Krievijas ĀM nosoda leģionāru piemiņas gājienu Rīgā

Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir nosodījusi svētdien Rīgā notikušo leģionāru piemiņas gājienu, raksturojot to kā "cinisku ņirgāšanos par miljoniem [nacisma] upuru".

"Rīgā atkal maršēja veterāni esesieši un neonacisti. Tas ir mūsdienu Eiropas apkaunojums, ciniska ņirgāšanās par miljoniem upuru piemiņu," svētdien mikroblogu vietnē "Twitter" paziņoja Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs.

"Par kādu demokrātiju var runāt valstī, kur varas iestādes godina nacistiskos noziedzniekus, bet simtiem tūkstošu krievvalodīgo iedzīvotāju ir liegtas tiesības? ES vajadzētu atmest zaudējumus nesošus mēģinājumus "sodīt" Krieviju izdomātu ieganstu dēļ un piespriest Rīgu izbeigt visrupjākos starptautisko tiesību pārkāpumus," paziņoja Krievijas diplomāts.

Jau ziņots, ka aptuveni 1500 cilvēku svētdien devās gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus un pieminētu Latviešu leģiona karavīrus. Kopumā gājiens noritēja visai mierīgi. Pie Brīvības pieminekļa notika vairākas asākas vardu apmaiņas starp gājiena dalībniekiem un tiem, kuri uzskatīja, ka, pieminot leģionārus, tiek glorificēts nacisms.

Bastejkalna apkārtnē bija izvietojušies tā sauktie antifašisti, kuri ar taurēm mēģināja iebilst pret notiekošo. Viņi arī rokās turēja plakātus, kuros iebilsts pret nacisma slavināšanu.

Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus.

1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16.marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.

Latvijas ĀM, izskaidrojot vēsturiskos notikumus, norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanās no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk - nāves sods.

Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi Latvijas ĀM.

16.marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. Latvijas ĀM norāda, ka par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa - šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti