Krievijas Ārlietu ministrija vēsta, ka valsti nāksies pamest trim Slovākijas, diviem Lietuvas, kā arī pa vienam Latvijas un Igaunijas vēstniecību darbiniekam. Tieši tikpat Krievijas diplomātu tika izraidīti no šīm valstīm. Izraidītajiem diplomātiem jāpamet Krievija nedēļas laikā.
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sarunās ar Latvijas Radio apstiprināja diplomātu izraidīšanas faktu, bet neatklāj izraidītā diplomāta vārdu.
"Es varu apstiprināt, ka Latvijas diplomāts ir izraidīts. Protams, ka es zinu, kurš no vēstniecības darbiniekiem tas ir, arī Ārlietu ministrija ir informēta. Bet saskaņā ar parasto kārtību šādās situācijās mēs nepubliskojam šī cilvēka vārdu."
"Mūsu gadījumā no Latvijas mēs izraidījām vienu Krievijas diplomātu, un Krievijas puse ir uzskatījusi, ka pareizā atbilde ir simetriski izraidīt vienu Latvijas diplomātu. Man personiski šķiet, ka Krievijas puse ir izvēlējusies šo situāciju neeskalēt, jo pēdējās nedēļās esam redzējuši gadījumus, kad no Krievijas puses atbilde ir bijusi asimetriska un ir izraidīts vairāk konkrētās valsts diplomātu,” LTV pauda Riekstiņš.
Baltijas valstīm pārmet "naidīgu kursu" pret Krieviju
“Diplomātisko misiju vadītājiem izteikts stingrs protests saistībā ar provokatīvo, pilnīgi nepamatoto rīcību, izraidot Krievijas vēstniecību darbiniekus no Baltijas valstīm. Norādīts, ka Viļņa, Rīga un Tallina turpina īstenot atklāti naidīgu kursu pret mūsu valsti, šajā gadījumā piesedzoties ar pseidosolidaritāti saistībā ar nepamatotām Čehijas darbībām attiecībā pret Krieviju,” teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijas valdība pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma arīdzan gatavo oficiālu sarakstu ar nedraudzīgajām valstīm, kurā var tikt iekļautas desmit valstis, tostarp visas trīs Baltijas valstis, kā arī ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Polija, Čehija un Ukraina, vēsta laikraksts "Izvestija".
Saraksts tiek veidots pēc Putina 23. aprīļa rīkojuma "Par iedarbības pasākumu pielietošanu pret ārvalstu nedraudzīgām darbībām". Domājams, ka sākumā šīm valstīm ierobežos krievu personāla noalgošanu darbam to vēstniecībās un konsulātos.
Par šo jautājumu sarunā ar Latvijas Televīziju trešdien izteicās arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
“Es nesaprotu šāda saraksta jēgu. Tādēļ nevaru to komentēt. Bet mēs visi saprotam, ka mūsu kaimiņš bijis diezgan neparedzams vismaz kopš 2008. gada. Mūsu, Baltijas valstu un Polijas, loma bijusi izskaidrot, kā mēs redzam drošības ainu aiz mūsu robežām.
Manuprāt, tā bija ļoti laba zīme, ka tad, ka pie Ukrainas robežām bija lieli Krievijas spēki, visi partneri un sabiedrotie to uztvēra ļoti nopietni.
Mēs saprotam, ka Krievijas mērķis ir uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību nomainīt ar tādu, kas balstīta spēkā.”
Latvijas vēstnieks Riekstiņš sarunā ar Latvijas Televīziju trešdien uzvēra, ka runas par šāda saraksta veidošanu pašlaik var uzskatīti tikai par spekulācijām.
“Šajā brīdī nekāds Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nav apstiprināts. Ir attiecīgs Krievijas prezidenta Putina lēmums, kas uzdod valdībai par pienākumu strādāt pie šāda saraksta sastādīšanas un arī pie pasākumiem, kas būtu piemērojami to valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, kuras šajā sarakstā nonāks.”
Latvijas vēstnieks Krievijā @Riekstins__M sarunā ar @ltvzinas par sarunu Krievijas Ārlietu ministrijā: Ņemot vērā to, ka sarunas temats nav tas vienkāršākais vai patīkamākais, tikšanās bija pietiekoši profesionāla un liekās emocijās neviena no pusēm neieslīga. pic.twitter.com/0n7t83A6xD
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 28, 2021
Latvija izraidīja Krievijas militāro atašeju
Latvija, Lietuva un Igaunija, solidarizējoties ar Čehiju un konsultējoties ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES) un NATO, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izraida no valsts Krievijas diplomātus.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ pasludināja vienu Krievijas vēstniecības diplomātu – Krievijas militāro atašeju Ruslanu Ušakovu – par Latvijā nevēlamu personu (persona non grata), solidarizējoties ar Čehijas valdību saistībā ar Krievijas izlūkdienestu nelegālajām aktivitātēm Čehijā.
Šis lēmums tika pieņemts, arī izvērtējot Krievijas vēstniecības diplomāta darbību un konstatētos pārkāpumus Latvijā, informēja Ārlietu ministrija.
Ruslana Ušakova vārds iepriekš Latvijas medijos izskanēja aprīļa sākumā, kad ziņots par Ārlietu ministrijas izteikto protestu saistībā ar Krievijas diplomāta rīcību marta beigās, pārkāpjot Covid-19 ierobežojumus un sarīkojot ballīti.
Baltijas atbalsts Čehijai
Tādējādi visas trīs Baltijas valstis apliecinājušas atbalstu Čehijai, kura 17. aprīlī izraidīja 18 Krievijas diplomātus, kas saskaņā ar Čehijas izlūkdienesta atzinumu ir Krievijas izlūkdienestu slepenie aģenti. Kā ziņots, atbildot uz to, Krievija izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
Krievijas diplomātus izraidījušas arī Slovākija un Rumānija.
Lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus Čehijas varasiestādes pieņēma, nonākot pie slēdziena, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu munīcijas noliktavā 2014. gada oktobrī.
Čehijas valdība arī lūgusi ES un NATO partnervalstis solidarizēties ar to un izraidīt daļu Krievijas vēstniecību darbinieku.
Nevar izslēgt, ka Krievijas un Eiropas Savienības valstu diplomātu savstarpējā izraidīšana turpināsies. Trešdien arī Bulgārijas prokuratūra paziņoja, ka tur aizdomās sešus Krievijas pilsoņus par saistību ar sprādzieniem munīcijas noliktavās Bulgārijā.
Tikmēr Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir brīdinājis, ka 27 valstu blokam būtu jārēķinās arī ar turpmāku attiecību pasliktināšanos ar Krieviju. Borels uzsvēris, ka Eiropas Savienība nevēlas saasinājumu, taču tā arī nepieļaus iebiedēšanas taktiku un reaģēs uz to, ja tāda tomēr tiks piekopta.
Vienlaikus augstais pārstāvis norādījis, ka par spīti domstarpībām Eiropa ir gatava sadarboties ar Krieviju abas puses interesējošos jautājumos. Taču attiecības būs iespējams uzlabot tikai tad, ja Krievija spēs rīkoties atklāti, kā arī cienīs un ievēros Eiropas vērtības un principus.