Nelielajā Sakiluto salā Turku arhipelāgā atrodas deviņi moli, helikoptera nosēšanās laukums, kamuflāžas tīklā ietīts peldbaseins, vairākas baraku tipa ēkas un satelīta šķīvji. Šis īpašums pieder Krievijas uzņēmējam Pāvelam Meļņikovam, kurš Somijā tiek turēts aizdomās par naudas atmazgāšanu. Meļņikovs, kurš dažādos uzņēmumu pārskatos Somijā sevi saucis arī par Latvijas un Maltas pilsoni, sākotnēji uzsvēris, ka veiks Sakiluto salas modernizāciju.
Tomēr septembrī Somijas drošības dienesti veica reidu saistībā ar bažām, ka uz salas esošais īpašums varētu tikt izmantots militāriem mērķiem. Reidos izdevās aizturēt divus Igaunijas un Krievijas pilsoņus un konfiscēt ievērojamu daudzumu naudas, kā arī datoru cietos diskus un zibatmiņas ar 100 terabatiem datu.
Īpašumu iegāde var kļūt par hibrīdkara elementu - par šo tēmu Somijas drošības dienestos tiek runāts jau vairākus gadus. Meļņikovs nav vienīgais Krievijas pilsonis, kurš iegādājies lielus īpašumus Somijā – gan salu arhipelāgos, gan valsts vidienē. Netiek izslēgts, ka tos var izmantot krīzes situācijas izprovocēšanā. Darba grupa, kas veica šī "īpašumu fenomena" izpēti, secinājusi, ka īpašumu iegādē Krievijas pilsoņi ievēro sava veida "noteikumus", kas liek domāt arī par militāriem apsvērumiem.
"Ir bijuši gadījumi, kad šie īpašumi un zemesgabali tiek nopirkti netālu no komunikāciju tīklu sadales punktiem, netālu no lidostām, radaru instalācijām un stratēģiski svarīgām ostām.
Somijā vajadzētu izsvērt katru šādu īpašuma pirkšanas gadījumu atsevišķi. Jāizvērtē, kādus apdraudējumus rada īpašuma iegāde netālu no mums svarīgiem stratēģiskajiem objektiem," skaidro Krievijas hibrīdapdraudējumu drošības eksperts Pasi Eronens.
Somijas salu iegāde netālu no Turku ļauj Krievijai faktiski kontrolēt svarīgu jūras ceļu, kas savieno Somiju ar tai piederošo Ālandu arhipelāgu. Lielākoties, pērkot īpašumu Somijā, Krievijas pilsoņi norāda, ka tas nepieciešams biznesa vajadzībām, tomēr ne vienmēr tas tiek pielietots sākotnēji norādītajam mērķim. Eksperti Somijā norāda, ka tās ekonomika ir atvērta dažādām investīcijām, tostarp arī no Krievijas, turklāt, izsekot katra pārdotā īpašuma pielietojumam neesot reāli.
"Šiem īpašumiem var būt dažāds pielietojums – tie var tikt izmantoti nevainīgiem mērķiem, bet tajā pašā laikā tos var izmantot krimināliem nolūkiem, piemēram, naudas atmazgāšanai. Nevar izslēgt iespēju, ka īpašumus var izmantot militāriem mērķiem," saka somu eksperts.
Analītiķi uzskata, ka Krievija šādi sūta savdabīgus brīdinājuma signālus Somijai par tās tuvināšanos ar NATO. Taču efekts var būt pretējais:
"Īpašumu iegāde var kļūt par iemeslu, kādēļ Somija un Zviedrija var lemt par labu kļūšanai par NATO dalībvalsti. Jau šobrīd mēs esam cieši sabiedrotie ar aliansi, tomēr, iestājoties tajā, vairs nebūtu neskaidrības Baltijas jūras reģionā. Tad būtu skaidrs - ir NATO, ir Krievija, nevis kādas pelēkās zonas," norāda Eronens.
Somijas drošības eksperti jau kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma ir pastāvīgi uzsvēruši uz nepieciešamību stiprināt aizsardzību Somijas arhipelāgos. Tiek paustas bažas, ka potenciālais apdraudējums ir mērāms visā Baltijas jūras reģiona mērogā. Salas stratēģiski ir ļoti svarīgas gaisa telpas kontrolē.
