"Es varu apstiprināt, ka Krievijas jūrnieki atgriezīsies [Krievijā] pirms gada beigām," sacīja DCNS preses sekretārs, nesniedzot sīkākas ziņas par to, kad Krievijas kara jūrniekiem paredzēts doties prom.
Jau ziņots, ka Francija novembrī saistībā ar situāciju Ukrainas austrumos uz nenoteiktu laiku atlika "Mistral" tipa desantkuģa piegādi Krievijai.
2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums paredzēja, ka pirmo kuģi ar nosaukumu "Vladivostok" bija jāpiegādā šogad oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu "Sevastopoļ" - 2015.gadā. Šis līgums glābj no atlaišanas tūkstošiem DCNS Sennazēras kuģubūvētava strādnieku.
Tomēr Ukrainas krīzes ietekmē un krasā Rietumu un Krievijas attiecību pasliktinājuma dēļ uz Franciju tās sabiedrotie, jo īpaši ASV izdara lielu spiedienu, lai panāktu, ka Francija nepiegādā kuģus Krievijai. Septembrī Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka lēmuma par piegādēm pieņemšana ir atlikta.
Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Gaidot kuģa nodošanu Krievijai, Sennazēras ostā uz mācību kuģa "Smoļnij" atradās 400 Krievijas kara jūrnieki - "Vladivostok" un "Sevastopoļ" apkalpju locekļi, kas no 30.jūnija apguva iemaņas, kādas nepieciešamas uz "Mistral" tipa kuģus.
