Panorāma

Ekumeniskajā Krusta ceļā lūdz par mieru Ukrainā

Panorāma

Polijā entuziasms palīdzēt bēgļiem neapsīkst

Melitopoles mērs: Krievijas okupētajā pilsētā humānā katastrofa

Krievijas dēļ apdraudēta visa civilizētā pasaule. INTERVIJA ar okupētās Melitopoles mēru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas okupētajā Melitopolē valda humānā katastrofa – tā Latvijas Televīzijai situāciju raksturoja pilsētas mērs Ivans Fedorovs. Viņu martā nolaupīja, bet pēc vairākām dienām gūstā viņu izdevās atbrīvot. Tagad viņa komanda cenšas palīdzēt savas pilsētas iedzīvotājiem no apgabala centra Zaporižjas – ar humāno palīdzību un evakuāciju. No Melitopoles izbraukusi jau trešā daļa iedzīvotāju, skaidroja Fedorovs. Viņš vērtēja, ka Krievija Ukrainai grib atņemt identitāti, to iznīcināt. Viņš brīdināja – ja pasaule neatbalstīts Ukrainu, tad karš nonāks arī Eiropas Savienībā.

Latvijas Televīzija: Patlaban esam Zaporižjā, taču kāda situācija jūsu pilsētā Melitopolē?

Fedorovs: Pilsētā kopš 24. februāra ir karš. Dažu dienu laikā to pilnībā okupēja krievu okupanti. Patlaban pilsēta okupēta. Ar katru dienu situācija pasliktinās, jo sākumā krievu okupanti rēķinājās ar iedzīvotāju atbalstu, ka tie būs priecīgi viņus redzēt. Rēķinājās ar varasiestāžu atbalstu visos līmeņos, ka mēri, viņu vietnieki, deputāti padosies un sadarbosies ar okupāciju.

Tas nenotika.

Tādēļ krievu taktika tagad mainījusies. Viņi nolēmuši vienkārši iznīcināt mūsu pilsētas. Mēs to redzam Mariupolē, Volnovahā, redzam nebeidzamajos raķešu triecienos pa Harkivu. Redzam traģēdiju, ko krievu okupanti dara ar mūsu tautu. Mēs to redzējām pēc tam, kad mūsu spēki atbrīvoja Kijivas, Sumu, Černihivas apgabalu. Redzējām, ko krievu karavīri tur izdarīja ar mūsu tautu. Ar mūsu bērniem, mūsu sievietēm, mūsu vecīšiem. Tā kā krievi no mums nesaņēma atbalstu un līksmu sagaidīšanu, viņi sākuši iznīcināt mūsu tautu un mūsu zemi.

Melitopolē – kā tur šobrīd dzīvo cilvēki?

Viņi lielā skaitā cenšas no turienes izbraukt, jo dzīvot okupācijas varā ir briesmīgi. Nav produktu, nav medikamentu, bail iziet uz ielas. Izbraukusi jau trešā daļa iedzīvotāju. Patlaban rindā uz evakuāciju ir vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku. Bet krievu okupanti mums nedod ne humānos koridorus, ne ļauj sistēmiski evakuēt pilsētas iedzīvotājus. Viņi to dara, lai mūsu cilvēkus paturētu gūstā un lai krievu karavīri slēptos aiz mierīgo iedzīvotāju mugurām. Mēs to esam redzējuši jau vairākkārt. Situāciju Melitopolē tiešām var saukt par humāno katastrofu, bet Krievijas uzvedību – par genocīdu pret Ukrainas tautu. Viņi grib mums atņemt mūsu identitāti, to izdedzināt.

Kā jūs palīdzat savai pilsētai no šejienes, no Zaporižjas?

Patlaban mūsu komandas uzdevums ir censties nosūtīt humānos konvojus uz Melitopoli, un trīs mums jau izdevies nosūtīt. Tas papildus oficiālajiem konvojiem. Ir regulāra saziņa starp Zaporižju un Melitopoli. Ja kāds brauc, nododam medikamentus, produktus. Pilsētā darbojas humānās palīdzības centrs, kuru cenšamies uzturēt. Mūsu uzdevums ir tos, kas evakuējušies no Melitopoles, reģistrēt, palīdzēt ar izmitināšanu. Vairums cilvēku no Zaporižjas dodas tālāk. Konsultēšana. Bet droši vien galvenais mūsu uzdevums ir tuvināt deokupācijas dienu tik, cik iespējams.

Runājāt par ķīlniekiem. Jūs martā nolaupīja. Saprotu – maiss galvā, dienas gūstā. Kādas jums bija sajūtas tajos brīžos?

Okupanti nolēma parādīt piemēru ar Melitopoli un Melitopoles varasiestādēm.

Piemēru, kā viņi izrīkosies ar nepakļāvīgām pilsētu vadību, kas negrib sadarboties ar Krievijas karavīriem, ar Krievijas bandītiem.

Gūstā visas sešas dienas biju Melitopolē. Sajūtas – neziņa. Nesapratu, ar ko tas var beigties. Skaidri sapratu, ka cilvēka dzīvība Krievijas okupantiem nav nekā vērta. Tādēļ nezināju, ko sagaidīt, nezināju, kas var notikt.

Jūs pēc tam izdevās atbrīvot, saprotu, gūstekņu apmaiņas procesā. Jums piezvanīja prezidents Zelenskis. Jūs viņam teicāt, ka vajadzētu divas dienas, lai jūs atgūtos, un tad varat atgriezties pie darba. Viņš teica, ka jūs vēl jauns, 33 gadi, pietiks ar vienu dienu. Arī tāds humora brīdis.

Melitopoles mēra saruna ar Zelenski krievu valodā

Nesanāca arī viena diena. Jau nākamajā dienā tikāmies ar prezidentu. Viņš deva konkrētus rīkojumus un uzdevumus, kurus tagad pildām. Tas ir darbs ar patlaban okupētajām pilsētām. Tas, kā mūsu komanda strādā ar okupētajām teritorijām, ir metodiskās rekomendācijas visām pārējām teritorijām. Gan Zaporižjas, gan Hersonas apgabaliem. Tā ir arī starptautiskā dimensija. Eiropas Savienības iedzīvotājiem skaidrot patieso situāciju par to, kas notiek Ukrainā.

Jo diemžēl patlaban vēl ne visi saprot bīstamību un draudus.

Bet tie ir acīmredzami. Pirms pusotra mēneša neviens neticēja, ka Eiropas centrā var būt pilna apmēra militārais iebrukums. Iebrukums demokrātiskā, eiropeiskā galvaspilsētā Kijivā. Neviens tam neticēja. Bet tagad skaidri apzinos – ja visa Eiropas un civilizētās pasaules sabiedrība neiesaistīties pilnvērtīgā, atklātā un godīgā Ukrainas atbalstā, tad karš atnāks uz Eiropas Savienību. Karš atnāks Polijā, Slovākijā, atnāks Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Vispirms šajās valstīs, šo Eiropas valstu pilsoņu mājās. Bet tad arī citur.

Jo Putins nevēlas tikai sagrābt Eiropu. Putins vēlas atjaunot Krievijas impērijas ambīcijas.

Tādēļ apdraudēta ir visa civilizētā pasaule. Un, ja kāds uzskata, ka šis karš ir kaut kur tālu un viņu neskars, tad mans arguments ir – pirms pusotra mēneša izmainījās visa pasaule, ne tikai Ukraina. Un, jo ātrāk to apjautīs visas civilizētās pasaules iedzīvotāji, jo ātrāk varēs apturēt šo militāro agresiju pret Ukrainu un civilizēto pasauli.

Melitopoli sauc arī par "vārtiem" starp Mariupoli un Krimu. Un tādēļ tāds uzbrukums jūsu pilsētai. Kad, jūsuprāt, virs Melitopoles atkal varēs pacelt Ukrainas karogu?

Tas, ko tagad Ukrainā dara Ukrainas bruņotie spēki, ieies mācību grāmatās par bruņoto operāciju īstenošanu. Maz kurš no Eiropas un pasaules līderiem ticēja, ka Ukrainas armija noturēsies ilgāk par trīs, četrām, piecām dienām. Tagad pagājis pusotrs mēnesis. Redzam mūsu karavīru sekmīgas operācijas. Kas attiecas uz Melitopoles deokupācijas termiņu, te ir divi varianti.

Jebkurš karš beidzas ar miera līgumu. Un šajā gadījumā tas var tikt parakstīts ar agresoru – Krievijas Federāciju. Taču ir viens liels "bet". Tas ir miera, nevis kapitulācijas līgums. Ukraina nekad nekapitulēs, mēs šajā karā esam pārāk daudz zaudējuši. Krievijas karavīri nogalinājuši  vairāk nekā 200 bērnu, tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju.

Tādēļ miera līgums var tikt parakstīts, bet uz Ukrainas puses nosacījumiem.

Ja šis līgums tiks parakstīts, tad tas notiks ātrāk.

Vai otrs Melitopoles deokupācijas ceļš – militārais. Tas būs, vienkārši tas prasīs mazliet ilgāku laiku. Kamēr mūsu karavīri varēs atbrīvot Donbasu, Hersonu, un tad varēs atbrīvot vārtus un sauszemes koridoru uz Krimu.

KONTEKSTS:

Krievija bija saņēmusi gūstā Fedorovu, tomēr ukraiņiem, piesaistot rietumvalstu atbalstu, izdevās viņu apmainīt pret deviņiem Krievijas obligātā dienesta karavīriem. Tagad Fedorovs atrodas Zaporižjā, no kurienes cenšas palīdzēt savai pilsētai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti