Krievijas armija stiprina savus spēkus Ukrainas dienvidos, turpina uzbrukumus arī austrumos

Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 43 550 karavīrus.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas virzienos.

Britu izlūkdienesti atzīmē, ka pagājušajā nedēļā Krievijas armijas spēki koncentrējās uz savu vienību pārorientēšanu, lai stiprinātu pozīcijas dienvidos un stātos pretī iespējamajam Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam.

Tomēr Doneckas apgabalā ienaidnieks turpina uzbrukumu uz ziemeļiem no reģiona centra. Īpaši smagas kaujas notikušas Pesku ciemā, netālu no Doneckas lidostas. Ciemu joprojām kontrolē Ukrainas spēki, taču okupanti to nemitīgi cenšas ieņemt. Šis rajons atrodas Donbasa frontes līnijā kopš 2014. gada.

Dienvidos Ukrainas spēki ir sabojājuši trīs tiltus pār Dņepras upi, liedzot iespēju Krievijas karaspēkam pārvietot spēkus. ASV analītiķi atzīmē, ka, ja kādu no šiem tiltiem ilgstoši neatjaunos, Krievijas spēki Dņepras rietumu krastā, visticamāk, zaudēs spēju aizstāvēties pat pret ierobežotiem Ukrainas pretuzbrukumiem.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt