Doties uz teksta tiešraides sākumu.
ĪSUMĀ:
- Naktī uz pirmdienu gaisa trauksmes skanēja daudzviet Ukrainā.
- Krievijas karaspēka raidīts šāviņš trāpījis daudzstāvu dzīvojamajā ēkā Kijivā.
- Atkal bombardēts Sumu apgabals, Harkiva, Čerihiva.
- Ukraina: Krievija plāno ieņemt Odesu. Pilsēta gatavojas aizstāvībai.
- Mariupolē mirusi grūtniece un nedzimušais bērns, kuri cieta Krievijas uzbrukumā dzemdību namam.
- ASV mediji: Krievija lūgusi gan militāru, gan ekonomisku atbalstu Ķīnai. Pekina noliedz.
- Sākās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu ceturtais raunds, līdz 15. martam izsludināta tehniskā pauze.
14.03.2022 23.44
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Augstākajai Radai iesniedzis likumprojektu par karastāvokļa režīma pagarināšanu vēl par 30 dienām. Bija paredzēts, ka režīms noslēgsies 26. martā, tādējādi to pagarinās līdz 25. aprīlim.
14.03.2022 23.09
Kopš sākusies nežēlīgā Krievijas karadarbība pret Ukrainu, daudzi mēģinājuši saprast, kā tas var būt, ka Krievijas sabiedrība dod šādu vaļu Vladimira Putina režīmam, atbalsta to un neprotestē pret civiliedzīvotāju, tajā skaitā bērnu nogalināšanu. Viena no atbildēm – meli un vēl lielāki meli, kuriem galā var noticēt.
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, kā tas notiek, kādā veidā Krievijas vara ar mediju starpniecību sabiedrībā spēj panākt nepieciešamo noskaņojumu, ka viss, ko dara Putins, ir atbalstāms.
14.03.2022 22.58
Marina Ovsjaņņikova, kura ielauzās Krievijas televīzijas ziņu programmā ar plakātu pret karu, pirms akcijas publicējusi video.
Tajā viņa sacīja: "Diemžēl es pēdējos gadus strādāju "Pirmajā kanālā" un nodarbojos ar Kremļa propagandu, man tagad ir ļoti liels kauns par to. Kauns par to, ka ļāvu runāt melus no televizoru ekrāniem, par to, ka ļāvu zombēt krievu cilvēkus. Mēs klusējām 2014. gadā, kad tas viss tikai sākās, mēs negājām mītiņos, kad Kremlis saindēja Navaļniju."
Sieviete aicināja iziet mītiņos un nebaidīties. "Mēs, krievu cilvēki, esam domājoši un gudri, tikai mūsu spēkos ir apturēt visu šo neprātu," sacīja Ovsjaņņikova.
"Pirmā kanāla" redaktore Marina Ovsjaņņikova, kas šovakar izgāja tiešajā ēterā ar pretkara plakātu rokās, pirms aizturēšanas publicējusi video, kurā atzīst, ka pēdējos gadus "Pirmajā kanālā" nodarbojusies ar Kremļa propagandu, par ko viņai tagad ir ļoti liels kauns. pic.twitter.com/ajn1dbC46H
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 14, 202
14.03.2022 22.36
Ķīna ļāvusi noprast Krievijai, ka ir gatava sniegt tai militāru un ekonomisku palīdzību karā ar Ukrainu, vēsta ziņo LETA, atsaucoties uz aģentūras "Reuters" un britu laikraksta "Financial Times" avotiem.
Anonīmie amerikāņu avoti norādījuši, ka ASV izlūkdienests izplata šādu informāciju NATO un Āzijas sabiedrotajiem diplomātiskajā sarakstē un privātās sanāksmēs.
Kā norādījis "Reuters" avots, Pekina, kā sagaidāms, publiski noliegs, ka būtu bijušas šādas sarunas ar Krieviju vai ka būtu plāni palīdzēt.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Čžao Liczjans pirmdien tiešām par dezinformāciju nosauca iepriekš parādījušās vēstis, ka Maskava lūgusi Pekinai militāru palīdzību.
Arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka šādas publikācijas neatbilst patiesībai un piebilda, ka "Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju".
14.03.2022 21.46
Krievijas valsts televīzijas ziņas tiešraidē pārtraukusi kāda aktīviste kura rokās turēja pretkara plakātu, vēsta BBC. Sociālajos tīklos klīst video ar meitenes iejaukšanos ziņu programmā.
"Nē karam, apturiet karu. Neticiet propagandai. Šeit jums melo. Krievi pret karu," bija rakstīts uz viņas plakāta.
Aktīviste bijusi telekanāla redaktore Marina Ovsjaņņikova, kura pēc notikušā nogādāta policijas iecirknī un viņai sastādīts protokols par administratīvā kodeksa panta pārkāpumu, kas paredz sodu par Krievijas Bruņoto spēku diskreditāciju, vēsta LETA.
