Runājot Palangā notiekošajā līderu konferencē „Lūzuma punkts”, viņš aicinājis atsaukt atmiņā „kaut vienu valsti”, kur piekāpšanās būtu nesusi stabilus un paliekošus augļus, vēsta „Delfi.lt”.
„Lietuvai [dabasgāzes tirgū] jāturpina konkurenci veicinoša politika, jāsadala enerģētikas nozares monopoluzņēmumi, jānodrošina lielāka piegāžu daudzveidība,” uzsvēris Milovs, kas dibinājis Krievijas enerģētikas politikas institūtu. „Jūs runājat par sašķidrinātās gāzes termināli - uzceliet to, izbūvējiet gāzesvadu uz Poliju, tas ir ļoti būtiski, jo nodrošinās izvēli un daudzveidību.”
Eksperts norādījis, ka šobrīd Lietuvas dabasgāzes tirgum ir mazas izvēles iespējas, tādēļ to var viegli pakļaut monopolu spiedienam. „Tā varētu arī nebūt Krievija, tas var būt jebkurš cits. Mums ir arī piemēri, kad monopolisti - ne "Gazprom", bet citi - pret saviem klientiem izturas līdzīgi. Tādi ir ekonomikas likumi - konkurencei nepieciešama daudzveidība,” viņš atzinis.
"Ja jūs padosieties, ja izrādīsiet vājumu, viņi nekad nesamazinās prasības. Mums zināmi daudzi gadījumi, kad "Gazprom" apsolījis atlaides, bet solījumus nav pildījis," piebildis speciālists.
Kā atgādinājis Milovs, tur, kur konkurence pastāv, piemēram, Lielbritānijā vai citās Rietumeiropas valstīs, patērētāji jūt no tās labumu un dažkārt maksā mazāk nekā Lietuvā, savukārt tur, kur konkurences nav, bet pastāv vienošanās ar monopolistiem, jārēķinās ar nemitīgām problēmām, kā tas ir, piemēram, Baltkrievijas gadījumā.
Pēc viņa sacītā, "Gazprom" vienmēr izmanto burkāna un pātagas principu. "Gāzes cenu atlaides ir vienīgais burkāns, kas viņiem ir kabatā. Ja runājam par kompromisu, "Gazprom" vēlas pasargāt savus aktīvus no Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes noteikumiem, grib aizstāvēt savas monopolista pozīcijas, un viņiem par to kaut kas jāpiedāvā pretī. Viens no piedāvājumiem ir atlaides," portālam sacījis krievu enerģētiķis.
"Manuprāt, norijot atlaižu ēsmu, jūs piekristu viņu piedāvājumam, taču būtībā izšķirtos par soļiem, kuri stiprina "Gazprom" monopolu. Tas nenesīs augļus nākotnē, jo viņi atradīs veidu, kā no jums dabūt vairāk naudas, lai gan sākumā viņi varētu piekāpties," brīdinājis Milovs.
Lūgts novērtēt "Gazprom" investīcijas pazemes gāzes krātuvē un informāciju, ka Kaļiņingradā tikko nodota ekspluatācijā šāda projekta pirmā kārta, viņš aicinājis pievērst uzmanību diviem šā projekta aspektiem.
Pēc eksperta sacītā, ja "Gazprom" gribētu pārtraukt gāzes piegādi Lietuvai, tas tiktu izdarīts arī bez Kaļiņingradas krātuves. Saistībā ar to viņš atgādinājis, kā savulaik "sabojājās" naftasvads "Družba", kad Krievijai nepatika, ka Lietuva pārdod kompāniju "Mažeikiu nafta" "ne tiem cilvēkiem".
No otras puses, gāzes glabāšana šobrīd ir ienesīgs bizness, jo ļauj ne vien rēķināties ar krājumiem nebaltam brīdim, piemēram, avārijas gadījumam, bet arī nopelnīt, iepērkot gāzi par zemākām cenām un pārdodot to, kad cenas ceļas. "Šis bizness ir pietiekami atvērts, ar to var nodarboties jebkurš, (..), un tirgū pēc tā ir pieprasījums," viņš norādījis.
Vienlaikus Milovs kritiski vērtējis "Gazprom" darbību, secinot, ka koncerns zaudē savas pozīcijas.
Speciālists atgādinājis, ka apgrozījuma rekordus tas sasniedzis 2008.gadā, bet kopš tā laika pārdošanas apjomi Eiropā sarukuši un, šķiet, vairs neatgriezīsies agrākajās sliedēs. No "Gazprom" pakalpojumiem atteikušās Beļģija un Horvātija, Ukraina samazinājusi iepirkuma apjomu uz pusi, jo ķērusies pie saviem ogļu krājumiem, un arī liela daļa citu Eiropas valstu samazinājušas patēriņu. Jāatzīst gan, Lielbritānija no 2008.gada iepirkumus no Krievijas koncerna palielinājusi.
"Trūkst analīzes, kā "Gazprom" pēdējo piecu gadu laikā zaudējis Eiropas tirgu," viņš atzinis, citēdams savus kolēģus enerģētiķus, kuri esot izteikušies, ka "Gazprom" vadība "var priecāties, ka dzīvo Putina, nevis Staļina laikos".
Kā uzskata Milovs, lielākās ieguvējas no "Gazprom" zaudētajām pozīcijām šobrīd ir Katara un Norvēģija.
Lietuva pašlaik Krievijas dabasgāzi no Krievijas koncerna pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, maksājot aptuveni 500 dolārus par 1000 kubikmetriem, bet vēlas panākt cenu samazinājumu.
Trešdien Lietuvas valdība nosūtījusi atbildi uz "Gazprom" piedāvājumiem, ko prezidente Daļa Grībauskaite pagājušajā nedēļā nosauca par neizpildāmiem.
Premjers Aļģirds Butkevičs, kas iepriekš izteicis cerību panākt zemākas gāzes cenas jau līdz gaidāmās apkures sezonas sākumam, ceturtdien uzsvēris, ka Lietuvas valdība turpinās sarunas par taisnīgām gāzes cenām Lietuvai. Informācija par sarunu gaitu netiek izpausta, norādot ka "Gazprom" lūdzis, lai tā tiktu uzskatīta par komercnoslēpumu. Pēc premjera teiktā, tā ir visnotaļ parasta prakse. Tikmēr medijos laiku pa laikam izskan bažas, ka valdība varētu piekāpties būtiskos jautājumos, tādējādi par lētāku gāzi ilgākā perspektīvā samaksājot pārāk augstu cenu.
