Kā paziņojusi Ukrainas Drošības padome, uzbrukumos Doneckas apgabalā ir izmantota aizliegtā munīcija. Zināms, ka līdzās septiņiem bojāgājušajiem vēl vairāk nekā 20 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus.
Lisičanska Krievijas spēku kontrolē
Par vienu no pēdējo dienu centrālajiem notikumiem Ukrainas karā ir kļuvusi ziņa par Lisičanskas pilsētas pāriešanu Krievijas spēku kontrolē. Līdzīgi kā pirms kāda laika, kad tika atvilkti ukraiņu spēki no blakus esošās Severodoneckas, arī šoreiz Ukrainas vadība izpelnījusies kritiku par Lisičanskas atdošanu.
Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis – ja armijas vadība pieņem lēmumu izvest savus spēkus no kādas pilsētas, tad tas tiek darīts ar mērķi, lai glābtu karavīrus un saglabātu tehniku.
Pēc Zelenska vārdiem, situācija pašlaik diemžēl ir tāda, ka Krievijas spēkiem ir pietiekami daudz reaktīvo raķešu iekārtu, lai ar tām iznīcinātu vienu ukraiņu pilsētu pēc otras. Donbasā esot sakoncentrēta milzīga uguns jauda, un ik dienu vienā frontes līnijas posmā var tikt izšauti desmitiem tūkstoši lādiņu.
Taču Ukrainas prezidents arī paudis pārliecību, ka pienāks tas brīdis, kad Krievijas uguns jaudas pārsvars tiks nonivelēts un tas var notikt ar ārvalstu sabiedroto palīdzību.
Atbalsts un sarunas
Nav noslēpums, ka viens no sabiedrotajiem, kura sniegtā palīdzība nereti tiek kritizēta, ir Vācija. Tās kanclers Olafs Šolcs ir paskaidrojis, kāpēc viņa valsts sniegtā palīdzība nenotiek tik aktīvi, kā, piemēram, no ASV. Šolcs norāda, ka starp ASV un Vāciju ir milzīgas atšķirības, jo Savienotās Valstis aizsardzībai tērē ļoti daudz un lielo investīciju dēļ tai ir arī pieejamas ievērojamas bruņojuma rezerves.
Bet, kas attiecas uz iespējamo konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā, tad arī Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka šis lēmums ir tikai un vienīgi Ukrainas prezidenta rokās.
Kā izdevumam “Politico” norādījis ASV nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas padomnieks Džons Kirbijs, ASV ir gatavas sniegt atbalstu sarunās ar Krieviju, taču pašlaik šādām sarunām vēl nav pienācis laiks.
Arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaieres ir atzinis, ka par sēšanos pie sarunu galda ar Maskavu izlems tikai pati Ukraina.
Pretrunīgi par Baltkrievijas iesaisti
Tikmēr Ukrainas prezidents norādījis, ka no Baltkrievijas puses izskanējušie paziņojumi izklausās arvien bīstamāki. Piemēram, Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko pasākumā par godu Baltkrievijas neatkarības dienai izteicies, ka viņš jau iepriekš ir noteicis Baltkrievijas lomu Krievijas karā ar Ukrainu. Proti, abām valstīm jau sen ir kopīga bruņoto spēku grupa. Lukašenko arī sacījis , ka vienmēr ir bijis un būs kopā ar brālīgo krievu tautu.
Kā savā ikvakara uzrunā norādījis Zelenskis, Ukraina regulāri tiek apšaudīta no Baltkrievijas teritorijas, taču Lukašenko vairākkārt izteicies, ka tas esot noticis bez viņa ziņas.
Ukrainas Iekšlietu ministrija uzskata, ka Baltkrievija pašlaik nav izveidojusi tādu trieciena vienību, kas varētu izvērst uzbrukumu pret Ukrainu. Ministrija norādīja, ka tās mobilizācijas mācības, kuras pašlaik tiek veiktas Baltkrievijā, nepāriet tajā stadijā, kuru varētu saukt par masveida baltkrievu mobilizāciju vai baltkrievu armijas sakoncentrēšanu Ukrainas robežas tuvumā. Lai arī tuvāko dienu laikā uzbrukuma draudu nav, šādu iespēju nevar izslēgt nākotnē.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
