Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā

Krievijas karaspēks jau 32. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus. Portāls LSM apkopo notiekošo Ukrainas karā 27. martā.


Kaujas un uzbrukumi

  • No aptuveni 70 raķetēm, ko Krievija izšāvusi sestdien, Ukrainu sasniegušas astoņas, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider", atsaucoties uz savu avotu datiem.
  • Ukrainas karaspēks pārgājis pretuzbrukumā Harkivas un Sumu apgabalos, kā arī turpina pretuzbrukumu Kijivas un Hersonas apgabalos, svētdien preses brīfingā pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

  • Krievijas spēki apšaudē sapostījuši memoriālo kompleksu "Drobickij Jar" pie Harkivas, kurš izveidots vietā, kur nacisti 1941.–1942. gadā masveidā nošāva pilsētas ebrejus.
  • Krievijas karaspēka okupētajā Melitopolē pārstājuši darboties Ukrainas mobilie sakari un internets.
  • Ukrainas spēki pie Izjumas notriekuši Krievijas iznīcinātāju, bet dažviet pie Harkivas devušies pretuzbrukumā, ziņo Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
  • Krievija savelk savus papildspēkus pie Ukrainas robežas, kas varētu nozīmēt, ka drīzumā Krievijas armijas centīsies no jauna pavirzīties Ukrainas teritorijā, paziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrijā.
  • Krievija sākusi iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus, informēja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

  • Krievijas spēki uz Ļvivu izšāvuši sešas raķetes. Mērķi bija degvielas noliktava un bruņojuma rūpnīca, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība. Ugunsdzēsējiem bijušas nepieciešamas 14 stundas ugunsgrēka lokalizācijai, paziņoja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.
    Tas darīts laikā, kad Polijā, kas atrodas vairākus desmitus kilometrus no Ļvivas, viesojās ASV prezidents Džo Baidens. Krievija apstiprināja, ka veikusi raķešu triecienus pa objektu Ļvivā.
  • Krievijas raķete trāpījusi naftas bāzei Dubnas pilsētā Ukrainas rietumos, un tā ir pilnībā iznīcināta.
  • Komentējot Kremļa paziņojumu par stratēģijas maiņu un fokusēšanos uz Donbasa reģionu, analītiķi uztvēra dažādi. Daļa teica, ka tā ir sakāves atzīšana, bet daļa – ka vienkārši uzmanības novēršana, kas nav jāuztver nopietni, jo, jāskatās reālie soļi.
  • “Šodien Mariupole vienkārši pārvērsta par milzīgām drupām, rūpnīcas nestrādā, humānā katastrofa, marodieri visu izlaupījuši, sagrauti visi infrastruktūras objekti. Slimnīcas nestrādā, ir ārkārtīgi grūti sniegt medicīnisko palīdzību gan civilajiem iedzīvotājiem, gan karavīriem. Tādi šobrīd ir apstākļi pilsētā,” pastāstīja bataljona “Azov”, kas aizstāv Mariupoli, komandieris Deniss Prokopenko. 


Civiliedzīvotāji

  • Ukrainas austrumos Krievijas izveidotajā Luhanskas "tautas republikā" drīzumā varētu notikt referendums par pievienošanos Krievijai, svētdien pavēstīja marionešu administrācijas nominālais vadītājs Leonīds Pasečņiks.
  • Krievijas spēku okupētajā Hersonā atkal notikuši mītiņi pret Krievijas iebrukumu – jau mēnesi pilsētas iedzīvotāji svētdienās protestē. Tiek ziņots, ka Krievijas karavīri mītiņu izklīdināja. Mierīgs mītiņš notika arī Kahovkā, pilsētā uz austrumiem no Hersonas.
  • Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, ziņo Ukrainas amatpersonas. Sestdien darbojušies visi desmit humānie koridori, par kuriem bijusi panākta vienošanās. 
  • Krievija piespiedu kārtā nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka, norādot, ka izvešana notikusi caur viltus koridoriem, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.
  • Slavutičas pilsētu, kur dzīvo Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieki un kuru sestdien ieņēmuši Krievijas spēki, pilsētā gājuši bojā trīs mierīgie iedzīvotāji. Norit sarunas par evakuācijas iespējām, informēja Slavutičas mērs Jurijs Fomičevs.
  • Pārtraukt Krievijas karaspēka īstenoto Mariupoles blokādi bez lidmašīnām un tankiem nav iespējams, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un aicināja piegādāt šādu bruņojumu Ukrainai.
  • “Mariupolei vajadzīga pilnīga evakuācija,” intervijā “Unian.net” pauda pilsētas mērs Vadims Boičenko. Viņš arī pavēstīja, ka Mariupolē, kas aplenkta jau kopš piektās kara dienas, miruši tūkstošiem iedzīvotāju, atzīstot – precīzus datus nezina.
  • Ukrainā tiek ziņots par kopumā 139 bērnu nāvi saistībā ar Krievijas iebrukumu. Vēl vairāk nekā 200 bērnu guvuši ievainojumus. Pilnībā nopostītas 74 skolas.

Pasaules reakcija 

  • Krievijai uzliktās sankcijas varētu noņemt tad, ja tās spēki pametīs Ukrainas teritoriju un Maskava pierādīs apņemšanos atturēties no agresijas nākotnē, paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.
  • ASV prezidents Džo Baidens ir sacījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar palikt pie varas un nodēvēja viņu par „miesnieku”. Tas izsauca plašu rezonansi, jo ASV amatpersonas līdz šim nav prasījušas režīma maiņu Maskavā. No atsevišķiem bijušajiem amerikāņu diplomātiem izskan kritika, ka šādi personiski uzbrukumi Putinam mazina iespēju rast miermīlīgu izeju no šī konflikta.
  • Ukraina lūgusi Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju neatvērt plānoto biroju Krievijas Rostovā pie Donas, norādot, ka tas leģitimizēs Maskavas humānos koridorus un ukraiņu nolaupīšanu, kā arī piespiedu deportāciju. Par šādu bēgļu centra izveidi Sarkanais Krusts apspriedies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. 
  • Čerņihivas mērs apgalvo, ka pilsēta ir aplenkta, tajā nav pieejama stabila elektroapgāde un dzeramo ūdeni pilsētai piegādā brīvprātīgie. 

Kas notika 26. martā

  • ASV prezidents Džo Baidens sestdien Varšavā tikās ar Ukrainas un Polijas amatpersonām. Baidens solīja turpināt dažādu atbalstu gan Ukrainai, gan Polijai, kas sastopas ar lielu bēgļu plūsmu. Pēc Ukrainas bēgļu centra apmeklējuma Varšavā Baidens nosaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par miesnieku.
  • Ukraina saņēmusi pirmo lielo partiju ar prettanku ieročiem, kuru piegādi apstiprinājusi Vācijas valdība.
  • Uz Latviju atbēgušo Krievijas profesionāļu skaits mērāms simtos, atklāja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
  • Nedēļas laikā pa humānajiem koridoriem no Ukrainas pilsētām evakuēti vairāk nekā 37 600 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.
  • Ukrainas armija Harkivas apgabalā atbrīvojusi no Krievijas karaspēka vairākas apdzīvotās vietas Mala Rohaņas virzienā. Sumu apgabalā Ukrainas armija atbrīvojusi Krievijas karaspēka ieņemto Trostjanecu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt