Abhāziju atzīst tikai dažas Apvienoto Nāciju valstis. Pati Krievija un tai labvēlīgās Venecuēla un Nikaragva, kā arī salu valsts Nauru. Taču vismaz nomināli Krievijai ar to pietiek, lai formāli slēgtu starpvalstu līgumus ar Abhāzijas valdību. Līgums paredz stratēģisko sadarbību un partnerību. Turklāt Abhāzijas armija pakļausies vienotam komandcentram.
Lai gan „de iure” Abhāzija ir Gruzijas sastāvā, tomēr asiņainas un ieilgušas karadarbības rezultātā šī teritorija faktiski jau daudzus gadus īsteno pilnīgu pašnoteikšanos. Abhāzijā funkcionē sava pārvalde un notiek arī vēlēšanas. Tās iedzīvotājiem ir Abhāzijas pases, taču ceļojumiem uz ārvalstīm tiek izmantota Krievijas pase. Gluži tāpat kā Dienvidosetija, ar kuru Krievija parakstījusi līdzīgu vienošanos, arī Abhāzija ir spilgts piemērs tā dēvētajai pasportizācijai, proti, citas valsts pilsoņu pasu piešķiršanai noteiktas valsts vai teritorijas iedzīvotājiem.
Gruzija un tās stratēģiskais sabiedrotais – ASV – pauž sašutumu un atklātas dusmas par šādu Krievijas rīcību. Tā būtībā nozīmējot Abhāzijas aneksiju. „Šo soli mēs redzam kā konkrētu soli pretim aneksijai. Un tas, ko redzam uz vietas, liecina, ka turpinājums varētu būt Dienvidosetijā. Tādēļ spēja starptautiskās sabiedrības reakcija, nosodot šo rīcību, ir ārkārtīgi, pat izšķiroši svarīga Gruzijas valstiskumam,” saka Gruzijas ārlietu ministre Tamāra Beručašvili.
ASV pilnībā noraida šādas vienošanās likumību. „Mēs atbalstām un atzīstam Gruzijas teritoriālo vienotību un suverenitāti, un šī pozīcija nav mainījusies,” uzsver ASV vēstnieks Gruzijā Ričards Norlands.
Igaunijas jaunā ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa atzīst, ka šāds tā dēvētais līgums starp Krieviju un Abhāziju pārkāpj Gruzijas suverenitāti un rada bažas par tālāku aneksiju.
Tikmēr krievu politologs, Kremļa saimnieka Vladimira Putina kritiķis Andrejs Piontkovskis norādīja, ka Krievija šobrīd Igaunijā un Latvijā rīkojas tāpat kā pirms kara Gruzijā un Ukrainā. Viņš kārtējo reizi atgādināja savu pārliecību, ko vasarā pauda intervijā telekanālam „Al Jazeera”.
Konflikta gadījumā Krievija atturēs NATO no iesaistīšanās, draudot likt lietā kodolieročus. „Varbūt viņš arī nespētu nospiest kodolraķešu palaišanas pogu. Taču Eiropas politiķu un militāristu prātos tiks izspēlēti visi scenāriji. Viņi saprot, ka, likvidējot kādus Igaunijā iebrukušus regulārās armijas spēkus - un to tehniski varētu viegli izdarīt -, nākamajā solī Putins varētu nospiest pogu,” pauž zinātnieks un politologs Andrejs Piontkovskis. „Ne pret Savienotajām Valstīm, lai tādējādi viens otru savstarpēji iznīcinātu, bet, piemēram, lai iznīcinātu divas Eiropas megapoles. Ko šādā gadījumā darīt ASV? ASV pilsoņiem prasītu – vai jūs vēlaties mirt Narvas dēļ? Un ko viņi atbild, - nē, mēs noteikti nevēlamies mirt Narvas dēļ. Mēs nezinām, kur Narva atrodas,” saka Piontkovskis.
Tagad, uzstājoties Igaunijas Televīzijā, krievu politologs uzsvēris, ka mazticams ir Krievijas karš ar Rietumiem, toties mēģinājumi atjaunot Padomju Savienību vai pat Krievijas impērijas apmērus nav tikai vārdi.
