Krievijas karš Ukrainā: smagi skartajā Mariupolē iesprostoti teju 100 000 cilvēku (Teksta tiešraides arhīvs. 23. marts)

Krievijas karaspēks jau gandrīz četras nedēļas turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civilpersonu bojāeju. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekiem būtiskus zaudējumus. Starptautiskā sabiedrība arvien pastiprina sankcijas un ar Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Vladimira Putina sākto karu tas līdz šim nav apturējis.

ĪSUMĀ:

  • Ukrainas prezidents: Krievijas uzbrukuma smagi skartajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana. 
  • Trešdien Kijivā beigusies 35 stundu garā komandantstunda un situācija pilsētā kopumā ir salīdzinoši mierīga. 
  • Arvien tiek ziņots, ka Baltkrievijas bruņotie spēki var tikt iesaistīti karā pret Ukrainu, tomēr Baltkrievijas karavīri masveidā atsakās piedalīties šajā karā.
  • ASV militārie speciālisti ziņo, ka Krievijas karaspēkam Ukrainā trūkst ne vien munīcijas un pārtikas, bet pat degvielas kuģiem Melnajā jūrā un silta apģērba karavīriem.
  • ASV valsts sekretārs Blinkens: Krievijas spēki Ukrainā ir pastrādājuši kara noziegumus.
  • Krievijas uzbrukumā Kijivā nogalināta neatkarīgā Krievijas izdevuma "The Insider" žurnāliste Oksana Bauļina.
  • NATO plāno izveidot četras jaunas kaujas grupas, ko nosūtīs uz Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju, lai stiprinātu šo valstu drošību.
  • Krievijas prezidents Putins paziņojis, ka turpmāk Krievijas dabasgāze "nedraudzīgām valstīm" tiks pārdota par Krievijas rubļiem.
  • Maskavas biržā ceturtdien tiks atsākta Krievijas uzņēmumu akciju tirdzniecība.
  • Doties uz teksta tiešraides sākumu.

23. marts fotogrāfijās no Ukrainas: 


23.03.2022 22.48

Ukrainā pa humānajiem koridoriem dienas laikā izdevies pārvietot 4554 cilvēkus, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Kopumā no deviņiem iecerētajiem humānajiem koridoriem strādāja septiņi.

Tostarp no Mariupoles uz Zaporižju ar personīgo transportu izdevies aizbraukt 2912 cilvēkiem. Kijivas apgabalā evakuēti 911 cilvēki


23.03.2022 22.06

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka iesniegusi ASV vēstniecībai Maskavā sarakstu ar diplomātiem, kuri pasludināti par Krievijai nevēlamām personām.

Krievija to skaidrojusi kā atbildes soli uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no ASV. Pirms divām nedēļām ASV izraidīja 12 Krievijas pārstāvjus Apvienoto Nāciju Organizācijā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Cik daudz ASV diplomātus tagad izraida Krievija, nav publiski zināms.


23.03.2022 21.32

Krievijas spēku nolaupītais un vēlāk no gūsta atbrīvotais Melitopoles mērs Ivans Fedorovs intervijā LTV atzina, ka Krievijas karavīri ir iebaidījuši pilsētas iedzīvotājus, kuri tagad pat baidās iziet uz ielas.

"Bet iekšējais protests, protams, ir. Melitopoles iedzīvotāji nav muļķi. Un viņi redz, ka Krievija atnesusi karu, noslauka no zemes virsas pilsētas un nogalina mierīgos iedzīvotājus. Esmu pārliecināts, ka Melitopoles iedzīvotāju gars nav salauzts,” sacīja pilsētas mērs.


23.03.2022 20.47

Krievijas neatkarīgais izdevums “The Insider” vēsta, ka darba pienākumu pildīšanas laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā gājusi bojā “The Insider” žurnāliste Oksana Bauļina. Viņa bija ieradusies vienā no Kijivas rajoniem, lai iemūžinātu Krievijas veiktās apšaudes sekas, bet tajā brīdī notikusi jauna apšaude ar raķetēm. Uzbrukumā gājis bojā vēl viens civiliedzīvotājs, divi ir ievainoti un nogādāti slimnīcā.

