"Runājot par Lisičansku, tur ir palikuši 10–12 tūkstoši cilvēku. Vairākumam [iedzīvotāju] izdevās evakuēties, un man jāatzīst – viņiem bija iespēja evakuēties. Tur palikuši cilvēki, kas noteiktu iemeslu (..) dēļ palikuši.

Tas, kas ar viņiem tagad notiek, ir bēdīgas sekas tam, ka cilvēki nedzirdēja un neklausīja varas iestādes, kad mēs runājām un devām viņiem iespējas evakuācijai," sacīja Vereščuka.

Viņa sacīja, ka Lisičanskā palikušo iedzīvotāju liktenis ir smags. Krievi viņus ievieto filtrācijas nometnēs, rūpīgi pārbauda patriotismu vai piederību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, piekauj un spīdzina.

Vereščuka kārtējo reizi atzīmēja, ka ir svarīgi evakuēties no teritorijām, kurām draud okupācija, kad šāda evakuācija ir iespējama. Viņa arī aicināja iedzīvotājus neticēt okupantiem un neatgriezties Mariupolē, sevišķi ar maziem bērniem. 

Lai arī stratēģiski svarīgā Lisičanskas pilsēta jau vairākas dienas atrodas Krievijas spēku kontrolē, cīņas tās tuvumā joprojām turpinās.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.