Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko norāda, ka dzelzceļam joprojām ir būtiska nozīme arī iedzīvotāju evakuācijā, lai gan pēc uzbrukumiem Kramatorskai pasažieru drošība nav prognozējama. Jau vēstīts, ka mēneša sākumā Krievijas armijas raidītas raķetes triecienā Kramatorskas dzelzceļa stacijai dzīvību zaudēja vismaz 52 cilvēki.
Krievija turpina bombardēt Harkivu
Joprojām aktīvākā karadarbība norisinās Ukrainas austrumos. Valsts otrajā lielākajā pilsētā Harkivā otrdien Krievijas karaspēka apšaudē dzīvību zaudēja vismaz trīs civiliedzīvotāji, bet vēl septiņi tika ievainoti.
Harkivā šajās dienās intensīvi bombardēts Saltivkas rajons. Ielas, kas ved uz Saltivku, lielākoties ir pamestas un pilnas ar drupām. Spītējot briesmām, brīvprātīgie mobilizējas, lai nogādātu pārtiku uz vissmagāk skartajiem apgabaliem.
“Neko negribu, tikai mierīgas debesis. Mierīgas debesis un svaigu maizi,” stāsta kāda Saltivkas iedzīvotāja.
Iznākot no pagraba, kāda 94 gadus veca sirmgalve vaicā, vai karš ir beidzies. Viņa negribīgi pieņem ēdienu, ko sarūpējuši brīvprātīgie, sakot, ka citiem tas noderēs vairāk.
“Es domāju, ka viņi to dara ar nolūku, iznīcina civilo infrastruktūru. Viņi dara visu, lai iebiedētu cilvēkus, lai radītu paniku. Līdz aprīlim šeit nogalināts vairāk civiliedzīvotāju nekā militārpersonu. Tātad tas ir tiešs un acīmredzams mūsu tautas genocīds un neviens ukrainis nevar stāvēt malā,” uzsver kāds Harkivas iedzīvotājs.
Smagas kaujas notiek Izjumas pilsētas apkaimē
Izjumas pilsētas tuvumā norisinās smagas kaujas, Krievijas karaspēkam mēģinot virzīties uz Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām no ziemeļiem un austrumiem. Tikmēr Ukrainas karaspēks gatavojas Zaporižjas aizsardzībai pret iespējamo krievu uzbrukumu no dienvidiem, vēsta britu militārie izlūki.
Karadarbība turpinās arī Ukrainas dienvidos. Krievijas spēki veikuši vairākus raķešu uzbrukumus Odesas apgabalā. Vienā no tiem bojāts tilts pāri Dņestras upei. Nav ziņu par bojāgājušajiem vai cietušajiem.
Ukrainas spēki turpina gūt panākumus Hersonas apgabalā, kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas pilsētas tuvumā.
Savukārt Krievija turpina uzbrukumus aplenktās Mariupoles metalurģijas kombinātam „Azovstaļ”, kura teritorijā atrodas pēdējie pilsētas aizstāvji un vairāki simti civiliedzīvotāju. Aizvadītās diennakts laikā Krievija veikusi 35 aviācijas triecienus pa „Azovstaļ”, paziņojis ukraiņu brīvprātīgo bataljons „Azov”. Vairāki cilvēki esot ievainoti.
"Es ik dienu saņemu ziņas, zvanus un video no mūsu armijas Mariupolē. Vakar saņēmu video, kurā redzami ievainotie ukraiņu karavīri," vēsta Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
"Tur no krieviem slēpjas civiliedzīvotāji, iedzīvotāji ar bērniem, ar zīdaiņiem, virs viņu galvām notiek pastāvīga apšaude. Uz viņu galvām krīt artilērija un bumbas. Tas ir neizsakāmi. Ir ārkārtīgi grūti redzēt šīs bildes, saņemt šīs ziņas."
ANO ģenerālsekretārs aicina evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sacīja, ka ANO ir gatava organizēt Mariupolē iesprostoto aptuveni 120 000 civiliedzīvotāju evakuāciju.
“Tūkstošiem Mariupoles civiliedzīvotāju ir ļoti nepieciešama dzīvību glābjoša humānā palīdzība, daudzus vajag evakuēt. Apvienotās Nācijas ir gatavas pilnībā mobilizēt savus cilvēku un loģistikas resursus, lai palīdzētu glābt cilvēku dzīvības Mariupolē.
Es piedāvāju sadarboties Apvienotajām Nācijām, Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai, Ukrainas un Krievijas spēkiem, lai droši evakuētu civiliedzīvotājus no „Azovstaļ” rūpnīcas un pilsētas jebkurā viņu izvēlētā virzienā, kā arī piegādātu nepieciešamo humāno palīdzību,” sacīja Gutērrešs.
ANO ģenerālsekretārs paziņoja, ka Krievijas uzsāktais karš ir Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums un ANO statūtu pārkāpums.
Gutērrešs arī aicināja Ukrainu un Krieviju vienoties par pamieru.
ANO lēš, ka līdz gada beigām kopējais Ukrainas kara bēgļu skaits varētu pieaugt līdz 8,3 miljoniem. Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainu ir pametuši vairāk nekā 5,2 miljoni ukraiņu, bet vēl 7,7 miljoni ir pametuši savas mājas, lai dotos uz relatīvi drošākiem reģioniem Ukrainas iekšienē.
Gutērrešs ceturtdien apmeklēs Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. ANO vadītājs vispirms bija devies uz Maskavu, lai tiktos ar Kremļa amatpersonām. Šo lēmumu kritizēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. To komentē arī ārlietu ministrs Kuleba.
"Tā ir kļuvusi par senu diplomātisko tradīciju, ka pirms došanās uz Maskavu jāapmeklē Kijiva. Taču šī nav milzīga vilšanās, ar kuru mēs nevarētu sadzīvot. Tā ir vairāk taktikas lieta."
