Krievijas armijā aug neapmierinātība ar izturēšanos pret karavīriem

Krievija nemācās no iepriekš pieļautajām kļūdām, tāpēc turpina ciest lielus zaudējumus Ukrainā. Par to ir pārliecināti ārvalstu militārie analītiķi, kuri uzskata, ka arī Krievijas triecieni pa Ukrainas kritisko infrastruktūru nav nesuši gaidīto rezultātu.

Tikmēr neapmierinātība ar Krievijas spēku darbību pieaug arī pašos Krievijas bruņotajos spēkos, kur saņemtas pirmās prasības izmeklēt necilvēcīgu attieksmi pret karavīriem, kas nosūtīti uz Ukrainu. Krievijas cilvēktiesību aktīvisti gan prognozē, ka šajās lietās panākt pozitīvu iznākumu faktiski nav iespējams.

Krievijas armijā aug neapmierinātība ar izturēšanos pret karavīriem
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

Karavīri turēti pagrabā

Taču neapmierinātība Krievijas spēkos pamazām, bet aug. Piemēram, no poligona Baltkrievijā ar Kalašņikova automātiem aizbēguši trīs tur izvietotie krievu karavīri.

Bet pašā Krievijā vēl trīs karavīri ir vērsušies Izmeklēšanas komitejā, pieprasot izmeklēt, kāpēc viņi ir turēti pagrabos Krievijas sagrābtajās Ukrainas teritorijās. Par šādu vēršanos pret karavīriem, tostarp tiem, kuri ir atteikušies pildīt savus pienākumus, daži mediji ziņoja jau vasarā.

Divi no sūdzības iesniedzējiem – Aleksandrs Afoņins no Maskavas un Andrejs Vasiļjevs no Pleskavas – apgalvo, ka ar viņiem kopā šajās telpās bijuši izvietoti aptuveni 280 cilvēki, tostarp mobilizētās personas.

Sūdzības iesniedzēji pieprasa uzsākt krimināllietu par nelikumīgu brīvības atņemšanu, cilvēku nolaupīšanu un pilnvaru pārkāpšanu.

Kā intervijā televīzijas kanālam "Current Time" atzīst cilvēktiesību aktīvists un bijušais Krievijas Cilvēktiesību tiesas pārstāvis Igors Kaļapins, cerību uz sekmīgu šādu izmeklēšanu rezultātu ir maz.

Sūdzēties uzdrošinās retais

"Ja ļoti stipri paveiksies, tad varbūt viņi arī kaut ko panāks. Kaut vai to, ka viņus liks mierā. Vadoties no pieredzes, es vispār neticu, ka mūsu izmeklēšanas iestādes, īpaši militārās, būtu spējīgas ierosināt kādu krimināllietu un veikt efektīvu izmeklēšanu.

Neko tādu viņi, protams, nedarīs. Ja vien nenotiks brīnums un ja šajā jautājumā netiks pieņemts kaut kāds politisks lēmums, lai kādam kaut ko nodemonstrētu.

Citu motīvu dēļ pie mums pilsoņu tiesības valstī aizsargātas netiek – to es jums varu pateikt ar pārliecību," atzīst Kaļapins.

Viņš ir pārliecināts, ka sūdzības iesniedzēji, visticamāk, joprojām tiek vajāti vai arī joprojām atrodas kādā ieslodzījuma vietā. Ar mobilizāciju, karošanas vai piespiedu uzturēšanas apstākļiem neapmierināto Krievijā kļūst arvien vairāk, taču, baidoties no varasiestāžu reakcijas, sūdzību būs ļoti maz.

Ukraina analizē ienaidnieka plānus

Pirms 31 gada šajā dienā 90,3% Ukrainas iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Ukrainas neatkarības pasludināšanu. Tādējādi referendumā tika pielikts punkts Ukrainas aiziešanai no PSRS. 30 gadus vēlāk PSRS mantiniece Krievija jau desmito mēnesi turpina uzbrukt Ukrainai, okupējot daļu no tās teritorijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien bija sasaucis augstākās militārās vadības sanāksmi, lai apspriestu situāciju okupētajos reģionos, kā arī frontei tuvumā esošajās teritorijās un stāvokli uz robežas.

Analizēti gan ienaidnieka iespējamie plāni, gan arī plānota vēl spēcīgāka pretošanās. Apspriestas arī jauna bruņojuma un munīcijas piegādes karojošajiem ukraiņu spēkiem.

Tikmēr Rietumu komentētāji brīdī, kad Krievijas masveida raķešu triecienos pa kritiskās infrastruktūras objektiem ir iestājusies pauze, izsaka savu viedokli par Ukrainā notiekošo. Tā, piemēram, britu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijai ir problēmas ar šādu uzbrukumu efektivitāti.

Iebiedēšanas taktika nestrādā

Britu eksperti norāda, ka infrastruktūras objektu iznīcināšana ir ļoti nozīmīga daļa no Krievijas militārās doktrīnas un, lai arī par šādiem uzbrukumiem bažas bija jau kara sākumā, pie to īstenošanas Krievija ķērusies vien pēdējos mēnešos.

Un, tā kā Ukrainas bruņotie spēki un armija šajos deviņos mēnešos ir pamatīgi mobilizējusies, šādas iebiedēšanas taktikas efekts nebūs tik liels, kā cerēts Kremlī.

Savukārt ASV domnīca "Kara izpētes institūts" norāda, ka Krievija nemācās no iepriekšējām kļūdām, tāpēc, piemēram, Bahmutas tuvumā turpina ciest milzīgus zaudējumus. Arī pagājušajā diennaktī tie bijuši gandrīz 600 karavīru.

Analītiķi uzskata, ka Krievijas spēki turpina koncentrēties uz mērķiem ar ierobežotu operatīvo vai stratēģisko nozīmi, tādējādi arī Bahmutu un tās apkārtni var uzskatīt par visai veiksmīgi izliktu Ukrainas spēku slazdu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti