Krievijas militārās mācības ar nosaukumu "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā norisinājās augustā sākumā. Vairāk nekā 10 000 karavīru mācījās noslēgt Baltijas jūru, lai neļautu NATO papildspēku piekļuvi. Militārajām aktivitātēm līdzi sekoja visas ap Baltijas jūru esošās valstis, arī Zviedrija, kas nav aliansē, bet cieši sadarbojas. To trešdien, 14. augustā, sarunā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ("Attīstība/Par!"), kurš ieradies divu dienu vizītē Zviedrijā, apstiprināja arī Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
"Protams, ka mēs runājām arī par Krieviju. Tā ir valsts, kas Zviedriju drošības ziņā šobrīd uztrauc visvairāk. Zviedru oficiālais viedoklis ir, ka draudi Baltijas jūras līmenī, pateicoties Krievijas aktivitātēm, ir pieauguši," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.
Ar Zviedriju ir jāsadarbojas, jo iespējamas "X stundas" gadījumā tieši šīs ziemeļvalsts teritorija būs izšķiroša, caur kurieni ierasties sabiedroto papildspēkiem, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns, vienlaikus norādot, ka Zviedrija šobrīd atgūstas no Aukstā kara eiforijas, redzot Krievijas patieso dabu.
"Šobrīd Zviedrija vairs nav tā Zviedrija, kas bija Aukstā kara beigās. Raugoties uz jauno pasaules kārtību, cerībā uz rietumniecisku, liberālu Krieviju, Zviedrija būtiski ir samazinājusi savu bruņoto spēku apmēru, gan bruņojumu, gan cilvēku resursus. Zviedrija arī atcēla obligāto militāro dienestu, pie kura nesen ir atgriezusies.
Un Zviedrija faktiski tikai tagad atgūstas no Aukstā kara eiforijas. Līdz ar to Zviedrijas spējas palīdzēt potenciālā konfliktā ar Krieviju būtu jāvērtē diezgan piesardzīgi," norādīja Andžāns.
Taču Zviedrija ir gatava sadarboties un vajadzības gadījumā iesaistīties.
"Pirms desmit gadiem Zviedrija ir pieņēmusi solidaritātes deklarāciju, ar kuru tā pateica, ka nepaliktu neitrāla un neskatītos no malas, ja kāda nelaime notiktu ar ziemeļvalstīm vai Eiropas Savienības dalībvalstīm," piebilda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks.
Zviedrijas un Krievijas attiecībās spriedze aug. Pirms pieciem gadiem oktobrī trauksmi radīja aizdomas, ka Stokholmas arhipelāga ūdeņos manīta Krievijas zemūdene. Maskava visas baumas noliedza, un arī no Zviedrijas puses meklēšanas operācija noslēdzās bez rezultātiem.
Krievija ir arī militārās mācībās imitējusi iebrukumu Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā un citās vietās, kas licis Zviedrijai atjaunot militāros treniņus Gotlandē. Taču Zviedrija joprojām negatavojas pievienoties NATO, bet turas cieši blakus, gan piedaloties mācībās, gan starptautiskajās misijās, piemēram, Irākā un Afganistānā. To novērtējušas ASV, jau vairākkārt paziņojot, ka par spīti tam, ka Zviedrija oficiāli nav aliansē, tā vienmēr var paļauties uz Vašingtonas aizsardzību.