“The Insider” raksta, ka Bauļina pirms pievienošanās izdevumam strādājusi Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija izveidotajā “Fondā cīņai pret korupciju”. Kad šī organizācija Krievijā tika pasludināta par “ekstrēmisku”, Oksanai nācies pamest Krieviju. Kā “The Insider” korespondente viņa devusies uz Ukrainu, kur paspēja sagatavot dažas reportāžas no Ļvivas un Kijivas.

“The Insider” uzsver, ka turpinās atspoguļot karu Ukrainā, tai skaitā Krievijas kara noziegumus, kuru rezultātā dzīvību zaudē civiliedzīvotāji un žurnālisti.


23.03.2022 20.34

Amerikāņu laikraksts “The Wall Street Journal” raksta, ka ASV varasiestādes bija sagatavojušas sankcijas pret Krievijas oligarhu Romānu Abramoviču, tomēr atteikušās no šīs ieceres.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu ieteicis nogaidīt ar sankcijām pret Abramoviču, jo miljardieris varētu kļūt par vidutāju Ukrainas un Krievijas miera sarunās.

Tiesa gan, tas nav atturējis Eiropas Savienību un Lielbritāniju noteikt sankcijas pret Abramoviču.


23.03.2022 20.25

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien pavēstīja, ka saskaņā ar ASV rīcībā esošo informāciju Krievijas spēki Ukrainā ir pastrādājuši kara noziegumus.

“Krievijas spēki ir sagrāvuši daudzdzīvokļu namus, skolas, slimnīcas, svarīgus infrastruktūras objektus, civilās automašīnas, tirdzniecības centrus, nogalinot vai ievainojot tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju.

Daudzi no objektiem, kam uzbrukuši Krievijas spēki, bija skaidri marķēti kā civilie objekti,” norāda Blinkens.

Kā piemērus viņš min Krievijas spēku uzbrukumā izpostīto Mariupoles teātri un dzemdību namu.

ASV valsts sekretārs secina, ka Putina režīms izmanto līdzīgu taktiku kā savulaik Čečenijā un Sīrijā, pastiprinot pilsētu bombardēšanu, lai mēģinātu salauzt pretošanos iebrucējiem.


23.03.2022 19.18

Krievijas varai lojālais sabiedriskās domas izpētes centrs VCIOM publicējis rezultātus aptaujai par Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā.

Saskaņā ar šīs aptaujas datiem 74% respondentu atbalsta “speciālo militāro operāciju Ukrainā”, 17% ir pret, bet 9% nav konkrēta viedokļa.

Uz jautājumu, vai viņi būtu gatavi piedalīties masu protesta akcijās, apstiprinoši atbildēja 10% respondentu. Janvārī attiecīgais rādītājs bija 17%.

Izvērtējot šādu aptauju datus, jāņem vērā, ka Krievijā tiek īstenotas represijas pret citādi domājošiem, tādēļ aptaujas var neatspoguļot Krievijas sabiedrības patieso noskaņojumu.


23.03.2022 18.25

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Krievijai nesokas ar iecerēto algotņu piesaistīšanu no Sīrijas. Krievijas un Sīrijas valdības amatpersonas iepriekš bija izteikušās, ka desmitiem tūkstošu algotņu no Sīrijas varētu doties uz Ukrainu, lai karotu Krievijas pusē.

Taču pagaidām šīs ieceres nav piepildījušās. “Solītās “vieglās pastaigas” vietā ir ziņas par sīvām kaujām un smagiem krievu zaudējumiem. Lielākā daļa Sīrijas karavīru nav gatavi riskēt ar dzīvību solītās naudas vārdā,” secina Ukrainas izlūkdienests.


23.03.2022 17.10

Vācijas kanclers Olafs Šolcs brīdinājis, ka tūlītējs Krievijas energoresursu importa aizliegums izraisīs recesiju Vācijā un Eiropā. Šādi izteikumi ir pretrunā ar vairāku Austrumeiropas valstu aicinājumam nekavējoties aizliegt Krievijas energoresursu importu.

"Gadu desmitu laikā mūsu atkarība no Krievijas naftas, oglēm un gāzes ir augusi. Jā. Taču mēs izbeigsim šo atkarību. Cik vien ātri varēsim. Taču, ja mēs to darīsim uzreiz, tas novedīs mūsu valsti un visu Eiropu recesijā.

Tiks apdraudēti simtiem tūkstoši darbavietu un uz sabrukuma robežas nonāks veselas nozares.

Sankcijas nedrīkst trāpīt Eiropas valstīm spēcīgāk nekā Krievijas vadībai. Tāds ir mūsu princips," paziņoja Vācijas kanclers.


