Maskavas sūtītie spēki turpina karot Ukrainas austrumos ar mērķi pārņemt savā kontrolē Donbasa reģionu, bet pagaidām bez būtiskām uzvarām.

Raķešu trieciena rezultātā Odesā dzīvību zaudējis kāds pusaudzis, bet ievainojumus guvuši vēl vairāki cilvēki. Tas noticis laikā, kad raķetes izpostījušas kādu dzīvojamo ēku. Krievija gan apgalvo, ka trieciena mērķis bijis loģistikas centrs, kur, pēc iebrucēju teiktā, atrodas ieroči, ko Kijivai piegādājuši Rietumu sabiedrotie.

“Kad tā eksplodēja, sabruka sienas un iestājās pilnīga tumsa. Visur bija putekļi un dūmi. Bija grūti elpot. Man nav vārdu, lai to aprakstītu.

13 gadus vecs bērns tika nogalināts. Viņš tik cītīgi mācījās. Viņš kārtoja eksāmenus tiešsaistē pagrabā,” stāsta cietušās mājas iedzīvotāja.

Mariupoles aizstāvji turpina cīņu pret okupantiem

Rit jau 69. diena kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet Kremļa karaspēkam joprojām nav izdevies pilnībā ieņemt stratēģiski nozīmīgo ostas pilsētu Mariupoli Ukrainas dienvidaustrumos. Ukrainas spēki turpina kontrolēt rūpnīcas “Azovstaļ” teritoriju, ko ir aplenkuši iebrucēji.

Krievijas karaspēks ar artilēriju un aviāciju pagājušajā naktī un šodien vairākas stundas apšaudīja „Azovstaļ” teritoriju. Bataljona „Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars paziņojis, ka uzlidojumu laikā ir nogalinātas divas sievietes. Viņš arī sacīja, ka krievu spēki mēģina ieņemt rūpnīcas teritoriju.

Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tās spēki apšaudot rūpnīcas aizstāvju pozīcijas, kurās viņi esot izvietojušies, pārkāpjot pagājušajā nedēļā noslēgto pamieru, lai no „Azovstaļ” teritorijas varētu izvest tur esošos civiliedzīvotājus.

Viss ir izpostīts

Uzbrukumi rūpnīcai atsākās pēc vairāku dienu ilga pamiera, kura laikā no „Azovstaļ” izdevās evakuēt aptuveni 100 civiliedzīvotājus, kurus nogādāja Ukrainas kontrolētajā Zaporižjas pilsētā.

“Azovstaļ” teritorijā, kas ir Ukrainas spēku kontrolē, atrodas vēl vairāk nekā 200 civiliedzīvotāju. Par to ziņo Mariupoles mērs Vadims Boičenko. Pilsētas mērs piebildis, ka kopumā Mariupolē evakuāciju gaida vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Viņu vidū ir arī 64 gadus vecā Tatjana Bušlanova. Viņa neslēpj savu izmisumu. “No rīta pamosties un raudi. Vakarā raudi. Es vispār nezinu, kur likties. Ne es vienīgā tāda. Viss ir iznīcināts, viss ir nopostīts. Kur lai cilvēki dodas? Šeit ir cilvēki ar maziem bērniem.

Man nav, kur doties. Es ar lielāko prieku jau šodien aizbrauktu, ja man nodrošinātu dzīvesvietu,” sieviete sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”.

Bombardēšana katru nakti

Iedzīvotāju izvešana ar ANO un Sarkanā Krusta atbalstu pēdējās dienās apgrūtināta, jo, pēc Mariupoles varasiestāžu teiktā, Krievijas karaspēks sācis jaunu uzbrukumu “Azovstaļ” teritorijai. Daļai cilvēku gan izdevies izbēgt no nedrošās zonas. Lielākā daļa bēgļu nokļūst Zaporižjā, kas atrodas Ukrainas kontrolē.

“Mēs esam tik noguruši, es nevaru normāli parunāt. Nejūtos labi pēc tādas bombardēšanas un divām dienām ceļā,” stāsta Olena, kas atbēgusi no Mariupoles.

“Mūs sāka bombardēt no vienas un no otras puses. Mēs nokļuvām tam visam pa vidu. Un tā bija katru dienu un nakti, bez pārtraukuma,” atceras Lidija.

Mariupoles bēgle Ludmila stāsta, ka pilsēta ir pilnībā iznīcināta bombardēšanas rezultātā.

“Kāpēc šis karš? Kam vajadzīgs šis karš? Mani kaimiņi ir miruši, cilvēki, kas dzimuši un auguši kopā ar mani. Es dzīvoju viņu mājā...

Vai saprotat, cik tas ir nopietni? Bērni gājuši bojā. Līķi izkaisīti ielās, un neviens uz turieni nebrauc tos savākt!”

Pirmdien desmitiem cilvēku saviem spēkiem izdevās izbraukt ne tikai no Mariupoles, bet arī citām Ukrainas teitorijām, kas nu atrodas daļējā vai pilnīgā Krievijas spēku kontrolē. Pēc ANO aplēsēm, Krievijas uzsāktā kara rezultātā mājas nācies pamest vairāk nekā 11 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Daļa – aptuveni piecarpus miljoni – devušies drošāka patvēruma meklējumos uz ārzemēm.

Briti palielinās palīdzību Ukrainai

Ukrainas parlamentu otrdien uzrunāja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš paziņoja par papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai 300 miljonu mārciņu jeb 356 miljonu eiro vērtībā. Briti ukraiņiem nosūtīs pretkuģu raķetes „Brimstone”, ar raķetēm aprīkotās bruņumašīnas “Stormer”, kā arī bruņumašīnas, ar kurām varēs evakuēt civiliedzīvotājus un droši pārvadāt amatpersonas.

Džonsons sacīja, ka Krievijas karavīri ik dienu pastrādā jaunus kara noziegumus Ukrainas teritorijā, bet Lielbritānija darīšot visu iespējamo, lai viņus sauktu pie atbildības. Viņš arī esot pārliecināts, ka Ukraina uzvarēs šajā karā.

“Tas ir konflikts, kuram nav morālas neskaidrības vai pelēkās zonas. Mēs runājam par ukraiņu tiesībām aizstāvēties pret Putina vardarbīgo un slepkavniecisko agresiju. Par Ukrainas tiesībām uz neatkarību un nacionālo pašnoteikšanos iepretim Putina maniakālajam imperiālistiskajam revanšismam.

Ukrainas demokrātija stājas pretī Putina tirānijai. Šeit brīvība cīnās pret apspiestību, taisnība pret netaisnību un labais pret ļauno. Tāpēc Ukrainai ir jāuzvar,” sacīja Džonsons.

Putins atsakās tikties ar pāvestu

Romas pāvests Francisks otrdien publicētā intervijā itāļu laikrakstam “Corriere Della Sera” atklājis, ka viņš martā ir nosūtījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar lūgumu viņu uzņemt Kremlī.

Katoļu baznīcas galva pagaidām nav saņēmis atbildi, bet nelolojot lielas cerības, ka Putins pašlaik vēlas ar viņu tikties. Pāvests noraidīja iespēju tuvākajā laikā doties uz Kijivu, jo vispirms viņam esot jāapmeklē Maskava, lai runātu ar Putinu.

Francisks arī pauda sašutumu par Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila atbalstu Kremļa uzsāktajam karam Ukrainā. Viņaprāt, Kirils nevar kļūt par “Putina altāra zēnu”.

Intervijā pāvests Krievijas karaspēka pastrādātos noziegumus Ukrainā salīdzina ar 1994. gadā notikušo genocīdu Āfrikas valstī Ruandā, kur dažu mēnešu laikā tika nogalināti aptuveni 800 000 cilvēku.