Sintija Ambote: Kanālam "Doždj" šajā nedēļā bija pirmais tiešais ēters pēc četru mēnešu pauzes, bet iesākumā pastāstiet, kā esat iejutušies šeit, Latvijā, jo tas nav parasts ārzemju komandējums, bet jūsu komanda bija spiesta pamest Krieviju, lai varētu saglabāt neatkarīgas žurnālistikas principus.
Tihons Dzjadko: Mēs šeit jūtamies brīnišķīgi. Es esmu šeit bijis daudzas reizes un ļoti mīlu šo valsti, bet cita lieta, ka šajās pāris nedēļas, kopš esam šeit, mums nav bijusi iespēja novērtēt to, ko redzam apkārt, jo pagaidām eksistējam tikai starp darbu un mājām. Rīga ir lieliska pilsēta un vienmēr ļoti atsaucīga. Es šobrīd nezinu, cik ilgi mēs šeit uzkavēsimies, bet ceru, ka mums šeit viss būs labi.
Pastāstiet par telekanāla darba organizēšanu šobrīd attālināti no Rīgas. Ko tas prasa no žurnālistu komandas – ziņot par notikumiem, atrodoties citā valstī?
No vienas puses tā ir liela problēma, jo mēs vienmēr uzmanīgi sekojam līdzi tieši notikumiem tur, bet tagad, esot citā valstī, tas, protams, sarežģī mūsu darbu.
Un tas ir ļoti svarīgi – sekot līdzi stāvoklim pašā Krievijā un nezaudēt to notikumu "nervu" un valsts iekšējās atmosfēras sajūtu.
No otras puses, mēs šobrīd veidojam sistēmu, kurā mūsu žurnālisti tur strādās anonīmi, jo nezinām, cik būtu droši tur strādāt atklāti. Vienlaikus mēs arī atceramies 2020. gada pieredzi pandēmijas sakarā, kad visi sēdēja mājās vai redakcijā un nekur neizbrauca uz filmēšanām, bet skaips, zūms mums palīdzēja saglabāt sakarus ar intervējamajiem. Mūsdienu tehnoloģijas ļoti palīdz mūsu darbā, un ir pilnīgi citādāka situācija.
Ņemot vērā tur [Krievijā] pieņemtos cenzējošos likumus saistībā ar kara tēmu medijos, kā jūs paši no šejienes piekļūstat kādai neatkarīgai informācijai par Krievijas iekšienē notiekošo?
Jā, mums ir pieeja šādai informācijai, pateicoties tiem avotiem. Protams, ņemot vērā cenzūru, kas ieviesta tieši līdz ar kara sākumu Ukrainā un kuras dēļ desmitiem žurnālistu ir izbraukuši no Krievijas, informāciju tagad iegūt ir sarežģītāk, bet tas, ka joprojām ir palikuši cilvēki Krievijā, kas sadarbojas ar mums un ir iespēja komunicēt sociālajos tīklos, tas ļoti atvieglo šo uzdevumu.
Un arī Krievijas iedzīvotājiem lielākoties ir pieeja neatkarīgo mediju saturam?
Pagaidām "Youtube" un "Telegram" platformas Krievijā nav nobloķētas, bet, kas attiecas uz alternatīviem informācijas iegūšanas ceļiem, tad cilvēki Krievijā izmanto VPN, lai apietu Krievijas varas uzliktos ierobežojumus un piekļūtu nobloķētajiem medijiem vai soctīkliem – "Facebook", "Twitter", "Instagram". Un mēs zinām, ka tas cilvēku daudzums, kas to izmanto, ir milzīgs. Piemēram, viens no galvenajiem Krieviju ziņu medijiem "Meduza", kas tagad bāzējas Latvijā, viņu pieredze rāda, ka auditorija pēc bloķēšanas Krievijā tieši vēl krietni pieauga. Tas nozīmē, ka ir augsts pieprasījums pēc neatkarīgas informācijas un, no otras puses, tas nozīmē, ka cilvēku interneta prasmes Krievijā arī ir augstas. Kas attiecas uz kanālu "Doždj", tad Krievijā mēs esam pieejami joprojām "Youtube", bet kabeļtelevīzijā, kā iepriekš, mūs vairs nevar atrast.
Vai šajās pirmajās dienās, kopš atgriezāties ēterā, jau esat arī izdarījuši kādus secinājumus par auditoriju, kā tā mainījusies?
Mēs pagaidām to neesam analizējuši, jo četrus mēnešus medijs bija slēgts un tagad atvērās, un ir jāiegulda daudz darba, lai cilvēki vienkārši zinātu, ka mēs atkal strādājam. Tendences mēs varēsim analizēt pēc kāda mēneša, bet tagad esam priecīgi, ka jau startējot mums bija augstāki skaitļi, nekā bijām prognozējuši. Protams, mēs šos skaitļus kāpināsim pakāpeniski.
Jūs pirmajā izlaidumā atgādinājāt auditorijai, lai viņi jums raksta par interesējošām tēmām. Vai pirmajā nedēļā jau bijusi arī kāda atgriezeniskā saite no jūsu skatītājiem?
Pagaidām atgriezeniskā saite ir brīnišķīga un esam ļoti pateicīgi. Cilvēki mums raksta daudz, sūta tēmas un dalās ar saviem iespaidiem. Mēs arī iepriekš bieži sekojām līdzi tam, ko mums sūta tieši skatītāji un arī attīstījām ziņu stāstus.
Par ko jūs tagad lielākoties ziņosiet, kādas būs prioritātes, jo, kā saprotu, jūs pakāpeniski papildināsit saturu?
Mēs vienkārši pastāvīgi pievienosim jaunas programmas. Galvenais, ka tagad ēterā ir atgriezušās mūsu ziņas, pagaidām gan tikai viens izlaidums dienā, bet agrāk bija krietni vairāk. Proti, viss notiks pakāpeniski, bet jau tagad ziņās mēs atspoguļojam būtiskākos notikumus. Protams, ka tagad un arī tuvākajā laikā tie saistīti ar karu Ukrainā, un mums arī tur strādā žurnālists, un plānojam vēl pāris cilvēkus turp nosūtīt.
Kanālu "Doždj" Krievijā bloķēja marta sākumā. Kā jūsu komanda pieņēma šo kopīgo lēmumu pamest valsti? Vai pret medija darbiniekiem bija vērstas jau arī kādas konkrētas darbības?
Pats galvenais bija šie cenzūras likumi, jo pēc tam, kad parādījās likums par tā dēvēto "armijas diskreditāciju" jeb "fake news", tad kļuva skaidrs, ka mums ir divi varianti. Vai nu mēs sākam strādāt zem šīm cenzūras prasībām un melojam mūsu skatītājiem, nestāstot to, kas notiek patiesībā, un otrs variants bija turpināt strādāt Krievijā kā līdz šim un tad mums draudētu līdz 15 gadu cietumsods. Mēs galu galā pieņēmām lēmumu tomēr par vēl trešo variantu, jo sapratām, ka brīvībā mēs varam būt daudz noderīgāki saviem skatītājiem, savām ģimenēm un vecākiem. Brīvībā esot, mēs varam turpināt darbu un tāpēc aizbraucām no Krievijas.
Cik daudz darbinieku tagad ir šeit?
Pagaidām ap 30, 40 darbinieki ir Latvijā.
Kāpēc jūs izvēlējāties Latviju par vienu no medija mājvietām?
Mēs Latviju izvēlējām par galveno darba bāzi, jo šeit izrādījās vienkāršāka darba organizācija, par ko esam pateicīgi jūsu iestādēm.
Bet arī emocionāli Latvija ir mums saprotamāka par Rietumeiropas valstīm. Šeit liels skaits cilvēku runā arī krievu valodā, un Latvija ir ģeogrāfiski tuvu Krievijai, un Latvijā ir arī interesanta informatīvā telpa, jo šeit ir arī tas "ziņu nervs" kontekstā ar to, kas notiek starp Krieviju un Ukrainu.
Jūs šeit esat nelielu laiku pavadījis, vai jums ir jau kādi pirmie iespaidi par Latvijas sabiedrību un mediju tirgu?
Pavadot šeit pirmās pāris nedēļas, es vēl nevaru izdarīt pilnvērtīgus secinājumus, bet pirmais iespaids man ir, ka Latvijā ir pietiekami liela krievvalodīgā auditorija, kas saņēma informāciju arī no Krievijas varas oficiālajiem medijiem, bet tagad viņiem nav pieejas šiem avotiem, ja viņi nemeklē alternatīvus ceļus. Bet tā vai citādi šie cilvēki ir mūsu potenciālā auditorija, kuru mēs arī centīsimies sasniegt, ņemot vērā, ka Latvijā telekanālu "Doždj" var skatīties tagad arī pie kabeļoperatoriem.
Kā jums šķiet, kāda vispār ir nākotne Krievijas neatkarīgajiem medijiem, kas tagad ir emigrējuši uz dažādām valstīm?
Es domāju, ka tuvākajā laikā neatkarīgie mediji diemžēl strādās ārpus Krievijas un meklēs iespējas sasniegt savu auditoriju Krievijā dažādos veidos – tā būs tāda partizānu cīņa.
Taču es esmu optimistiski noskaņots un ticu labajam. Es uzskatu, ka esošā situācija nav mūžīga un tā mainīsies vidēja termiņa perspektīvā, bet tas citstarp atkarīgs arī no medijiem.
Jo labāk tie strādās un arvien vairāk cilvēku Krievijā saņems patiesu informāciju, jo ātrāk situācija mainīsies un arī žurnālisti varēs atgriezties mājās.
