Diskusiju par Krieviju, kas pacieš Rietumu sankcijas, lai arī varētu likt tiem smagi samaksāt arī bez kodolieroču lietošanas, aktualizējis kādreizējais ASV prezidenta Ronalda Reigana administrācijas loceklis, ekonomists Kreigs Roberts. Viņš gan pēdējā laikā darbojas kā Kremļa finansētu mediju komentētājs. Taču viņa piedāvātie atbilde scenāriji šķiet iespaidīgi un pa spēkam Maskavai. Pirmais – Krievija varētu pārtraukt dabasgāzes piegādes, piemēram, NATO dalībvalstīm Eiropā, un liela daļa to iedzīvotāju vienkārši nosaltu. Eksperti norāda, ka Eiropa ko līdzīgu paredzēja pirms vairākiem gadiem, uzsākot energoresursu piegādātāju dažādošanu. Totāla energoblokāde no austrumiem analizēta jau pēc Krimas aneksijas.
„Uzreiz pēc pārtraukuma nebūs patīkami. Taču, jau veidojot enerģētiskas savienību, tika diplomātiski paredzēts, kā dzīvot, kad piegādes no austrumiem kļūs pārāk dārgas. Tas arī nozīmēja, ka bez Krievijas ar laiku varēs iztikt,” teica enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Protams, Krievijas gāzes strauja aizstāšana var prasīt lielas izmaksas, it īpaši, ja blokāde notiks pēc apkures sezonas, kad krājumi jau iztērēti. Taču, pateicoties šķidrinātās gāzes termināļiem, jautājums nebūs par gāze trūkumu, vien par tās cenu. Tieši cena arī var būt tas, kas atturēs Krieviju no vēlmes izmantot šādu enerģētisko ieroci.
„Krievijas budžets ļoti cieš no naudas trūkuma. Tai nav tādas rezerves kā Saūda Arābijai, kas var atļauties tirgot lētu naftu, kā tagad. Līdz ar to Krievija galīgi nav ieinteresēta atteikties no lielākā patērētāja,” vērtē enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Otrs Maskavas atbildes gājiens varētu būt kavēšanās atmaksāt savus parādus Eiropas bankām, kas arvien neesot pilnībā atguvušās pēc krīzes. Tomēr, ja Kremlis liktu saviem kontrolētajiem uzņēmumiem pārtraukt maksājumus, tad to būtu grūti īstenot, jo liela daļa to naudas tāpat tiek glabāta Eiropas bankās. „Pārlieku aizrauties ar destrukciju šie uzņēmumi nevar, jo tad aizdevējs var vērst piedziņu pret viņu aktīviem Eiropā,” atzīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Krievija bieži draud arī ASV, ka pārdošot šis valsts parādzīmes un pierunāšot to darīt arī citus ASV kreditorus. Tiesa, Ķīna, kas ir lielākais no šiem kreditoriem, nav ieinteresēta darboties pret ASV. Turklāt dolāra nogāšanas sekas būtu grūti prognozējamas.
