Panorāma

Leģionāru diena aizritējusi mierīgi

Panorāma

Latvijas tranzīta nozare bažīgi raugās Krievijas virzienā

Krievijā atzīst Krimas referendumu

Krievijas mediji vienpusēji ziņo par Krimas referendumu un protestiem Maskavā (20:41)

Maskavā oficiālajos medijos ir maz ziņu par sestdien notikušo vērienīgo „Miera maršu" pret Kremļa iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, tiek rādītas filmas, kuru mērķis ir pamatot Krimas pievienošanu Krievijai. Tajā pašā laikā sestdien notikusī masveida pretkara demonstrācija liecina, ka daudzi iedzīvotāji nepiekrīt Krievijas valdības politikai. Bet eksperti sagaida, ka Krima kļūs par vēl vienu iesaldētu konfliktu, un tai Krievijai nāksies novirzīt ievērojamus finanšu līdzekļus.

Dienā, kad Krimā notiek referendums par pievienošanos Krievijai, Latvijas Televīzijas korespondents Toms Pastors Maskavā novēroja, ka iedzīvotājiem no oficiālajiem valsts medijiem informācija tiek pasniegta vienpusēji. Ir ļoti skopa informācija par sestdien notikušo milzīgo protesta akciju, kurā ielās izgāja desmitiem tūkstošu cilvēku, lai protestētu pret militāro agresiju un iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Valsts televīzijas kanālos tiek rādītas dokumentālās filmas, piemēram par to, ka Sevastopole vienmēr bijusi Krievijas pilsēta un cik varonīga bijusi Krievijas Melnās jūras flote.

Tomēr Maskavā un citās pilsētās ir ļoti daudz cilvēki, kuri nav gatavi piekrist oficiālajai politikai un mediju cenzūrai. Izskan bažas par to, ka Krimas pievienošana Krievijai izmaksās ļoti dārgi un ievērojami sabojās Krievijas tēlu un attiecības ar Rietumu valstīm.

Tajā pašā laikā Krievijas Ārlietu ministrija ziņo, ka esot saņēmusi ievērojamu skaitu satrauktu iedzīvotāju vēstuļu, kuri lūdzot palīdzēt krievvalodīgajiem Krimā, jo tos it kā apdraudot Ukrainas fašisti. Ārlietu ministrija sola, ka aizstāvēs savus tautiešus Ukrainas austrumu pilsētās - Luganskā, Doņeckā, Harkovā.

Zināms, ka notikusi kārtējā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju. No Krievijas puses atkal atskanējis, ka Ukrainā terorizē krievus terorizējot ultranacionālisti. Tomēr oficiālā Krievija ir vienīgā, kas pieturas pie šāda viedokļa, to varēja vērot sestdien balsojumā ANO Drošības padomē.

Arī LTV korespondenta aptaujātie eksperti pauž, ka Krima, visticamāk, kļūs par vēl vienu no iesaldēta konflikta teritorijām. Krievijai nāksies tai veltīt ievērojamus finansiālus līdzekļus uz citu reģionu rēķina. Ilgtermiņā tiek runāts par 3-6 miljardiem ASV dolāru gadā, atkarībā no tālāko attiecību attīstīšanās ar Ukrainu.

Krievijas Ārlietu ministrija arī apliecināja, ka Krimā krieviem uzbrūk radikāli noskaņoti nacionālisti. Krievijas medijos Ukrainas vadība tiek saukta par „banderoviešiem”, tiek rakstīts, ka Ukrainā masveidā pārkāpj cilvēktiesības.  

Biznesa laikraksti gan ir piesardzīgāki, norādot, ka Krimas krīzei var būt arī negatīvas puses, piemēram, gāzes tirgū tagad priekšrocības varētu būt rietumvalstīm.

Vispusīga informācija Krievijā ir retums, nav daudz ziņu par Krimas referenduma neatzīšanu un EDSO novērotāju neielaišanu Krimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt