Lēmums pieņemts gandrīz vienbalsīgi – „par” balsoja 153 senatori, savukārt „pret” bija tikai viens. „Viens ir „pret” – jūs nekļūdījāties,” pamanījusi balsošanas rezultātus, vaicājusi augšpalātas jeb Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.
Eksperti uzskata, ka šāds lēmums vieš cerības uz drīzu situācijas stabilizēšanos Ukrainas austrumos. Taču vairāki rietumvalstu politiķi pret šo iniciatīvu attiecas visai piesardzīgi.
Krievijas Federācijas padome atļauju prezidentam Vladimiram Putinam pieņemt lēmumu par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu deva 1.martā pēc toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas. Kā iemesls toreiz tika minēta nepieciešamība aizstāvēt kaimiņvalstī krievvalodīgos iedzīvotājus. Šim lēmumam sekoja Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupēšana un aneksija, un kopš tā laika pieaugušas bažas, ka Krievija varētu iebrukt arī Ukrainas kontinentālajā daļā.
Putina aicinājums atcelt piešķirtās pilnvaras par karaspēka izmantošanu Ukrainā, visticamāk, tiks apstiprināts jau trešdien. Taču Krievijas parlamenta augšpalātas aizsardzības un drošības komitejas vadītājs Viktors Ozerovs norādījis, ka pilnvaras var tikt atjaunotas jebkurā brīdī, ja to prasīs situācija Ukrainā, vai arī pats prezidents.
Krievijas puses iniciatīva jau izsaukusi dažādu reakciju gan Ukrainā, gan arī Rietumos. Tā, piemēram, ASV un Lielbritānijas līderi par Putina iniciatīvu nav īpaši sajūsmināti, norādot, ka no Krievijas puses joprojām trūkst konkrētu soļu krīzes atrisināšanai Ukrainas austrumos. Citi politiķi Krievijas puses rīcību sauc par visai pozitīvu soli.
Savukārt, kā radiostacijai „Svoboda" norādījis bijušais Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks, diplomāts Oleksandrs Čalijs, Ukrainas prezidenta Petro Porošenko mēģinājumi panākt iekšējo samierināšanos jau nes savus pirmos rezultātus un arī no turpmākajiem izaicinājumiem nevajadzētu baidīties. „Tas liecina, ka Ukrainas prezidenta Porošenko piedāvātais miera plāns uzņem apgriezienus un ir nesis pirmos, lai arī nelielos, panākumus. No otras puses, nevajadzētu šo plānu pārvērtēt, jo situācija joprojām ir ļoti sarežģīta un arī Krievija vairs īsti nekontrolē Donbasā notiekošos procesus,” saka Čalijs un turpina:
„Manuprāt, nekāds jauns velosipēds nav jāizgudro. Šādas analoģiskas situācijas vēsturiski ir risinātas, samierinot pretiniekus valsts iekšienē. Piemēram, Ziemeļīrijā. Toreiz tika runāts arī ar cilvēkiem, kuri pārstāv teroristus, proti, īru pretošanās armiju, un kuri nav piedalījušies teroristiskajās operācijās. Arī mūsu prezidents pirmo reizi vēsturē ir pievērsis uzmanību tam, lai notiktu vēsturiska samierināšanās, piemēram, varoņu panteona un kultūras jautājumos, lai reģioni iegūtu kultūras autonomiju. Tas pilnībā atbilst Eiropas integrācijas idejām,” saka Čalijs.
Izdevums „Komersant" gan ir pārliecināts, ka Krievijas prezidenta lēmums ir uzskatāms tikai par simbolisku žestu Rietumiem. Kā norādījis Maskavas Kārnegī Centra eksperts Aleksejs Arbatovs, Krievijas likumdošana tāpat atļaus prezidentam ievest karaspēku Ukrainā arī bez Federācijas Padomes lēmuma.
Tas tāpēc, ka lēmumu pieņemšana par karaspēka izmantošanu ārpus Krievijas robežām ir federācijas padomes kompetencē, bet prezidents drīkst rīkoties operatīvas karaspēka izmantošanas gadījumā. Pēc Arbatova vārdiem, ar Putina pašreizējo lēmumu faktiski ir ievērojami samazināta rietumvalstu trešās sankciju kārtas iespējamība.
Tikmēr Doņeckas kaujinieku līderis Pāvels Gubarevs lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tomēr ievest Ukrainā miera uzturēšanas spēkus. Viņš ar cieņu uztverot Putina lēmumu atcelt tiesības izmantot Ukrainā krievu karaspēku, vienlaicīgi paužot bažas, ka pēc asociācijas līguma parakstīšanas ar ES, Ukrainā uzreiz tiks ievesti ES miera uzturēšanas spēki, kuru aizsegā turpināšoties pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vērsts genocīds.
