstitūcijas burta ievērošanu un valdības sakratīšanu, nepārliecina. Opozīcijas pārstāvji pieļauj, ka pārmaiņas notiek tieši, lai nebūtu reālu pārmaiņu, jo Putins mēģinās noturēt varu.
