Aktīvākās kaujas arvien turpinās Ukrainas austrumos, kur Krievijas spēki mēģina ielenkt vairākas pilsētas, lai tādējādi pārņemtu tās savā kontrolē un galu galā iegūtu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem.

Ar raķetēm apšauda Harkivu 

Aizvadītajā diennaktī aktīvas apšaudes bijušas Kramatorskā, kur cietusi kāda dzīvojamā ēka. Kaut arī frontes tuvumā esošajā pilsētā ir daudz militārpersonu, tur aizvien dzīvo arī civiliedzīvotāji. Pēc Doneckas apgabala gubernatora teiktā, tur aizvadītajā naktī bojātas kopumā deviņas ēkas, to skaitā arī skola.

Apšaudes un raķešu triecieni kārtējo reizi skāruši arī ziemeļaustrumos esošo Harkivu. Maksima Gorkija vārdā nosauktais atrakciju parks publicējis video, kur parkā redzami vairāki sprādzieni. Pēc vietējo mediju ziņotā, dienesti veica glābšanas darbus vairākās pilsētas centrālajās daļās, kur pēc raķešu triecieniem bija izcēlušies ugunsgrēki.

Krievijas spēkiem neizdodas pietuvoties Odesai

Valsts dienvidos Krievijas spēki arvien mēģina virzīties uz rietumiem, lai pietuvotos ostas pilsētai Odesai, tomēr, pēc Ukrainas spēku teiktā, iebrucēji aizvadītajā diennaktī cietuši neveiksmes.

“Pateicoties Ukrainas aizstāvju veiksmīgajai darbībai, ienaidnieks zaudējis kontroli pār vairākām apdzīvotām vietām Mikolajivas un Hersonas apgabalos,” vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Oleksandrs Štupuns.

Maz ticams, ka Ukraina sāks pretuzbrukumu karā ar Krieviju pirms jūnija vidus, kad tā cer saņemt papildu ieročus no sabiedrotajiem. Par to paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš arī spriež, ka diez vai Krievija gūs kādus būtiskus panākumus līdz 9. maijam, kad tā plāno plaši atzīmēt tā saucamo Uzvaras dienu.

Mariupoles aizstāvji apņēmušies cīnīties līdz galam

Mariupolē tikmēr turpinās Krievijas spēku uzbrukumi rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijai, kur pilsētas aizstāvji turpina cīņu pret okupantiem.

Kā videouzrunā uzsvēris pulka “Azov” komandieris Deniss Prokopenko, karavīri negrasās padoties un cīnīsies līdz galam.

“Slava Ukrainai! Mariupoles garnizons 70 dienas vienatnē pretojas ienaidnieka milzīgajiem spēkiem. Kopš 25. aprīļa esam noturējuši perimetra aizstāvību rūpnīcai “Azovstaļ”. Ir jau otrā diena, kopš ienaidnieks ielauzies rūpnīcā.

Notiek smagas, asiņainas cīņas. Es lepojos ar saviem karavīriem par viņu pūliņiem, lai ierobežotu ienaidnieka uzbrukumu.

Es pateicos visai pasaulei par milzīgo atbalstu Mariupoles garnizonam. Mūsu karavīri to ir pelnījuši. Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, taču mēs turpinām pildīt pavēli, lai, par spīti visam, noturētu aizsardzību.”

Ar videouzrunu pie Ukrainas prezidenta un starptautiskās sabiedrības vērsies arī pulka “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars. Viņš sacīja, ka Krievija neievēro pamieru šodien solīto humāno koridoru no “Azovstaļ” atvēršanai.

"Mēs aicinām evakuēt civiliedzīvotājus, un es personīgi aicinu virspavēlnieku parūpēties par ievainotajiem karavīriem, kuri šausmīgās mokās mirst no neatbilstošas ārstēšanas. Nodrošināt iespēju izvest karavīru līķus, lai ukraiņi varētu atvadīties no saviem varoņiem."

Čornobiļas AES apkaimē izcēlies mežu ugunsgrēks

Tikmēr jaunas likstas skārušas Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) apkaimi, kur izcēlies meža ugunsgrēks. Dzēšanas darbus apgrūtina ne tikai skarto teritoriju radioaktivitāte, bet arī varbūtība, ka Krievijas karaspēks aiz sevis atstājis mīnas.

Ukrainas ugunsdzēsēji ierobežojuši uguns izplatību aizlieguma zonā ap Čornobiļas atomelektrostaciju. Kaut arī daudzviet liesmas ir apdzēstas, ugunsdzēsēji nav varējuši piekļūt uguns skartajai meža teritorijai, jo pastāv risks, ka Krievijas karaspēks pēc aiziešanas no Čornobiļas mežu mīnējis. Dzēšanas darbi turpinās, lai pilnībā apdzēstu liesmas. Vietējās ugunsdzēsēju brigādes apgalvo, ka nav pamata satraukumam par liesmu tālāku izplatību.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.