Sestdienai bija jākļūst par dienu, kad vairākos Ukrainas reģionos tiktu izsludināta uguns pārtraukšana, lai no iepriekš aktīvi apšaudītajām pilsētām, piemēram, Mariupoles, Volnovahas un Irpeņas Kijevas tuvumā, evakuētu sievietes, bērnus un gados vecus cilvēkus. Taču jau neilgi pēc pamiera izsludināšanas Volnovaha atkal tika apšaudīta, bet iedzīvotāju izvešanu ar vilcienu no Irpeņas traucēja krievu sabombardētais dzelzceļš. Apšaudīts arī koridors Mariupolē.
"Šobrīd nav klusuma režīma, un mums nav pārliecības par drošību, virzoties uz Zaporižju. Mēs šodien gaidām solīto klusuma režīmu, lai droši evakuētu Mariupoles iedzīvotājus. Mums katra iedzīvotāja dzīvība ir vērtība un, lai to aizsargātu, ir nepieciešams klusuma režīms. Šobrīd notiek pārrunas, tiklīdz klusuma režīms iestāsies un būs garantijas par drošību ceļā uz Zaporižju, mēs to izziņosim.
Lūdzu šodien, cik vien iespējams saglabāt mieru, nekrist panikā, neticēt dezinformācijai," aicināja Mariupoles mērs Vadims Bočenko.
Savs skatījums uz notiekošo šodien bijis arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš apgalvoja, ka ukraiņu spēki paši nelaiž cilvēkus ārā pa šiem humānajiem koridoriem. Šodien, visai demonstratīvi tiekoties ar kompānijas "Aeroflot" pārstāvēm, Krievijas prezidents paziņojis: ja Ukraina turpinās tādā pašā garā kā līdz šim, tās valstiskums tiks apdraudēts. Ja tā notiks, tad par nākotni atbildība gulsies uz Ukrainas pašreizējo vadību. Pēc viņa vārdiem, pašlaik notiek mēģinājumi sašūpot Krievijas sabiedrību.
Raksturojot līdzšinējo Krievijas darbību Ukrainā, Kremļa saimnieks paudis pārliecību, ka visi izvirzītie uzdevumi tiks izpildīti, visa militārā infrastruktūra jau gandrīz ir iznīcināta un pašlaik beidzoties arī pretgaisa aizsardzības sistēmas likvidācija.
Šādi Vladimira Putina apgalvojumi gan nebūt nesaskan ar Ukrainas spēku publiskotajiem video un arī kopējo statistiku.
Šodien vien saņemtas ziņas par divu krievu lidmašīnu un vismaz viena helikoptera notriekšanu. Viens iznīcinātājs notriekts virs Mikolajevas, otrs Čerņihivas tuvumā. Vienlaikus Putins komentējis arī Ukrainas aicinājumus ieviest virs Ukrainas lidojumu aizlieguma zonu:
"Pašā Ukrainas teritorijā to izdarīt nav iespējams. To var panākt tikai no kaimiņu valstīm. Taču jebkāda kustība šajā virzienā no mūsu puses tiks uzskatīta kā dalība bruņotā konfliktā. Tas attiecas uz valsti, no kuras tiks radīti draudi mūsu karavīriem. Un mums būs pilnīgi vienalga, kādas organizācijas pārstāves šīs valstis būs. Tāpēc, es ceru, ka izpratne par to ir un līdz tam mēs nenonāksim."
Savukārt, komentējot pret Krieviju ieviestās sankcijas, Putins tās pielīdzinājis kara pieteikumam, taču pašlaik līdz tam vēl neesot nonācis. Tas gan neliedz arvien lielākam skaitam rietumvalstu uzņēmumu pārtraukt savu darbību Krievijā – tie ir gan pārtikas uzņēmumi, gan apģērbu un luksusa preču tirgotāji, gan tehnoloģiju kompānijas.
Bija paredzēts, ka jau šajā nedēļas nogalē varētu notikt nākamās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas, cenšoties izbeigt šo bruņoto konfliktu, taču tagad Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvji informējuši, ka daudz ticamāka ir pirmdiena. Pašlaik tiekot gaidīts apstiprinājums no Krievijas puses.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
