Pasaules panorāma

Ukrainas austrumos situācija nemierīga

Pasaules panorāma

«Pasaules panorāma»: Kas padomā Krievijai, Rietumu atbalsts Ukrainai un Latvijas drošības intereses

Krievijas aptaujas: bažas par karu un «vainīgi amerikāņi»

Krievijas iedzīvotāji negrib karu ar Ukrainu, bet neapšauba Kremļa lēmumus

Krievijā gandrīz puse valsts iedzīvotāju uzskata, ka bruņots konflikts ar Ukrainu ir iespējams, lai gan Krievijas amatpersonas turpina noliegt, ka tiktu gatavots iebrukums Ukrainā.

Neatkarīgā socioloģisko pētījumu centra “Levada” veiktās aptaujas gan rāda, ka vienlaikus Krievijas sabiedrībā arī valda būtisks satraukums un vēlme distancēties no ziņām par Ukrainu. Savukārt spriedze pierobežā Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingu vismaz pagaidām neietekmē.

Pie visa vainīgi amerikāņi

Iespējamu kara sākšanos jau kopš pagājušā gada pavasara, kad Krievija pirmoreiz pievilka karaspēku pie Ukrainas robežām, pēc tam to atsaucot, Krievijas iedzīvotāji sauc par savām lielākajām bailēm uzreiz aiz tuvinieku nomiršanas.

Citas problēmas, piemēram, ekonomiskās grūtības, pašlaik palikušas otrajā plānā. Tā secina Levada centra sociologi.

Kopumā aptuveni 40% procenti uzskata, ka bruņots konflikts ar Ukrainu ir iespējams, 40% procenti saka, – kara drīzāk nebūs, bet pilnībā karam netic tikai 15% respondentu.

Tagadējā spriedzē pārliecinoši lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju vaino tikai vienu valsti, un tā nav ne Ukraina, ne Krievija, LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Levada centra vadītājs Deniss Volkovs.

“Par galveno pretinieku uzskata ASV, pārējie tiek uzskatīti kā tām padotie. ASV visus vai nu uzkurinot, vai uzpērkot, vai kādu varbūt piespiežot. Uzskats ir tāds, ka vienīgās neatkarīgās ir ASV, un pārējie seko tās stabulei un neko nevar izdarīt, pat ne Vācija,” stāsta Volkovs.

“Kad prasām, kurš ir galvenais NATO – skaidra lieta, atbild, ka ASV. Kad jautājam, kura valsts ir galvenā Eiropas Savienībā – atkal saka, ka ASV.

Ir tāds uzskats, ka aiz visa ne tikai NVS telpā, bet visā pasaulē stāv ASV, viss sliktais no turienes, un viss labais laikam no Krievijas.”

Kara gadījumā augtu atbalsts Putinam

Sociologi konstatējuši, ka šis Krievijas medijos plaši izplatītais uzskats ir vienlīdz populārs neatkarīgi no respondentu vecuma, dzīvesvietas un citiem faktoriem. Vienlaikus pieaugošā spriedze turpina palielināt baiļu atmosfēru, taču vismaz pagaidām nepalielina prezidenta Putina reitingu.

Krievijā ģimene vēro prezidenta Vladimira Putina runu

“Detaļās ļaudis nemaz īsti negrib iedziļināties. Tā kā tēma viņus biedē un no starptautiskās politikas cilvēki arī noguruši, bieži dzirdam: “Es pat negribu līst tajā iekšā. Kad dzirdu kaut ko par Ukrainu, tā uzreiz pārslēdzu, tas viss ir baisi, nepatīkami un negribu nekādas darīšanas ar to”. Ir tikai minētais uzskatu rāmis, taču Putina reitingus tas pagaidām neietekmē. Konflikta gadījumā, nedod Dievs, ja tas sāktos, domāju, ka reitingi kāptu un notiktu sabiedriskās domas konsolidācija. Ārkārtas situācijās tas notiek vienmēr, bet pagaidām to neredz,” secina Volkovs.

Sabiedrība baidās, bet ir gatava karam

Savukārt atbildot uz jautājumu, vai ietu karot ar Ukrainu, ja valsts liktu, vienprātība Krievijas iedzīvotāju vidū zūd.

“Jā, pavēle taču būs. Neesmu gatavs, bet nebūs, kur likties,” spriež kāds Maskavas iedzīvotājs.

“Es domāju, ka mums ir bruņotie spēki, kas tiks galā ar šādām operācijām. Nedomāju, ka pilsoņiem būs jāpiedalās kaujas darbībās ārpus Krievijas Federācijas,” uzskata cits uzrunātais.

Bet trešais ir pret līdzdalību karā: “Protams, ka ne, darīt man nav ko? Tāpēc, ka Ukraina diez vai mums uzbruks, bet iet tur un karot – kāda jēga? Iekarošanu es neatbalstu.”

Kā secina sociologs Volkovs, kopējais Krievijas sabiedrības noskaņojums diezgan skaidri parāda, ka konflikta gadījumā pārliecinoši lielākā daļa sabiedrības piesliesies varas vertikāles lēmumiem.

“Ja raugāmies uz mūsu cipariem, situācija ir bīstama. Esam diezgan tuvu piegājuši tai malai, aiz kuras gaida konflikts, karš. Sabiedrība negrib, baidās, taču iekšēji ir gatava, ka kaut kas tagad sāksies.

Bet tas savukārt nozīmē, ka sabiedriskā doma nav nekāds atturošais faktors tiem, kas Krievijā pieņem lēmumus par to, kas būs tālāk. Tā ka kaut kādā ziņā šeit rokas ir sasietas, un viss var notikt. Tā ir ļoti bīstama situācija, kas mani ļoti satrauc.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt