Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī

Krievijas karaspēks jau 59. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Situācija Mariupolē ir sarežģīta, bet cīņa par pilsētu turpinās, apliecinājis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Ukraiņu karotāji atrodas pastāvīgā kontaktā ar militāro pavēlniecību, viņš piebilda. Mariupoli turpina aizstāvēt pulka "Azov" karotāji, Ukrainas jūras kājnieki un motorizētie strēlnieki. Krievi nav ieņēmuši pilsētu un palaiduši kārtējo viltus ziņu par pilnīgo kontroli, saka Jermaks.

  • Sestdien Krievijas karaspēks veicis raķešu triecienu pa Odesu. Tās trāpījušas militāram objektam un dzīvojamiem namiem. Apšaudē dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki, starp kuriem ir trīs mēnešus vecs zīdainis. Vēl 20 cilvēki ievainoti. Raķetes izšautas no Krievijas stratēģiskās aviācijas lidmašīnām Tu-95 Kaspijas jūras akvatorijā, vēsta Ukrainas gaisa pavēlniecība "Dienvidi". "Vienīgais mērķis Krievijas raķešu triecieniem Odesai ir terors," tviterī norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

  • Krievijas karaspēks turpina galvenās kaujas darbības koncentrēt Doneckas apgabala Slovjanskas–Kramatorskas virzienā, kā arī cenšas izvērst uzbrukumu Zaporižjas apgabala Huļapoles virzienā, pavēstīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš norādīja, ka Krievijas komandieris ģenerālis [Aleksandrs] Dvorņikovs dzen savu karaspēku uz priekšu, pat neskatoties uz ļoti nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas atspoguļojas zaudējumos.

  • Krievija apšauda Ukrainas teritoriju no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā, pavēstīja Odesas kara administrācijas operatīvais štābs. "Runa ir par klases "Projekt 877 "Paltus"" Krievijas zemūdenēm. Raķešu izšaušana notiek no 50 metru dziļuma, un tā dēļ radari un satelīti nespēj tās efektīvi fiksēt," administrācijas preses sekretāra teikto citē ziņu aģentūra "Unian".

  • Krievijas karaspēks sestdien ar artilēriju apšaudījis visas pilsētas Ukrainas kontrolētās Luhanskas apgabala daļas austrumos, un šīs apšaudes kļūst intensīvākas, televīzijas ēterā pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Ukrainas spēki pamet dažas apdzīvotās vietas, lai pārgrupētos, bet šie soļi nav kritiska neveiksme, gubernatora teikto citē ziņu aģentūra "Reuters".

  • Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu visā Donbasa frontē, sestdienas rītā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

    Mariupoles virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties Hersonas apgabala administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus.

    Krievijas karaspēka daļas uzbrūk uz dienvidiem no Izjumas, cenšoties ielenkt Ukrainas karaspēka Donbasa grupējumu. Izjumas rajonā darbojas Krievijas Bruņoto spēku 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Šo brigādi Ukrainas puse apsūdz masu slepkavībās Bučā, Irpiņā un Hostomeļā.

  • Apvienotās Karalistes izlūkošanas dati liecina, ka Krievijas karaspēkam pēdējo 24 stundu laikā nav izdevies gūt ievērojamus panākumus, jo Ukrainas pretuzbrukumi turpina kavēt viņu centienus, teikts Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas jaunākajā izlūkošanas ziņojumā.

  • Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits kopš 24. februāra sasniedzis orientējoši 21 600, sociālajā tīklā "Facebook" sestdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

    Krievijas karaspēks zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas, teikts paziņojumā.

    "Dati tiek precizēti. Aprēķinu veikšana ir sarežģīta intensīvās karadarbības dēļ," norādīja Ģenerālštābs.

  • Krievijas Aizsardzības ministrija piektdienas, 22. aprīļa, vakarā paziņoja, ka gājis bojā viens un pazuduši bez vēsts 27 nogrimušā kreisera "Moskva" apkalpes locekļi. Ministrijas paziņojumā nav atzīts, ka kreiseris nogrima pēc Ukrainas raķešu trieciena. Iepriekš Krievijas amatpersonas paziņoja, ka visi kuģa apkalpes locekļi tikuši evakuēti. Savukārt portāls "Meduza", atsaucoties uz avotu Krievijas Melnās jūras flotes pavēlniecībā, ziņoja, ka gājuši bojā 37 "Moskva" apkalpes locekļi, bet vēl apmēram 100 ievainoti.

Civiliedzīvotāji

  • Kijivas apgabalā Bučā tuvojas beigām Krievijas okupācijas laikā nogalināto un mirušo cilvēku līķu savākšana un ekshumācija. Līdz šim atrasti 412 līķi, pavēstīja Bučas mērs Anatolijs Fedorčuks. Atsevišķā krimināllietā tiek izmeklētas liecības, kas iegūtas saistībā ar masu kapu pie Andreja Pirmsauktā baznīcas, kur atrasti 117 līķi, arī 30 sieviešu un divu bērnu līķi, pavēstīja Fedorčuks.

    "Tur ir okupantu nogalinātie, nošautie un nomocītie, apdeguši civiliedzīvotāju līķi. Tur ir slimnīcas pacienti, kurus nespēja apglabāt pēc 24. februāra, jo krievi nelaida rituālu dienestu kapsētā. Ir daži puiši no Ukrainas Bruņotajiem spēkiem," norādīja mērs. Tagad galvenais uzdevums ir bojāgājušo identifikācija, viņš piebilda.

  • Ukraina atkārtoti mēģinās nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles. Tā 23. aprīlī no rīta paziņoja Ukrainas valdības vadītāja vietniece Irīna Vereščuka. Evakuācijai būtu jāsākas ap pusdienlaiku.

  • Kopš kara sākuma 24. februārī no Ukrainas uz Poliju devušies vairāk nekā 2,9 miljoni bēgļu, ziņo Polijas robežsardze. Pēdējo nedēļu laikā ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kas šķērso valsts robežu, un pieaudzis to cilvēku skaits, kas dodas uz Ukrainu.

  • Kara divos mēnešos Krievija veikusi 162 uzbrukumus Ukrainas medicīniskās aprūpes iestādēm un to personālam, liecina Pasaules Veselības organizācijas apkopotā informācija.
  • Pieaudzis Ukrainā ievainoto bērnu skaits, sestdien pavēstīja Ukrainas Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Kara divos mēnešos Ukrainā ievainojumus guvuši 387 bērni, bet gājuši bojā 208 (bojāgājušo skaits pēdējo divu dienu laikā nav mainījies). Ukrainas Ģenerālprokuratūras pārstāvji gan norāda, ka turpinās darbs aktīvās karadarbības zonās, kā arī okupētajās un no okupantiem atbrīvotajās teritorijās, tāpēc skaitļi mainīsies.


Pasaules reakcija un secinājumi

  • Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi Moldovas robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

  • Krievijas Tieslietu ministrija žurnālistu un bijušo radio "Eho Moskvi" galveno redaktoru Alekseju Venediktovu iekļāvusi "mediju ārvalstu aģentu" sarakstā, vēsta "Radio Brīvība". Sarakstā iekļauti vēl septiņi cilvēki. Par "medijiem ārvalstu aģentiem" atzīts arī publicists Aleksandrs Ņevzorovs, žurnālists Sergejs Parhomenko, medija "Idel.Reaļii" žurnālisti Artūrs Asafjevs un Jekaterina Lušņikova, sociologs Viktors Vahštains, žurnālists Vladimirs Voronovs un LGBT aktīvists Jaroslavs Sirotkins. Tieslietu ministrija fizisko personu "ārvalstu aģentu" sarakstā iekļāvusi opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu un opozicionāru Vladimiru Kara-Murzu, kuru piektdien Maskavas tiesa apcietināja lietā par tādas informācijas izplatīšanu saistībā ar Krievijas armiju, ko Kremlis dēvē par "viltus ziņām".

  • Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi Francija. 

Kas notika 22. aprīlī

  • Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.
  • ASV, ES un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā Vācija, sola papildu ieročus Ukrainai.
  • Ukrainas valdība un rietumvalstis noraidījušas Putina teikto, ka Krievija kontrolē Mariupoli.
  • Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies industriālajā kompleksā "Azovstaļ".
  • Mariupoles mērs lūdz vispārēju evakuāciju; humānie koridori Ukrainā piektdien bīstamības dēļ nav atvērti.
  • ANO aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā ievērot "humāno pauzi".
  • Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.
  • Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā.
  • Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt