Sīrijas televīzija informē par kārtējo palīdzības sūtījumu no Krievijas. Zināms, ka tiek piegādāta gan humānā palīdzība, gan militārās kravas. Principā oficiālās Maskavas attiecības ar Damasku un Rietumiem nevēlamo prezidentu Bašaru al Asadu nav nekas jauns — Krievija vairākkārt centās uzņemties sarunvedēja lomu ar galvenajām opozīcijas pusēm. Tomēr šīs iniciatīvas nesekmējās. Pēc ilgākām diplomātiskām tūrēm un sarunām ar galvenajiem varas centriem Tuvajos Austrumos Krievija nolēmusi rīkoties.
Tomēr, tostarp arī Ukrainas krīzes dēļ, diplomātiskā aprite starp Krieviju un Rietumiem ir ierobežota. Likumsakarīgi trūkst informācijas gan par šī brīža manevriem un militārās palīdzības raksturu Sīrijas valdībai, gan par Krievijas tālākiem nodomiem un to, kādu lomu tā iecerējusi sev Sīrijā un Tuvo Austrumu reģionā.
“Mēs uz to raugāmies ar augošām rūpēm, gluži tāpat kā jūs. Mēs vēl nesaprotam, ko Krievija iecerējusi darīt Sīrijā. Esam dzirdējuši visu kaut ko, sākot no humanitārām operācijām līdz kaujas operācijām. Vēl jāgaida, lai saprastu, kas tas būs galu galā. Mēs to vērojam ar bažām, un vislielākās bažas izraisa jebkādas operācijas, kuru mērķis ir atbalsts Asada režīmam,” atzina NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs.
Tartusas osta Sīrijā ir Krievijas vienīgā ārvalstu jūras spēku bāze. Arvien vairāk kontroli zaudējošais Sīrijas prezidents Bašars al Asads jau iepriekš aicināja Krieviju paplašināt savu klātbūtni Sīrijā. Tieši Krievija, kā arī Irāna ir viņa lielākie atbalstītāji apstākļos, kad viņa varu izaicina vairāki savstarpēji konkurējoši opozīcijas grupējumi, kā arī teroristiskā ''Islāma valsts''.
Krievija gan bijusi aktīva diplomātiskajos centienos, tomēr iepriekš nav izrādījusi vēlmi izvērst aktīvu pilna mēroga iesaisti militārajā un humānajā haosā, kas valda Tuvo Austrumu reģionā. Kremlis asi kritizēja rietumvalstis par nepārdomātu rīcību, gāžot Kadafi režīmu Lībijā un brīdināja - Bašara al Asada gāšanai būs līdzīgas sekas.
“Mēs nekad neesam turējuši noslēpumā savu militāro klātbūtni. Mūsu militārie speciālisti tur strādā, palīdzot Sīrijas armijai apgūt mūsu bruņojumu. Nekādus papildu soļus Krievija šobrīd neveic. Ja tādi būs nepieciešami, tos veiksim pilnā atbilstībā mūsu likumdošanai un starptautiskajām tiesībām, kā arī mūsu starptautiskajām saistībām. Un, protams, tas notiks tikai pēc Sīrijas valdības lūguma un ar tās piekrišanu. Vai arī pēc citu reģiona valstu valdību lūguma un piekrišanas, ja palīdzību cīņā ar terorismu vajadzēs arī tām. Šajā sakarā arī norādīšu, ka mūsu regulārajā saziņā ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, tostarp vakardienas telefonsarunu, mēs detalizēti par to runājām. Viņš pauda savas raizes par runām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. Arī viņš minēja šo savādo domu, ka Bašara al Asada atbalstīšana cīņā ar terorismu tikai pastiprinot “Islāma valsts” pozīcijas, jo, reaģējot uz to, “Islāma valsts” sponsori iepumpēs vēl vairāk ieroču un naudas tās ļauno nodomu īstenošanai. Taču tā ir apvērsta loģika un centieni saudzīgi izturēties ar tiem, kas izmanto teroristus cīņā ar sev nevēlamiem režīmiem,” pauda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Visaptverošā pilsoņu kara radītā haosa dēļ Sīrijā pārvietoti vai bēgļu gaitās devusies aptuveni puse no valsts 23 miljoniem iedzīvotāju. Lielākā daļa patvērusies kaimiņos esošajā Libānā, Jordānijā vai Ziemeļāfrikā, bet daudzi cenšas nonākt Eiropā, cerot paglābties no kara un atsākt normālu dzīvi.
Tikmēr rietumvalstis cer, ka stabilizācija reģionā daļēji kļūs iespējama, pateicoties zemajām naftas cenām. Naftas ieņēmumi tiek uzskatīti par galveno teroristisko organizāciju finansējuma avotu.