Šovakar Krievijas “Pirmā kanāla” ziņu raidījuma “Vremja” laikā tiešraidē ēterā negaidīti parādījās kāda sieviete ar plakātu, aicinot apturēt karu. Uz plakāta rakstīts: “Karam nē! Apturiet karu! Neticiet propagandai! Jums šeit melo!”. pic.twitter.com/S0GiHsfBdM
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 14, 2022
14.03.2022 21.06
Krievijas stratēģija ir vājināt Ukrainu gan ekonomiski, gan fiziski. Arī uzbrukumi atomelektrostacijām ir daļa no ekonomikas graušanas plāna. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" stāstīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds. Savukārt rietumvalstu sankcijas vājina Krievijas ekonomiku, lai tā nespētu vairs finansēt tādu agresiju, kāda pašlaik tiek vērsta pret Ukrainu.
Strazds prognozēja, ka finansiālais kritums būs gan Ukrainas, gan Krievijas pusē. "Un tas kritiens būs divciparu," norādīja ekonomists.
14.03.2022 20.12
Krievijā veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 68% respondentu atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto karu Ukrainā. Aptauju veicis Sabiedriskās domas izpētes fonds (FOM). Tikai 15% respondentu uzskata, ka Putina lēmums bijis nepareizs. Kā galvenos iemeslus militārās operācijas sākšanai respondenti min nepieciešamību “aizsargāt Krievijas robežas” (62%), kā arī aizstāvēt Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” iedzīvotājus (59%).
Jāņem vērā, ka socioloģisko aptauju veikšana Putina režīma pārvaldītajā Krievijā ir apgrūtināta, tādēļ šī aptauja var arī neatspoguļot Krievijas sabiedrības patieso noskaņojumu.
14.03.2022 19.26
ASV tirgū naftas cena pirmdien atkal noslīdējusi zem 100 dolāriem par barelu. Augstākā cena tika reģistrēta 6. martā, kad naftas cena pārsniedza 130 dolāru par barelu. Cenas kritums tiek skaidrots ar bažām par situāciju Ķīnā, kur Covid-19 pandēmijas ierobežojumi var mazināt ekonomisko aktivitāti, kā arī cerībām par progresu Krievijas un Ukrainas miera sarunās.
US oil briefly tumbled below $100/barrel this morning. First time back in double-digits since March 1. Down dramatically from the near 14-year peak of $130.50 a barrel earlier this month
— Matt Egan (@MattEganCNN) March 14, 2022
14.03.2022 18.58
Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki vēsta, ka Kremļa propagandas raidījumu vadītājam Vladimiram Solovjovam pieder vismaz četri nekustamie īpašumi Itālijā. Līdz šim bija zināms par divām villām pie gleznainā Komo ezera, bet Navaļnija komandas veiktā izmeklēšana liecina, ka Solovjovam ir vēl divi īpašumi, no kuriem viens ir reģistrēts uz viņa mātes vārda.
Solovjovs gan vairs nevarēs klātienē apmeklēt savus īpašumus, jo Eiropas Savienība pret viņu noteikusi sankcijas, liedzot iebraukšanu ES valstīs. Navaļnija komanda aicina Itālijas varasiestādes konfiscēt Solovjova villas.
14.03.2022 18.03
Somijā jau 62% iedzīvotāju atbalsta iespējamo pievienošanos NATO, liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta pēc sabiedriskā medija “YLE” pasūtījuma.
Līdzīgā aptaujā pirms divām nedēļām par pievienošanos NATO bija 53% respondentu. Pirms tam NATO dalības atbalstītāju skaits nekad nebija pietuvojies 50%, bet Krievijas iebrukums Ukrainā licis daudziem somiem pārskatīt savu nostāju.
Somijas politiķi gan uzsver, ka lēmumu par pievienošanos NATO nepieciešams rūpīgi apsvērt un izvērtēt, tādēļ pašlaik nav īstais brīdis pārsteidzīgiem lēmumiem.
14.03.2022 17.27
Krievijā ieslodzītais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs nosodījis sociālā tīkla “Instagram” bloķēšanu Krievijas teritorijā, jo šis solis ir smags trieciens simtiem tūkstošu vienkāršo cilvēku, kas pelnīja iztiku ar “Instagram” palīdzību.
“Viņi teica, ka no “Instagram” bloķēšanas cietīs tikai “glamūrīgās zvaigznes”, bet ne vienkāršie cilvēki. Kādi gan maitas ir tie, kas sēž Kremlī! Viņi neko nezina par cilvēkiem, nesaprot un nicina viņus. “Instagram” – tie ir desmitiem tūkstošu mazo biznesu visā Krievijā un miljons viņu klientu,” raksta Navaļnijs.
“Tieši šeit vientuļā māte no Permas pelna iztiku, reklamējot savus manikīra pakalpojumus. Šeit cilvēks no Jaroslavļas demonstrē, cik lieliski viņš prot ieklāt parketu, un meklē klientus. Meitene no Pēterburgas cep un tirgo kūciņas. “Instagram”, tajā esošā reklāma un klienti baro simtiem tūkstošu cilvēku. Šie cilvēki neko nesaņem no valsts. Viņiem nekas nav ticis no naftas un gāzes bagātības. Ar smagu darbu viņi pelna iztiku savām ģimenēm (un maksā nodokļus); “Instagram” ir viņu biznesa vide. Ar kādām tiesībām kaut kādi cūkveidīgie šiem cilvēkiem atņem iztiku, bet visiem pārējiem – viņu pakalpojumus?” vaicā Navaļnijs.
Krievijā daudzi gan ir iemanījušies apiet ierobežojumus, izmantojot virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojumus.
14.03.2022 16.42
“Kijiva. Viena no skaistākajām pilsētām Eiropā šodien līdzinās kadram no filmas par apokalipsi. Sumi, Harkiva, Mariupole – tas ir šausmīgi. Lūk, ko atnes “krievu pasaule”: cilvēku nāvi, iznīcību ne tikai pilsētām, bet arī demokrātijai, tiesībām, brīvībām. Viņi nav slāvi. Viņi ir orki. Bet mēs uzvarēsim,” sola Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.
Kyiv. One of the most beautiful cities in EU today looks like a frame of apocalypse movie.Sumy,Kharkiv,Mariupol-its terrible.This’s what the 🇷🇺world carries with it:deaths of ppl,destruction not only cities but democracy,rights,freedoms.They arent Slavs.They’re orcs.But we’ll win pic.twitter.com/dSMwV6taFJ
— Oleksii Reznikov (@oleksiireznikov) March 14, 2022
14.03.2022 16.33
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka par Krievijas spēku galvenajiem mērķiem kļuvusi Mariupole un Mikolajiva, vēstīja BBC.
"Mierīgāka" situācija, viņaprāt, ir Kijivas, Čerņihivas, Sumas un Harkivas apgabalos.
"Daļu savu spēku pretinieks pārmet uz dienvidiem vai mūsu valsts austrumiem," pauda Arestovičs.
Viņš arī norādīja, ka valsts ziemeļos un Harkivas apkārtnē Krievijas karaspēks pārgājis aizsardzībā.
Viņš komentēja: "Pretinieks nonāk aizsardzībā, mēs tam raidām triecienu, un uzbrukuma darbības tas neveic. Pēdējās diennakts laikā lieliski pastrādāja mūsu gaisa spēki, kuru ziņotais liecina, ka notriekti vismaz septiņi pretinieka lidaparāti, tostarp četras lidmašīnas, divi helikopteri, viens operatīvi taktiskā līmeņa bezpilota lidaparāts, kā arī spārnotās raķetes, kuru skaits vēl tiek aplēsts."
BBC vēstīja, ka šo informāciju nevar pārbaudīt pie neatkarīga avota.
14.03.2022 16.16
Tehnoloģiju uzņēmums “Meta Platforms”, kas pārvalda sociālos tīklus “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp”, mainījis savus satura kontroles noteikumus un tomēr neļaus sociālo tīklu vidē izplatīt aicinājumus, kas vēl nāvi valstu vadītājiem. Par to vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
“Meta” pagājušonedēļ atļāva lietotājiem izplatīt aicinājumus, kas vēlēja nāvi Krievijas okupantiem Ukrainā, kā arī izteica vēlmi nonāvēt Krievijas vadoni Vladimiru Putinu un Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko.
Krievija pēc šī lēmuma pasludināja “Meta” par “ekstrēmistu organizāciju” un aizliedza sociālā tīkla “Instagram” lietošanu Krievijas teritorijā. “Facebook” lietošana bija bloķēta jau pirms tam, bet “WhatsApp” pagaidām Krievijā ir atļauts, jo varasiestādes to uzskata par “saziņas rīku”, nevis sociālo tīklu.
“Meta” pārstāvis Niks Klegs uzsver, ka uzņēmums nekādā gadījumā neatbalsta aicinājumus uz vardarbību pret krieviem un Krievijas iedzīvotājiem.
“”Meta” iestājas pret rusofobiju. Mūsu platformā mēs necietīsim aicinājumus uz genocīdu, etnisko tīrīšanu vai jebkāda veida diskrimināciju, vajāšanu vai vardarbību pret krieviem.”
14.03.2022 16.04
Ukrainas delegācijas pārstāvis Mihailo Podoļaks pavēstīja, ka kārtējā sarunu raundā ar Krieviju ir paņemts tehniskais pārtraukums, bet sarunas turpināsies otrdien, 15. martā.
A technical pause has been taken in the negotiations until tomorrow. For additional work in the working subgroups and clarification of individual definitions. Negotiations continue...
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) March 14, 2022
Iepriekš Podoļaks visnotaļ optimistiski vērtēja iespējamo sarunu iznākumu, norādot, ka neformālās jeb sagatavošanās sarunas brīvdienās bijušas konstruktīvākas. Viņš prognozēja, ka "zināmus rezultātus" izdosies panākt tuvākajās dienās.
14.03.2022 15.58
ASV farmācijas biznesa milzis “Pfizer” paziņojis, ka turpinās medikamentu piegādes Krievijai, taču visa peļņa no Krievijas biznesa tiks ziedota, lai atbalstītu no karadarbības cietušos Ukrainas cilvēkus.
“Pfizer” uzsver, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir rūpes par pacientiem, tādēļ tas nolēmis neapturēt medikamentu piegādes Krievijai. Uzņēmums norāda, ka medikamentu, it sevišķi sirds slimību un vēža ārstēšanai paredzēto, nepiegādāšana radītu lielas ciešanas Krievijas iedzīvotājiem, arī bērniem un sirmgalvjiem.
“Pfizer” arīdzan vēsta, ka aptur jaunu klīnisko pētījumu veikšanu Krievijā.
Līdzīgu lēmumu pieņēmis Vācijas farmācijas un lauksaimniecības biznesa milzis “Bayer”, kas turpinās medikamentu piegādes Krievijai. Taču uzņēmums izbeigs jebkādas reklāmas un mārketinga aktivitātes Krievijā, apturēs jaunu investīciju projektu sākšanu.
14.03.2022 15.50
Pirmdien, 14. martā, esot sācis darboties humānais koridors Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai, vēstīja BBC.
Pilsētas administrācijā lēsa, ka no ielenktās Mariupoles izdevies aizbraukt jau aptuveni 50 automašīnām.
Lai arī pilsētas pārstāvji uzsvēra, ka nevar garantēt drošību šajos koridoros, ņemot vērā to, ka Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par klusuma režīma neievērošanu un evakuācijas koridoru apšaudīšanu, tomēr tas ir vienīgais koridors, kurš šodien darbojas un par kuru ir oficiāla vienošanās.
14.03.2022 14.31
"24. februārī Putins pieļāva kapitālu kļūdu. Viņš nozāģēja zaru, uz kura sēž. Esmu pārliecināts, ka turpmāk viss notiks daudz ātrāk, nekā varēja būt," intervijā Rus.lsm.lv stāsta Lielbritānijā dzīvojošais krievu rakstnieks Boriss Akuņins.
"Domāju, ka tagad jau ir praktiski neizbēgami, ka, tiklīdz sabruks šis režīms, Krievijas Federācija sāks sairt. Turpināsies impērijas sadrupšana. Pirmais posms beidzās 1991. gadā, būs nākamais. Domāju, ka tas ir neizbēgami. Putins uzbūvējis sistēmu, kas turas tikai uz bailēm. Tā turas uz vienas vertikālas ass. Tiklīdz šī ass ieplaisās, tūlīt pat sāksies centrbēdze, sāks atdalīties reģioni.
Tas būs smags process. Droši vien Krievijas teritorijā izveidosies vairākas valstis. Un ļoti iespējams, ka tās dzīvos ļoti dažādi. Esmu pārliecināts, ka Krievijas Eiropas daļa būs demokrātiska un brīva valsts."
14.03.2022 14.21
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvo, ka atbildība par civiliedzīvotāju upuriem Ukrainā gulstas uz ASV un Eiropas Savienības amatpersonu pleciem, nevis Krieviju, kas apšauda Ukrainas pilsētu dzīvojamos rajonus.
“Šķiet, ka ASV un Eiropas Savienības amatpersonas cenšas provocēt Krieviju uz Ukrainas lielo pilsētu sturmēšanu, lai noveltu uz mūsu valsti atbildību par civiliedzīvotāju nāvi. Mēs uzskatām, ka šāda nostāja ir provokatīva,” apgalvo Peskovs.
Viņš vēsta, ka karadarbības sākumā Putins esot uzdevis atturēties no masīva uzbrukuma lielajām Ukrainas pilsētām, tai skaitā Kijivai. Taču visi Kremļa plāni par Ukrainas ieņemšanu tikšot realizēti “pilnā apjomā un iepriekš noteiktajā termiņā”. Peskovs gan atturējās precizēt, kad varētu beigties Krievijas uzsāktās “īpašās operācijas”.
Ukrainas militārie eksperti spriež, ka patiesībā Krievijas uzbrukuma plāns ir pilnībā izgāzies, jo Krievijai nav izdevies strauji ieņemt Kijivu un citas lielākās pilsētas.
14.03.2022 13.51
Eiropas Savienība plāno pastiprināt sankcijas pret Krieviju, aizliedzot eksportēt uz šo valsti luksusa klases automašīnas, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Aizliegums skartu tādus zīmolus kā “Mercedes”, “Porsche”, “Ferrari”, “BMW” un “Audi”. Tāpat plānots aizliegt eksportēt uz Krieviju motociklus un motorlaivas, kuru vērtība pārsniedz 5000 eiro.
14.03.2022 13.44
Ukrainas energokompānija “Ukrenergo” vēsta, ka svētdien vakarā izdevies atjaunot elektroenerģijas padevi Čornobiļas atomelektrostacijai (AES) un Slavutičas pilsētai, taču pirmdien Krievijas okupācijas spēki atkal to pārtraukuši.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) tikmēr brīdina, ka Čornobiļas AES darbinieki ir pārstrādājušies un tas var apdraudēt AES drošību. Čornobiļas AES darbinieki strādā maiņās, un tagadējā maiņa sākusi darbu 23. februārī, dienu pirms Krievijas okupācijas spēku iebrukuma Ukrainā. Kopš tā brīža pagājušas jau gandrīz trīs nedēļas, bet 211 maiņas darbiniekiem nav bijis iespējas nomainīties. IAEA brīdina, ka darbinieku fiziskais un psiholoģiskais nogurums var izraisīt bīstamas sekas.
14.03.2022 13.32
Krievijas okupācijas spēku ieņemtajā Hersonas apgabala Belozerkas ciemā iedzīvotāji izgājuši ielās ar Ukrainas karogiem un pieprasījuši, lai okupanti dodas atpakaļ uz Krieviju.
14.03.2022 12.53
Sanktpēterburgā privātās apsardzes firmas bijušas spiestas parakstīt vienošanos ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lojālo Krievijas gvardi, lai nepieciešamības gadījumā privātfirmu apsargus varētu izmantot “sabiedriskās kārtības nodrošināšanai masu pasākumu vietās”, ziņo BBC krievu redakcija. Ar šo soli, visticamāk, notiek gatavošanās, lai arī privātfirmu apsardzes darbiniekus varētu izmantot pret valdību vērsto protesta akciju apspiešanai.
14.03.2022 12.37
Indija varētu izmantot situāciju, ko radījušas pret Krieviju noteiktās Rietumu sankcijas, lai iepirktu Krievijas naftu un citas izejvielas par pazeminātām cenām, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Indijas valdības amatpersonām.
“Krievija piedāvā naftu un citas izejvielas ar lielu atlaidi. Mēs labprāt izmantosim šo piedāvājumu,” teikusi kāda Indijas valdības amatpersona.
Indija importē 80% sev vajadzīgās naftas, bet parasti no Krievijas iepirka tikai 2–3% vajadzīgā daudzuma. Taču tagad, kad naftas cenas šogad kāpušas par 40%, Indija meklē veidus, kā samazināt izdevumus.
Indija arīdzan varētu iepirkt lētākus minerālmēslus no Krievijas un Baltkrievijas.
14.03.2022 12.11
Eiropas Savienība apspriež personisko sankciju ieviešanu pret pazīstamo krievu miljardieri Romānu Abramoviču un vēl 14 personām, ziņo "Financial Times".
Tāpat tiekot izskatītas sankcijas pret Krievijas valsts uzņēmumiem, papildu ierobežojumi banku sektoram, aizliegums importēt metālu un tā izstrādājumus, aizliegums uzsākt jaunus investīciju projektus Krievijā, kā arī aizliegums eksportēt dažādas luksusa preces.
Kamēr Eiropa vēl spriež, visnotaļ tālu esošā Austrālija jau ir piemērojusi sankcijas vairāk nekā 30 Krievijas oligarhiem. Viņu vidū ir gan jau minētais Abramovičs, gan kompānijas "Gazprom" izpilddirektors Aleksejs Millers un citi.
14.03.2022 12.10
Arī Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrejs Jermaks ir informējis, ka Izraēla ir piekritusi kļūt par starpnieku mēģinājumos izbeigt Krievijas uzsākto agresiju pret Ukrainu.
Savukārt ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmana ir paziņojusi, ka ir parādījušās pirmās pazīmes par vēlmi sarīkot nopietnas sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Intervijā televīzijas sabiedrībai "Fox News" Vendija Šērmana norādījusi, ka līdz šai situācijai palīdzējis nonākt Rietumu izdarītais spiediens uz Maskavu.
14.03.2022 12.06
Krievijas Finanšu ministrija apsūdzējusi ārvalstis par vēlmi panākt Krievijas ekonomikas mākslīgu defoltu, īstenojot sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai. Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch" pagājušajā nedēļā atkārtoti samazināja Krievijas kredītreitingu, norādot, ka valsts parādsaistību maksātnespēja ir nenovēršama.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs noliedzis, ka Krievija nespēj pildīt savas parādsaistības. Ja Krievija piedzīvotu parādsaistību maksātnespēju, tā būtu pirmā reize kopš 1998. gada.
14.03.2022 11.08
Harkivas policija fiksē pastiprinātas apšaudes pilsētā un tās rajonā. Sabrūkot ēkām un tām degot, esot bojāgājušie un upuri, taču trūkst detalizētākas informācijas.
14.03.2022 11.02
Ķīna nosauca par "dezinformāciju" ASV medijos izskanējušās ziņas par Krievijas lūgumu Pekinai sniegt militāro palīdzību saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
Iepriekš ASV mediji, atsaucoties uz vārdos nenosauktiem avotiem ASV amatpersonu vidū, ziņoja, ka Krievija lūgusi Ķīnas palīdzību.
Tas mudināja ASV brīdināt Pekinu par smagām sekām, ja tā atbalstīs Maskavu.
Taču preses konferencē Pekinā Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis vainoja Vašingtonu par "ļaunprātībām", izplatot nepatiesus apgalvojumus par Ķīnas lomu šajā karā.
Ministrijas pārstāvis arī uzstāja, ka Ķīna "spēlējusi konstruktīvu lomu, mudinot uz mieru un aicinot sēsties pie sarunu galda", vēstīja BBC.
14.03.2022 10.56
Drīzumā jāsākas Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu ceturtajai kārtai, pavēstīja Ukrainas delegācijas pārstāvis Mihailo Podoļaks.
Cerības uz diplomātisku dialogu pavīdēja tad, kad Podoļaks pavēstīja – neformālās jeb sagatavošanās sarunas brīvdienās bijušas konstruktīvākas. Tas ir optimistiskākais vērtējums par abu valstu dialogu, kas teju trīs nedēļās, kopš Krievija izvērsusi pret Ukrainu karu, ir dzirdēts.
"Domāju, ka mēs zināmus rezultātus panāksim burtiski dažās dienās,"
skaidroja Podoļaks.
Negotiations. 4th round. On peace, ceasefire, immediate withdrawal of troops & security guarantees. Hard discussion. Although Russia realizes the nonsense of its aggressive actions, it still has a delusion that 19 days of violence against 🇺🇦 peaceful cities is the right strategy pic.twitter.com/BhFLgBSKiu
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) March 14, 2022
Šodien gaidāmas arī ASV un Ķīnas sarunas, kas notiks, jo izskanējušas ziņas par Krievijas lūgto palīdzību Pekinai. Pagaidām gan apstiprinājums šādam lūgumam nav gūts.
14.03.2022 10.38
Šodien iecerēti vairāki humānie koridori no Kijivas apkārtnes piepilsētām un ciemiem, kā arī vairāki – Luhanskas apgabalā.
Ukrainas varasiestādes cer, ka izdosies nogādāt humāno palīdzību uz Mariupoli, pret kuru šajās dienās vērsti visaktīvākie aviācijas uzlidojumi un apšaudes.
Lai arī pilsēta pretojas, situācija tajā tiešām ir dramatiska, jo mierīgajiem iedzīvotājiem domātā humānā palīdzība joprojām nespēj nonākt pilsētā un atrodas uzbrucēju ieņemtajā Berdjanskā.
14.03.2022 10.23
Ziņu aģentūras AP pārstāvis, kurš vēstī no Mariupoles, atsaucoties uz ārstiem, pavēstījis, ka mirusi grūtniece un nedzimušais bērns, kuri cieta Krievijas spēku uzbrukumā dzemdību namam.
Sieviete pēc evakuācijas no apšaudēs skartās medicīnas iestādes steidzami nogādāta citā slimnīcā, kur ārsti cīnījās par viņas dzīvību, tāpat gūto ievainojumu dēļ nolemts veikt akūtu ķeizargriezienu.
AP vēstī, ka bērns nāca pasaulē nedzīvs, bet mātei strauji pasliktinājās veselības stāvoklis, un ārstu centieni viņu reanimēt bijuši nesekmīgi.
Krievijas mediji centušies pārliecināt, ka dzemdību nama apšaude Mariupolē ir inscenējums, kurā kā "aktrise" piedalījās kāda skaistumkopšanas blogere. Krievijas spēku saistību ar uzbrukumu dzemdību namam noliedza arī vairākas amatpersonas, norādot, ka medicīnas iestāde vairs nefunkcionēja un to bija sagrābuši ukraiņu nacionālisti, tomēr apstiprinājums šiem apgalvojumiem nav gūts, vēstī BBC.
14.03.2022 10.18
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā miruši 90 bērni un vēl vairāk nekā 100 ir ievainoti, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.
Visvairāk cietušo ir Kijivas, Harkivas, Doneckas, Černihavas, Sumu, Hersonas, Mikolajivas un Žitomiras apgabalā.
14.03.2022 09.18
Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta Ukrainas piekrastei.
Odesas teritoriālās aizsardzības vienības pārstāvis Aleksanders Velmožko intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja, ka pilsēta gatavojas aizsardzībai pret iespējamu Krievijas iebrukumu: "Mums ir, ar ko viņus sagaidīt – gan bruņotie spēki, gan teritoriālā aizsardzība. (..) Šobrīd teritoriālās aizsardzības vienības vēl nav izrādījušas savu spēku."
Viņš zināja stāstīt – līdzīgi kā citviet Ukrainā arī Odesā tiek aizturētas diversantu grupas. Tas gan izteiktāk bijis kara pirmajās dienās.
"Odesā atmosfēra ir pavisam vienkārša – visi, kas paliek pilsētā, sūta Krievijas kara kuģi zināmā virzienā.
Mēs fokusējamies uz galveno, ka tā ir ukraiņu pilsēta, tā ir mūsu valsts un nevienam nav nekādu tiesību šeit ierasties ar saviem lielgabaliem, ar saviem kuģiem," sacīja Velmožko.
14.03.2022 08.25
Kijivas ziemeļu nomalē triecienu saņēma deviņstāvu māja, kurā sagrauti un aizdegušies vairāki dzīvokļi. Ugunsdzēsēji vēsta par trāpījumu ar "neatpazītu objektu". Neilgi pirms tam sociālo tīklu lietotāji ziņoja par notriektām divām raķetēm virs Kijivas un to, ka atlūzas trāpījušas mājai.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju bojā gājis viens cilvēks, bet trīs nonākuši slimnīcā. No nama evakuēti vairāk nekā 60 iedzīvotāji, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Tikmēr Rivnes pilsētas tuvumā raķešu triecienā cietis televīzijas tornis, paziņoja Rivnas apgabala administrācijā. Informācijas par upuriem un cietušajiem pašlaik nav.
Bet Žitomiras apgabalā triecienu saņēma administrācijas ēka ciemā, kas atrodas ceļā starp Žitomiru un Kijivu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju cietuši četri cilvēki.
14.03.2022 08.12
Krievijas okupētās Krimas valdības vicepremjers Georgijs Muradovs aģentūrai "RIA novosti" paziņojis, ka Krimu un tā dēvētās pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas tautas republikas ir izdevies savienot ar sauszemes koridoru.
Pēc viņa vārdiem, pašlaik tiek kontrolēts ceļš no Krimas līdz Mariupolei un tas varot tikt izmantots humāno kravu nogādei Doneckas tautas republikā, bet vēlāk varētu kļūt par nozīmīgu maģistrāli, kas savieno Krimu ar Donbasa rūpniecības rajoniem.
14.03.2022 07.29
Latvijas iedzīvotāji turpina vākt un vest palīdzības kravas Ukrainas iedzīvotajiem. Ik dienu no Latvijas uz Ukrainu dodas 20–25 automašīnas, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja biedrības "Tavi draugi" dibinātājs Ulvis Noviks.
14.03.2022 06.56
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicinājis NATO slēgt lidojumiem gaisa telpu virs Ukrainas. Viņš brīdināja – ja tas netiks darīts, tad tas būs tikai laika jautājums, kad Krievija mērķēs uz NATO valstīm.
"Pagājušajā gadā es brīdināju NATO līderus: ja nebūs stingru preventīvu sankciju pret Krieviju, tā dosies karā. Man bija taisnība. Es ilgstoši teicu: "Nord Stream" ir ierocis, kas nesīs triecienu visai Eiropai. Tagad tas ir acīmredzami. Un tagad es saku atkal: ja jūs neslēgsiet mūsu debesis, tad tas būs tikai laika jautājums, kad Krievijas raķetes trieksies jau uz jūsu teritoriju, uz NATO teritoriju, NATO valstu pilsoņu mājām," Zelenska pausto citē "Ukrinform".
Zelenskis arī atkārtoti aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām par konflikta noregulējumu: "Par sarunām ar Krievijas Federāciju. Mūsu valstu delegāciju pārstāvji katru dienu runā video formātā. Mūsu delegācijai ir skaidrs uzdevums – darīt visu, lai sarīkotu prezidentu tikšanos. Esmu pārliecināts, ka cilvēki to gaida. Tas ir sarežģīts un smags, bet vajadzīgs ceļš. Un mūsu mērķis ir, lai Ukraina gūtu vajadzīgo rezultātu šajā cīņā, šajās sarunās. Tas ir vajadzīgs mieram."
14.03.2022 06.36
Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka Krievija plāno ar desanta palīdzību ieņemt Odesu. Operācija plānota jau pirms vairākām dienām, bet to traucējuši nelabvēlīgie laika apstākļi.
Lielbritānijas izlūkdienesti ir brīdinājuši, ka Krievijas kara flote faktiski ir bloķējusi piekļuvi Ukrainas Melnās jūras piekrastei, atgriežot Ukrainu no starptautiskās tirdzniecības pa ūdeni.
14.03.2022 06.36
Par ierašanos Ukrainā paziņojis Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs, kura vienības jau iesaistījušās karadarbībā. Sociālos medijos publiskotajā videoierakstā viņš redzams kopā ar citām militārpersonām. Neatkarīga apstiprinājuma šai informācijai nav.
14.03.2022 06.16
Naktī uz pirmdienu, 14. martu, praktiski visā Ukrainā skanējušas trauksmes sirēnas. Ukrainas mediji ziņo, ka no 24 Ukrainas reģioniem gaisa trauksme ir bijusi 19.
No rīta tiek saņemtas ziņas par sprādzieniem – iespējams, raķešu triecieniem – Rivnes apkārtnē un Kijivas nomalē.
14.03.2022 06.02
Krievijas spēki nolaupījuši piecus Ukrainas pretošanās kustības līderus, tostarp vairāku pilsētu vadītājus, paziņoja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes dezinformācijas apkarošanas centrs.
"Kopš 11. marta Krievijas spēki pielieto taktiku, kas raksturīga vien teroristiem: nolaupa Ukrainas pretošanās kustības vadītājus," norādīts centra paziņojumā. Nolaupītie esot atteikušies sadarboties ar Krieviju.
Tiek sagaidīts, ka Krievijas spēku nākamais solis būs savu "marionešu" nozīmēšana uz "vakantajām" vietām.
14.03.2022 05.40
Viena no pilsētām, pret kuru tiek vērsti visaktīvākie aviācijas uzlidojumi un artilērijas apšaudes, ir Mariupole. Taču Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka mēģinājumi ieņemt pilsētu joprojām ir neveiksmīgi.
"Neņemot vērā starptautisko humāno tiesību normas, okupanti turpina iznīcināt militārās un civilās infrastruktūras objektus Ukrainā. 13. martā bija veikti raķešu triecieni objektos tādās apdzīvotās vietās kā Umaņa, Ivanofrankivska, Stariči, izmantojot stratēģiskās aviācijas lidmašīnas. Tāpat turpinās "Iskander" palaišana no Baltkrievijas teritorijas," Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojumu citē "Unian".
Lai arī pilsēta pretojas, situācija tajā tiešām ir dramatiska, jo mierīgajiem iedzīvotājiem domātā humānā palīdzība joprojām nespēj nonākt pilsētā un atrodas uzbrucēju ieņemtajā Berdjanskā.
Sumu apgabala administrācija ir paziņojusi, ka reģionā "zaļo koridoru" nebūs, jo neviens no to maršrutiem nav saskaņots.
Tiek norādīts, ka Krievija arī turpina spēku pārgrupēšanu Ukrainā un izlūkošanu.
14.03.2022 05.24
Krievija vērsusies pie Ķīnas, prasot palīdzēt ar militāru aprīkojumu karā Ukrainā un ekonomisku atbalstu saistībā ar Rietumu ieviestajām sankcijām, ziņo ASV mediji, atsaucoties uz anonīmu, bet informētu avotu. Netiek gan precizēts, ko tieši Krievija ir prasījusi un kāda bijusi Ķīnas atbilde.
Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis pauda, ka nav dzirdējis par šādu lūgumu.
Ziņu aģentūra AFP norādījusi, ka tas kļuvis zināms dažas stundas pēc tam, kad Vašingtona brīdināja Pekinu par sekām, ja tā palīdzēs Maskavai izvairīties no sankcijām. Vienlaikus Baltais nams paziņoja par augsta līmeņa ASV delegācijas tikšanos ar Ķīnas pārstāvjiem Romā pirmdien, 14. martā.
Vašingtona iepriekš ir uzsvērusi, ka ļoti rūpīgi vēro Ķīnas darbības, jo mēģinājumi palīdzēt Krievijai apiet ekonomiskās sankcijas nozīmēšot apjomīgas sankcijas arī pret pašu Ķīnu. Jāpiebilst, ka Ķīna nav atklāti nosodījusi Krievijas karu Ukrainā, piedāvājot savus starpnieka pakalpojumus starp Maskavu un Kijivu. Otrkārt, Ķīnas ekonomika ir ļoti liela un pret to sankcijas piemērot būs daudz grūtāk.
Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā. 13. marta teksta tiešraides arhīvs.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
