Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par Krievijas karaspēka daļēju izvešanu no Sīrijas ir izraisījis pamatīgu satraukumu un neizpratni gan Rietumu politiķu, gan preses, gan analītiķu vidū.
Kā norāda vairāki ārvalstu izdevumi, Putins spertais solis kārtējo reizi ir radījis daudz jautājumu par to, kādi ir bijuši patiesie Krievijas prezidenta rīcības cēloņi un kādu iespaidu tie varētu atstāt uz pašlaik Ženēvā notiekošajām Sīrijas miera sarunām.
Turklāt aktīvi tiek diskutēts arī par to, vai Putina rīcība liecina par Krievijas militāro un politisko uzvaru vai arī pozīciju vājināšanos.
Daži no ekspertiem prognozē, ka Krievijas spēku daļēja izvešana var liecināt par to, ka pašlaik notiekošajās Sīrijas miera sarunās gaidāms kas liels. Izdevums "New York Times" pieļauj, ka notiekošais var liecināt par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pārliecības stiprināšanos, vai arī tieši pretēji – spiediena pastiprināšanos par nepieciešamību aktīvāk iesaistīties politiskajās sarunās.
Amerikāņu analītiski pētnieciskā kompānija "Stratfor" prognozē, ka lēmums par Krievijas spēku daļēju izvešanu no Sīrijas var liecināt par Krievijas cerībām uz Rietumu piekāpšanos citos jautājumos.
Visticamāk, runa ir par ekonomisko sankciju mazināšanu vai atcelšanu, kā arī par starptautiskās sabiedrības noskaņojuma maiņu Ukrainas jautājumā. "Stratfor" arī norāda, ka Krievijas iesaistīšanās Sīrijā ir ļāvusi stabilizēt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdību, vienlaicīgi stiprinot arī Krievijas intereses Sīrijā.
Otrkārt, Krievijai ir bijusi iespēja pārbaudīt savus modernizētos bruņotos spēkus. Nenoliedzami, ir izdevies vājināt arī grupējumu "Islāma valsts", kura rindās karo ne mazums Krievijas pilsoņu. Taču pati galvenā Krievijas prioritāte ir bijusi saiknes radīšana starp Sīriju un citiem politiskās dienaskārtības jautājumiem, ieskaitot Ukrainu un ekonomiskās sankcijas.
Bet tikmēr krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs portālam "Grani.ru" atgādina, ka pret spēku daļēju izvešanu ir jāattiecas piesardzīgi, jo arī Padomju Savienība savulaik līdzīgi rīkojās Afganistānas kara pirmajos mēnešos.
Pēc Sokolova vārdiem, patiesais krievu spēku apjoms Sīrijā nav zināms – tie varētu būt no 3000 līdz 6000 karavīru. Turklāt pastāv iespēja, ka bombardēšanas nākotnē varētu atsākties, aizbildinoties ar krievu militāro bāzu aizsardzību. Pēc Sokolova vārdiem, galveno mērķi Krievija tomēr ir sasniegusi – ir vājināta mērenā opozīcija, nevis grupējums „Islāma valsts”, un rietumvalstis ir piespiestas rēķināties ar Krievijas ietekmi Sīrijas jautājuma risināšanā.
Krievu žurnālists Konstantīns Egerts gan ir pārliecināts, ka Krievija ir ievērojami vājinājusi savas pozīcijas. Spēku izvešana pierādot to, ka Krievija pašlaik atrodas ļoti smagā situācijā un tā nav spējīga vienlaicīgi uzturēt dalību divos konfliktos – Sīrijā un Ukrainā.
No otras puses, Krievija ar savu rīcību esot atzinusi savu zaudējumu Tuvajos Austrumos, kur tiek cienīts spēks. Spēku izvešana laikā, kad Sīrijā turpinās lai arī trausls, bet tomēr pamiers, un skaidrības par uguns pārtraukšanu nākotnē nav, ir atņēmusi Krievijai trumpjus turpmākajās starptautiskajās sarunās. Visbeidzot, Egerts ir pārliecināts, ka, iespējams, ASV un Eiropas Savienības netiešā spiediena metodes ir izrādījušās pietiekami efektīvas.
Savukārt bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts norāda, ka, iespējams, daudz nozīmīgāks var izrādīties arī otras Sīrijas sabiedrotās - Irānas - lēmums izvest no Sīrijas visus 2500 savus karavīrus. Oficiāli šo spēku izvešanas iemesli nav zināmi, taču Irānas amatpersonas paziņojušas, ka Sīrijā joprojām paliks 700 militārie konsultanti.