23.03.2022 17.01

Romas pāvests Francisks publicējis aicinājumu ukraiņu, krievu un angļu valodā, aicinot ticīgos lūgties par kara izbeigšanu.

“Lūgsim dzīvības Dievu, lai atpestī mūs no kara. Karā viss tiek zaudēts. Karā nav uzvaras. Lai Dievs sūta savu Garu un palīdz mums saprast, ka karš ir zaudējums cilvēcei. Lūgsimies kopā par mieru!” aicina pāvests.

“Lūgsimies, lai valstu līderi saprastu, ka ieroču pirkšana un ražošana nav problēmas risinājums. Risinājums ir darboties kopā miera vārdā,” uzsver Francisks.


23.03.2022 16.09

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien brīdināja Krieviju, ka Kremļa draudi par iespējamo kodolieroču pielietošanu ir “bīstami un bezatbildīgi”.

“Krievijai jāsaprot, ka tā nekad nevarēs uzvarēt atomkarā,” uzsver Stoltenbergs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis nepārprotamus mājienus, ka Krievija būs gatava izmantot kodolieročus, ja rietumvalstis mēģinās tieši iesaistīties karadarbībā Ukrainā, nosūtot uz Ukrainu savus karavīrus vai veicot uzbrukumus Krievijas karaspēkam.

Stoltenbergs vēsta, ka NATO neplāno sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, bet ir gatava sniegt Ukrainai cita veida palīdzību, piemēram, pastiprināt ieroču piegādes.


23.03.2022 15.37

Somijas drukātās preses pārstāvji brīdina, ka valstī vērojams avīžpapīra deficīts, tādēļ tuvāko nedēļu laikā var tikt apdraudēta drukātās preses iznākšana. Problēmas sākušās pēc celulozes nozares darbinieku streika, bet vēl vairāk saasinājušās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Somijā līdz šim ap 20% avīžu drukātas uz Krievijā ražota papīra, bet pēc kara sākuma imports no Krievijas tika apturēts. Tas izraisījis strauju avīžpapīra cenas kāpumu: no 390 eiro par tonnu uz 670 eiro par tonnu.

Somijas lielākajam laikrakstam “Helsingin Sanomat” jau nācies samazināt nedēļas nogales pielikuma apjomu.

Lielas problēmas ar papīra ražošanu ir arī pašā Krievijā, jo Somija vairs nepiegādā ķimikālijas (nātrija hlorātu), kas nepieciešamas papīra balināšanai. Tā rezultātā Krievijā vērojams biroja papīra deficīts. Krievijas skolās valsts mēroga kontroldarbus nolemts pārcelt uz rudeni. Kā oficiālais iemesls minēta Covid-19 pandēmija, taču neoficiāli zināms, ka viens no iemesliem ir papīra trūkums.


23.03.2022 15.21

Ukrainā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka karadarbības dēļ 44% ukraiņu nācies uz laiku nošķirties no tuviniekiem. 19% aptaujas dalībnieku kara laikā ir pametuši savu pilsētu/ciemu, bet gandrīz visi no viņiem (93%) pēc kara plāno atgriezties.

51% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Ukrainas atjaunošanai pēc kara vajadzēs piecus gadus, bet 13% ir noskaņoti optimistiski un domā, ka tam pietiks ar vienu gadu. 90% uzskata, ka Krievijas pienākums būs kompensēt zaudējumus, kas nodarīti Ukrainai.


23.03.2022 14.56

Krievijā valdošais režīms par Ukrainā sāktā kara simbolu izvēlējies latīņu alfabēta burtu “Z”, tādējādi sagādājot arī pamatīgas galvassāpes daudzām firmām, kuru logo vai produkcijā ir šis burts, bet kas nevēlas tikt saistītas ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Ekskluzīvo preču ražotājs “Louis Vuitton” laidis klajā jaunu rotu kolekciju, kurā izmantots LV burtu savienojums. Taču daudziem radies iespaids, ka patiesībā tas vairāk līdzinās Z burtam.

Krievijas iedzīvotājiem gan tāpat būtu sarežģīti tikt pie šīm rotām, jo Eiropas Savienība aizliegusi eksportēt uz Krieviju tādas luksusa preces, kuru vērtība pārsniedz 300 eiro.


23.03.2022 14.43

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievijas dabasgāze “nedraudzīgām valstīm” turpmāk tiks tirgota par Krievijas rubļiem, nevis ASV dolāriem vai eiro. Domājams, ka Kremlis ar šo soli mēģina stiprināt Krievijas rubļa pozīcijas un novērst rubļa vērtības turpmāku lejupslīdi.


23.03.2022 14.32

Ziņu aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Anatolijs Čubaiss ir atkāpies no amata un aizbraucis uz ārzemēm. Tiek ziņots, ka viņš kopā ar sievu devies uz Stambulu. Čubaiss bijis kritiski noskaņots pret Krievijā valdošā režīma sākto karu Ukrainā.

Čubaiss bija viens no tuvākajiem Putina priekšteča Borisa Jeļcina līdzgaitniekiem; 90. gadu sākumā viņa vadībā Krievijā tika ieviesta tirgus ekonomika un veikta privatizācija. Kopš 2020. gada viņš bija Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām.


23.03.2022 14.19

Pasaulē lielākais pārtikas ražošanas koncerns “Nestle” tiek asi kritizēts par to, ka nav apturējis darbību Krievijas tirgū. Tagad uzņēmums paziņojis, ka Krievijā koncentrēsies uz zīdaiņu barības un medicīniskās pārtikas tirgošanu, nevis peļņas gūšanu.

Uzņēmums norāda, ka pārtrauks tirgot Krievijā dažus no saviem slavenākajiem zīmoliem, piemēram, “KitKat” un “Nesquik”. Uzņēmums arīdzan pārtraucis jebkādas reklāmas aktivitātes un investīcijas Krievijā.


23.03.2022 14.09

Krievijas Centrālā banka paziņojusi, ka ceturtdien, 24. martā, tiks atsākta akciju tirdzniecība Maskavas biržā. Tā bija pārtraukta gandrīz mēnesi, kopš Krievijas karaspēks sāka iebrukumu Ukrainā un pret Krieviju tika ieviestas plašas sankcijas.

Maskavas biržā varēs tirgot 33 uzņēmumu akcijas, kas veido Maskavas biržas indeksu (IMOEX). Šo uzņēmumu vidū ir “Gazprom”, “Lukoil”, “Rosņeftj”, “Aeroflot”, “Severstaļ”, “Sberbank” un citi. Daudzus no šiem uzņēmumiem ir skārušas Rietumu noteiktās sankcijas.

Biržā būs aizliegta akciju “īsā pārdošana”: tas ir process, kad tirgus dalībnieki paredz akciju kursa kritumu, tādēļ aizņemas akcijas un atdod pēc tam, kad to vērtība ir kritusies. Šāds lēmums acīmredzot pieņemts, jo pēc Maskavas biržas atvēršanas gaidāma strauja Krievijas uzņēmumu akciju vērtības krišanās.


23.03.2022 13.21

"Vairumam gruzīnu ir sajūta, ka tas karš, kas notiek Ukrainā, savā ziņā ir vērsts arī pret Gruziju," sarunā ar Latvijas Radio saka Gruzijas Stratēģisko un starptautisko studiju fonda prezidente Ekaterina Metreveli, norādot, ka gruzīniem atmiņā ir 2008. gadā pieredzētais, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā, lai aizstāvētu Maskavas atbalstītos separātistus.

"Es teiktu, ka ikviens ir ļoti emocionāls un saspringts. Vairumam gruzīnu ir sajūta, ka tas karš, kas notiek Ukrainā, savā ziņā ir vērsts arī pret Gruziju. Tas ir kā turpinājums pieredzei, kas bija Abhāzijā deviņdesmitajos un tad 2008. gadā.

Tas viss ir palicis dziļi gruzīnu sirdīs, un tagad, redzot Krievijas agresiju Ukrainā, ir sajūta, kā atkal to visu pieredzot no jauna," stāsta Metreveli.

Viņa arī atzina, ka šobrīd Gruzijā patvērumu meklē daudz cilvēku no Krievijas. Tbilisi un Batumi augot nekustamā īpašuma cenas, jo visa iebraucēju pamatmasa izvēlas tieši šīs pilsētas, un iebraucēju straume neapstājas.


23.03.2022 12.42

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien turpināja izplatīt melus, ka Krievijas karaspēks Ukrainā neuzbrūk civiliedzīvotājiem.

“Krievijas karaspēks neveic uzbrukumus un nešauj uz civiliedzīvotājiem. Krievijas karavīri palīdz civiliedzīvotājiem,” apgalvo Peskovs.

Ukrainas galvaspilsētas Kijivas iedzīvotājs sēro par Krievijas uzbrukumā nogalināta tuvinieka nāvi

“Diemžēl arvien vairāk aculiecinieku izkļūst no pilsētām un stāsta, ka viņus izmanto kā “dzīvo vairogu”, nacionālistu bataljoni masveidā atklāj uguni pa civiliedzīvotājiem,” teica Peskovs.

“Karavīri nešauj pa civiliedzīvotājiem, kamēr civiliedzīvotāji neņem rokās ieročus un nesāk tēmēt uz mūsu karavīriem.”

Peskovs arīdzan noliedzis informāciju par Krievijas karavīru pastrādātiem kara noziegumiem, piemēram, Ukrainas sieviešu izvarošanu.

“Informācijai par sieviešu izvarošanu vispār neticam. Tie ir meli.”

Peskovs arīdzan nevēlējās atbildēt uz žurnālistu jautājumu par Krievijas karaspēka zaudējumiem Ukrainā. Marta sākumā Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka Ukrainā krituši gandrīz 500 krievu karavīru, bet kopš tā laika šādas ziņas vairs netiek sniegtas. Peskovs apgalvo, ka Aizsardzības ministrija šo informāciju papildinās, kad “uzskatīs par vajadzīgu”.


23.03.2022 12.27

Polijas Iekšējās drošības dienests (AWB) ir sastādījis sarakstu ar 45 Krievijas diplomātiem, kas ir Krievijas specdienestu virsnieki vai ar šiem dienestiem saistītas personas. Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un naidīgos izteikumus pret Poliju, AWB vadība pieprasa, lai sarakstā iekļautās personas tiktu izraidītas no Polijas.


23.03.2022 11.06

Civiliedzīvotāju evakuācijai no kauju pārņemtajiem reģioniem Ukrainā šodien plānots atvērt 9 humānās palīdzības koridorus, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeres Irinas Vereščukas paziņojumu, vēsta “Unian”.

Paredzēts, ka civiliedzīvotāji no vairākiem rajoniem, tostarp smagi skartās Mariupoles, tiks evakuēti uz Zaporižju. Tāpat humānās palīdzības koridori tiks atvērti arī Kijivas un Luhanskas apgabalos. 

Vereščuka iepriekš norādījusi, ka civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles turpināsies, līdz evakuēti būs visi cilvēki.


23.03.2022 10.15

ASV Aizsardzības ministrija ziņo, ka Krievijas karaspēks tagad apšauda Mariupoli ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas spēki ziņo, ka notiek arī smagas cīņas ar Krievijas kājiniekiem, kas mēģina ieņemt pilsētu.

Krievijas uzbrukuma smagi skartajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana, iepriekš paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Skats uz Mariupoli no augšas. 2022. gada 22. marts.

23.03.2022 09.41

Ukrainas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka Krievijas karaspēks Ukrainā kopš iebrukuma sākuma 24. februārī nogalinājis jau 121 bērnu un vēl 167 bērni ir ievainoti. 

Visvairāk bērnu nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā – 61, Harkivas apgabalā reģistrēts 41 Krievijas karaspēka uzbrukumos ievainots vai nogalināts bērns, Doneckas apgabalā – 40, Černihivas apgabalā – 32, Mikolajivas apgabalā – 24, Kijivas pilsētā – 16, gan Žitomiras, gan Hersonas apgabalā tādu ir 15, savukārt Sumu apgabalā – 14 bērni ievainoti vai nogalināti Krievijas karavīru darbības rezultātā.

Krievijas izraisītajās bombardēšanās un apšaudēs cietušas 548 mācību iestādes, no tām 72 ir pilnībā sagrautas. Visvairāk izglītības iestādes cietušas Doneckas, Harkivas, Mikolajivas, Sumu, Kijivas, Hersonas un Černihivas apgabalos, kā arī Kijivā. Tāpat sabojātas vairāk nekā 40 bērniem veidotas institūcijas, arī veselības iestādes, mākslas skolas, sporta objekti un bibliotēkas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra uzsvērusi, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidu okupētajās teritorijās.


23.03.2022 08.39

Trešdien norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas īpašā ārkārtas sesija jautājumā par Ukrainu, bet Briselē trešdien sāksies Eiropas Parlamenta plenārsesija un tajā Eiropas Parlamenta deputāti gatavojas aicināt Eiropas Savienību rīkoties, lai palīdzētu Ukrainas ražotājiem un mazinātu kara ietekmi uz lauksaimniecības tirgu un pārtikas piegādi. 

Savukārt Eiropas Komisija trešdien iepazīstinās ar saviem ilgtermiņa plāniem, kā stiprināt pārtikas drošību Eiropā un piegādes ķēžu noturību. Paredzams, ka debatēs deputāti pieprasīs tūlītējus pasākumus, lai stabilizētu Eiropas Savienības tirgu, ko skāris lauksaimniecības produktu importa trūkums no Ukrainas.

Par rezolūciju balsojums notiks ceturtdien, un rezolūcijas projektā ir uzsvērta nepieciešamība samazināt Eiropas Savienības atkarību no importa un palielināt ražošanu, jo īpaši proteīnaugu ražošanu dalībvalstīs. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē finansiālais atbalsts visvairāk skartajām bloka lauksaimniecības nozarēm un iespējamā ietekme uz Eiropas Savienības pārtikas drošību, apsverot arī iespēju izmantot krīzes rezervi 479 miljonu eiro apmērā.


23.03.2022 08.32

Marta pirmajās 15 dienās Ukrainā no citām valstīm ievestas vairāk nekā 100 000 tonnas humānās palīdzības. Šīs kravas tiek ātri apstrādātas loģistikas centros un nosūtītas uz reģioniem. Par to uzrunā pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 


23.03.2022 08.21

Šorīt Kijivā beigusies 35 stundu garā komandantstunda un situācija pilsētā kopumā ir salīdzinoši mierīga. 

Tāpat zināms, ka Trostjanecā, Sumu apgabalā, kur notiek ielu kaujas, Ukrainas spēkiem cenšoties atgūt kopš 26. februāra okupēto pilsētu, izcēlies liels ugunsgrēks, bet to nevar nodzēst kauju un uzbrukumu dēļ.


23.03.2022 07.35

Krievijas uzbrukuma smagi skartajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents video uzrunā otrdien paziņoja, ka 24 stundu laikā no Mariupoles izdevies izbēgt vairāk nekā 7000 cilvēku,

bet daudzi citi nespēj pamest pilsētu, ko bēgļi raksturojuši kā "sasalušu elli, kas pilna līķiem un ēku drupām".

Tāpat Zelenskis pavēstīja, ka izveidota tīmekļa vietne, ko ikviens var izmantot, lai noskaidrotu, kā palīdzēt Ukrainai.


23.03.2022 07.24

Krievijas karaspēkam Ukrainā trūkst ne vien munīcijas un pārtikas, bet pat degvielas kuģiem Melnajā jūrā un silta apģērba karavīriem, slēgtā preses konferencē paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas ierēdnis, kuru citēja "Radio Brīvība".

"Lielā un apjomīgā operācija, kādu viņi nekad agrāk nebija rīkojuši, ilgst jau mēnesi, bet viņi vēl arvien nav atrisinājuši resursu papildināšanas problēmu," sacīja Pentagona ierēdnis. 

Viņš atzīmēja, ka šīs grūtības radušās jau nedēļu pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma. Krievijas karavīriem ir problēmas ar rezervēm, augstas precizitātes munīciju, sakariem un pat siltu apģērbu, tāpēc viņi cieš no apsaldēšanās. 

Pentagons uzskata, ka Krievijas karaspēkam ir problēmas ar pavēlniecību un kontroli, jo bez sakariem ir grūti noregulēt loģistiku un virzīšanos uz priekšu. "Viņiem ir problēmas ar degvielu pat jūrā. Viņus uztrauc tas, kā uzpildīt savus kuģus ar degvielu," sacīja Pentagona ierēdnis. 


23.03.2022 07.15 

Ukrainas bruņotie spēki jau ir notriekuši vairāk nekā 100 Krievijas kara lidmašīnu, apgalvo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības preses sekretārs Jurijs Ignats. Viņš atzīmēja, ka otrdien Ukrainas spēki iznīcināja sešas ienaidnieka lidmašīnas, vienu helikopteru, piecus bezpilota lidaparātus un piecas spārnotās raķetes.

Viņš kā simbolisku faktu atzīmēja to, ka 100. jeb "jubilejas" lidmašīnu notrieca varoņpilsētas Mariupoles aizstāvji. 

Ir arī ziņots, ka Ukrainas aizstāvji otrdien atvairīja septiņus ienaidnieka uzbrukumus, iznīcināja septiņus tankus, divas kājnieku kaujas mašīnas, sešas artilērijas sistēmas un vairākus automobiļus, kā arī sagrāba trīs kājnieku kaujas mašīnas. Pretinieka personālsastāva zaudējumi bija apmēram 100 karavīru, bet šie dati tiek precizēti. 


23.03.2022 06.40

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ASV piemēros sankcijas vairāk nekā 300 Krievijas parlamenta apakšpalātas un augšpalātas deputātiem. 

ASV laikraksts “The Wall Street Journal” ziņo, ka par sankcijām notikušas konsultācijas ar Eiropas Savienību un septiņu industriāli attīstītāko jeb G7 valstu pārstāvjiem. Par tām oficiāli tiks paziņots ceturtdien pēc prezidenta Džo Baidena ierašanās Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

Patlaban Vašingtona ierobežojumus piemērojusi tikai 12 deputātiem, atšķirībā no Eiropas Savienības, kuras sarakstā iekļauts 351 Krievijas Valsts domes deputāts, kas nobalsoja par tā dēvēto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” atzīšanu. 

Tikmēr politikas eksperti norāda, ka īstenot  sankcijas pret konkrētām fiziskām personām ir vieglāk nekā pret tiem piederošiem uzņēmumiem. Piemēram, Čehijas mediji vēsta, ka 66 vietējie uzņēmumi varētu būt saistīti ar Krievijas iedzīvotājiem, kas pakļauti ASV un Eiropas Savienības sankcijām. Starp tiem  ir būvniecības pakalpojumu kompānija “Strabag” un atomelektrostaciju tehnoloģiju uzņēmums “Škoda JS”.


23.03.2022 06.25

Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija ir pārtraukusi sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai, jo tā var būt svarīga ķīmiskā uzbrukuma plānošanai Ukrainā. Tā ziņo Lielbritānijas ziņu aģentūra "Reuters".

ASV un sabiedrotie iepriekš brīdināja, ka Maskava varētu plānot ķīmisko vai bioloģisko ieroču pielietošanu Ukrainā. Bruņojuma eksperti paziņoja, ka šāda uzbrukuma plānošanai izšķiroši var izrādīties dati, kas ietver vēja ātruma un virziena mērījumus, ziņas par saules gaismu, nokrišņiem un citiem faktoriem.


23.03.2022 06.21

Baltkrievijas bruņotie spēki var tikt iesaistīti karā pret Ukrainu, tomēr Baltkrievijas karavīri masveidā atsakās piedalīties šajā karā, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas operatīvo informāciju par Krievijas iebrukumu, vēstī ziņu aģentūra "Ukrinform".

Tomēr Baltkrievijas militārā un politiskā vadība turpinot sniegt Krievijas karaspēkam vispusīgu atbalstu, ļaujot izmantot lidlauku un transporta tīklu, kā arī atsevišķas veselības aizsardzības iestādes. Tādējādi Baltkrievijas vadība ir līdzdalībniece noziegumos pret ukraiņu tautu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstījis, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā, tomēr Ukrainas aizstāvji esot gatavi dot pretsparu.

Vienlaikus Baltkrievijā otrdienas vakarā uz Ukrainas robežu sāka virzīties militārās tehnikas ešelons. Tā paziņojusi Baltkrievijas dzelzceļnieku savienība. Pamanīts, ka ešelonā ir piecas reaktīvās zalvju uguns sistēmas "Grad", vairāk nekā 15 kravas automašīnas "Ural" un kāpurķēžu kaujas tehnika bez pazīšanās zīmēm.

NATO uzskata, ka Baltkrievija varētu tuvākajā laikā iesaistīties Krievijas karā Ukrainā. Tā pirmdien vēstīja telekanāls "CNN", atsaucoties uz ASV un NATO amatpersonām. Avots Baltkrievijas opozīcijā atklāja, ka Baltkrievijas kaujas vienības ir gatavas ieiet Ukrainā jau nākamajās pāris dienās un nosūtīšanai uz Ukrainu sagatavoti tūkstošiem karavīru.


Krievijas karš Ukrainā: 22. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt