Krievijas okupantiem Ukrainā nerūp civiliedzīvotāju upuri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

ASV un NATO eksperti izsaka bažas, ka Krievijas karaspēks, sastopoties ar negaidīti sīvu Ukrainas bruņoto spēku pretestību, varētu mainīt stratēģiju un bombardēt Ukrainas pilsētas līdz to kapitulācijai. Tas var novest pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, jo plānots izmantot ne tikai jaudīgāku, bet arī postošāku munīciju.

Kāds avots Rietumu izlūkdienestos CNN atzina, ka Krievijā ir pilnīgi citi standarti, ja runa ir par cilvēka dzīvības vērtību.

Aicina uz totālu pretošanos

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs aicina iedzīvotājus uz totālu pretošanos iebrucējiem. Viņš aicinājis to darīt pilnīgi visās frontes vietās, aizmugurē, kā arī uz laiku okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos. Pēc Šmihaļa vārdiem, pašlaik valdībai ir divi galvenie uzdevumi – nodrošināt bruņoto spēku un citu bruņoto grupējumu vajadzības, kā arī nodrošināt civiliedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm pat tajās vietās, kuras ir bloķētas bruņoto sadursmju vai okupācijas dēļ.

Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Vadims Denisenko ziņo, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kura tika pakļauta intensīvām apšaudēm iepriekšējā naktī. Tāpat vairākos reģionos notiekot Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumi, taču ģenerālštābs sestdien paziņojis, ka par to, kur tieši tas notiek, protams, pagaidām teikt nevar, jo tas var šos plānus un nodomus izgāzt.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir piešķīris ģenerāļa pakāpi bruņoto spēku virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam. Ģenerālis ir augstākā militārā pakāpe Ukrainas armijā.

Pētnieciskās žurnālistikas centra “Bellingcat” pārstāvis Hristo Grozevs prognozē, ka Krievijas spēkiem Ukrainā faktiski ir beigušies resursi turpmākās karadarbības veikšanai. Proti, līdz šim pieejamie resursi varētu beigties jau svētdien, bet nākamo piegāde būs ļoti apgrūtināta. Grozevs gan neuzskata, ka 6. marts būs kara beigas, jo gan pārtika, gan bruņojums, gan degviela, visticamāk, tiks piegādāti, taču tas ir uzskatāms par loģistikas murgu.

Rietumu žurnālisti pamet Krieviju

Jaunākie ANO aprēķini liecina, ka Ukrainu kopš kara sākuma ir pametuši 1,2 miljoni bēgļu.

Sankcijas pret Krieviju piemēro arvien vairāk valstu, un no Krievijas aiziet arvien vairāk ārvalstu kompāniju. Plašas sankcijas pret Putina režīmu ir piemērojusi Singapūra, kas tiek uzskatīta par vienu no Āzijas spēcīgākajām ekonomikām.

Arvien tukšāka kļūst arī Krievijas informatīvā telpa, jo par darbības pārtraukšanu Krievijā ir paziņojušas televīzijas kompānijas CNN, BBC, CBS, ABC un aģentūra ''Bloomberg''.

Tirdzniecības tīkliem ir dota atļauja ierobežot dažādu ikdienas dzīvei nozīmīgu preču tirdzniecību. Lai ierobežotu spekulāciju, no sestdienas lielveikalos iedzīvotāji drīkstēs nopirkt ne vairāk par 10 kg cukura, 10 litru augu eļļas, piecus 2 kg miltu iepakojumus un 3 sāls paciņas. Tāpat viena persona nedrīkstēs iegādāties vairāk par 10 makaronu, rīsu vai grūbu paciņām.

Arvien vairāk firmu pievienojas Krievijas boikotam

Sestdien ir izskanējušas ziņas, ka pārtikas biznesa milži “Coca Cola” un “Danone” tomēr ir gatavi apturēt savu darbību Krievijā. Dienvidkorejas kompānija “Samsung” paziņojusi, ka vairs nepiegādās savu produkciju Krievijai. Darbību Krievijā aptur arī juvilierizstrādājumu firma “Cartier” un apģērbu tirdzniecības uzņēmums “Marks&Spencer”, kas nosūtīs apģērbu ukraiņu bēgļiem. Programmatūras pārdošanu apturējusi arī videospēļu kompānija “EA sports”.

Vienlaikus izdevums “Kommersant” ziņo, ka Krievijas varas iestādes gatavojoties atbrīvot no kriminālatbildības par pirātiskās programmatūras izmantošanu, kas izstrādāta sankcijas ieviesušajās valstīs.

Somija ir gatava pastiprināt savu sadarbību ar ASV aizsardzības jomā. Par to paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste, kurš piektdien Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Nīniste arī norādījis, ka situācija pasaulē ir mainījusies, arī iedzīvotāju attieksme ir mainījusies un, iespējams, tiks aktualizētas diskusijas par Somijas pievienošanos NATO.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti