Kaujas un uzbrukumi

• ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojusi augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi.
• Krievijas militārās darbības koncentrētas Donbasā, Mariupolē un Mikolajevā. Krievijas jūras spēki turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors.
• Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma Harkivai, intervijā CNN pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors Kirills Budanovs.
• Ukrainas armijas ģenerālštābs:  Turpinās Krievijas spēku kustība un pārvietošana, lai gatavotu uzbrukumu Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijām un tās okupētu to administratīvajās robežās.
• Krievija reorganizējusi pavēlniecību savam karaspēkam Ukrainā. Tagad to vadīs Aleksandrs Dvorņikovs – ģenerālis ar lielu karadarbības pieredzi Sīrijā, ziņo britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.
• Pentagons: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.

• Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Kijiva gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju civiliedzīvotāju it kā masu slepkavībās Irpiņā”.

• Ukrainas dienvidos un austrumos vēl vairākas nedēļas varētu norisināties ļoti smagas kaujas, līdz tiks sasniegts zināms militārs strupceļš, intervijā telekanālam „Skynews” norādījis bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Krievijā sers Roderiks Lains.

  „Ir ļoti grūti iedomāties kādu vienošanos, kas būtu pieņemama Ukrainai un uz ko parakstītos arī [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. Tādēļ es baidos, ka pašreiz izskatās, ka mums priekšā ir vēl vairākas nedēļas ar ļoti smagām kaujām Ukrainas austrumos un dienvidos, līdz tiek sasniegts zināms militārs strupceļš,” sacīja Lains.

Civiliedzīvotāji

• Krievijas izvērstā kara dēļ Ukrainā pamest savas mājas bija spiesti 11,4 miljoni cilvēku. No tiem 4,4 miljoni cilvēku izceļoja no Ukrainas, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.

• Krievijas sāktā kara laikā Ukrainā gājuši bojā 176 bērni un vēl 500 bērni guvuši ievainojumus. Visvairāk bērnu cietuši Doneckas, Kijivas un Harkivas apgabalos, informējusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

• Makarivā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru no Kijivas, atrasti 132 jauni līķi. Par to ziņo Ukrainas mediji.

• Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi – evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
• Hersonā, kas ir vienīgais Krievijas spēku kontrolētais apgabala centrs Ukrainā, nolaupīts apgabala administrācijas bijušais vadītājs Andrejs Putilovs, ziņo “Ukrainska pravda” ar atsauci uz savu avotu.

• Daļa Lietuvā uzņemto ukraiņu bēgļu jau dodas atpakaļ uz dzimteni vai plāno drīzumā to darīt, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija.

• Ukraina un Krievija trešo reizi kopš kara sākuma apmainījās ar gūstekņiem. Ukraina paziņojusi, ka mājās atgriežas 12 tās karavīri, tostarp viena sieviete, kā arī vēl 14 civiliedzīvotāji, tostarp 9 sievietes. Savukārt Krievija paziņoja, ka valstī atgriežas 14 jūrnieki no civilā kuģa. Krievija arī paziņoja par tālbraucēju apmaiņu: 32 Krievijas šoferi un 20 Ukrainas. 

Pasaules reakcija 

• Sestdien ar Volodimiru tiekas Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kā arī Kijivā ieradies arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

• Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons solīja Ukrainai nodrošināt bruņutransportierus un pretkuģu raķetes, cildinot Ukrainas armiju par "21.gadsimta dižāko kaujas varoņdarbu".
  
  Ukrainas Aizsardzības ministrija publicējusi video, kurā Zelenskis un Džonsons devušies Kijivas ielās.

  At a handshake distance. @BorisJohnson and @ZelenskyyUa walked through the center of Kyiv and talked to ordinary Kyivans. This is what democracy looks like. This is what courage looks like. This is what true friendship between peoples and between nations looks like. pic.twitter.com/ZcdL6NqNp2

  — Defence of Ukraine (@DefenceU) April 9, 2022

   

• ASV prezidents Džo Baidens parakstījis divus likumus, kas nosaka papildu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Viens no tiem atceļ vislielākās labvēlības principu tirdzniecības attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju, paverot ceļu muitas palielināšanai importam no šīm valstīm. Ar otru aizliegts energoresursu - naftas, ogļu un dabasgāzes - imports no Krievijas. 

• Sestdien Varšavā rīko pasākumu “Iestājamies par Ukrainu”, kura mērķis ir vākt līdzekļus Ukrainas kara bēgļiem. Kampaņai jau ir pievienojušies mākslinieki no visas pasaules, tostarp tādi mūziķi kā Bono, Madonna, Eltons Džons un citi.

• Kredītreitingu aģentūra “S&P” pazemināja Krievijas kredītreitingu attiecībā uz saistībām ārvalstu valūtās līdz līmenim “selektīvs defolts”.

• Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā Lielbritānija nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.

Kas notika 8. aprīlī

• Krievijas raķetes triecienā pret Kramatorskas dzelzceļa staciju nogalināti 50 civiliedzīvotāju.
• Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliegusi Krievijas ogļu importu.
• Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ieradusies Kijivā, apmeklēja arī slaktiņa vietu Bučā.
• Zelenskis: Borodjankā ir vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučā.
• Ukrainas karaspēks atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju.
• Lielbritānija: Krievijas karaspēks pilnībā izvests no Ukrainas ziemeļiem.
• ES ierosina piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču piegādēm Ukrainai.
• ASV Kongress nobalso par vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu Krievijai.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.