Glābšanas dienesti ziņo, ka vismaz 23 cilvēki gājuši bojā, vairāk nekā 100 ir ievainoti. 46 cilvēki šobrīd tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Viena no raķetēm trāpījusi autostāvvietā; pēc sprādziena aizdegušās ap 50 automašīnu.
Ukrainas bruņotie spēki informē, ka "Kalibr" raķetes uz Vinnicu izšautas no Krievijas zemūdenes Melnajā jūrā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo uzbrukumu raksturojis kā "terora aktu", bet Krieviju viņš nosaucis par "slepkavu un teroristu valsti".
Raķešu uzbrukumi Ukrainas pilsētām pastiprinājušies laikā, kad Krievijas karaspēks gatavojas jaunam uzbrukumam Donbasā, kas var izšķirt kara turpmāko norisi. Krievijas raķešu triecienus ceturtdien piedzīvoja arī Mikolajivas pilsēta Ukrainas dienvidos.
Krievijā tiek vākti "brīvprātīgo bataljoni"
Mikolajivā nokritušas vismaz deviņas Krievijas raķetes. Tās trāpījušas viesnīcai pilsētas centrā, tirdzniecības centram, divām skolām un trolejbusu depo. Iebrucēji kārtējo reizi apšaudījuši civilos objektus, kuros varēja atrasties cilvēki. Nav pienākušas ziņas par cietušajiem.
Mikolajiva jau vairākas dienas pēc kārtas ir pieredzējusi intensīvus Krievijas raķešu uzbrukumus, kuros bija bojāgājušie un cietušie.
Melnajā jūrā netālu no Ukrainas krastiem ir izvietojušies jau trīs krievu karakuģi un divas zemūdenes, uz kuriem atrodas kopumā 32 spārnotās raķetes "Kalibr".
Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji vēsta, ka šonedēļ gandrīz 30% Krievijas izšauto raķešu trāpījušas Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem.
Ik pa brīdim izskan ziņas, ka Krievija varētu izsludināt mobilizāciju, lai nodrošinātu dzīvo spēku karadarbībai Ukrainā.
Amerikāņu militārā domnīca "Kara izpētes institūts" raksta, ka Kremlis ir pavēlējis Krievijas reģionos izveidot "brīvprātīgo bataljonus" dalībai karadarbībā Ukrainā, tādējādi izvairoties no pilnīgas vai daļējas mobilizācijas izsludināšanas.
Katram no 85 Krievijas reģioniem, tostarp okupētajai Sevastopolei un Krimai, esot jāizveido vismaz viens "brīvprātīgo bataljons".
Ja katram no reģioniem izdosies izveidot vismaz vienu bataljonu ar 400 cilvēkiem, tad kopējais "brīvprātīgo" skaits var sasniegt 34 000. Tas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik Krievija līdz šim ir zaudējusi karā Ukrainā.
Karš ir sasniedzis izšķirošo fāzi
Lielbritānijas militārie izlūkdienesti secinājuši, ka pēdējās dienās Austrumukrainā Krievijas karaspēks faktiski nav pavirzījies uz priekšu. Tādējādi iebrucēji nav izmantojuši priekšrocības, ko viņiem deva Lisičanskas sagrābšana.
Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka karš Ukrainā ir sasniedzis izšķirošo fāzi.
ASV telekanāls CNN vēsta, ka Krievijas karaspēka nākamais mērķis būs Doneckas apgabala pilnīga ieņemšana, kas panākuma gadījumā nozīmētu visa Donbasa reģiona nonākšanu Krievijas kontrolē.
Ja Krievijai tas izdosies, tad nav izslēgts, ka Kremlis gribēs sagrābt vēl plašākas teritorijas Ukrainā, tā CNN sacījis pētnieks Makss Bergmans no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra. Ja Krievija vēlēšoties doties tālāk aiz Donbasa robežām, tad tās mērķis varētu būt Dņepras upes krasts, kas nozīmētu mēģinājumu ieņemt aptuveni pusi Ukrainas teritorijas.
Jebkāda pauze ļautu Krievijai pārgrupēties
Ukrainas vēstnieks Austrālijā Vasils Mirošņičenko norādījis, ka Kijiva nav gatava sēsties pie sarunu galda ar Maskavu, kamēr Ukraina nav atguvusi Krievijas okupētās teritorijas.
"Jebkāda pauze vai pamiers ļaus Krievijai veikt savu spēku pārapgādi un sagatavoties jaunam uzbrukumam. Tāpēc mums ir jābūt mobiliem, izveicīgiem, mums ir jāveic strauji manevri un jācīnās.
Ir jāsaprot, ka Krievija nevēlas iegūt Ukrainas teritorijas, viņi grib izbeigt mūsu eksistenci. Jebkādi teritoriālie ieguvumi neapturēs viņus.
Tāpēc nevienam nav tiesības pieprasīt mums atteikties no savām teritorijām. Jo stāsts nav par teritorijām, bet gan par Ukrainas iedzīvotājiem, par cilvēkiem, kuri cieš no Krievijas uzsāktā kara. Un viņi cietīs vēl vairāk Krievijas okupācijā," Mirošņičenko sacīja intervijā telekanālam "Sky News Australia".
Trešdien Stambulā notikušajās sarunās starp Ukrainas, Krievijas, Turcijas un ANO delegācijām nolemts izveidot koordinācijas centru Ukrainas labības eksportam pa jūrasceļiem. Tas varētu palīdzēt panākt, lai Krievija izbeidz Ukrainas Melnās jūras ostu blokādi un atļauj Ukrainai eksportēt labību. Sagaidāms, ka nākamnedēļ Turcijā notiks jaunas sarunas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
