ASV un Ukrainas pārstāvji telekanālam CNN gan snieguši atšķirīgus aprēķinus par Krievijas izšauto lādiņu skaitu. Ukrainas pārstāvji apgalvo, ka tas sarucis no 60 000 līdz 20 000 dienā, savukārt ASV aprēķini liecina, ka izšauto lādiņu skaits samazinājies no 20 000 līdz 5000 dienā.

Jebkurā gadījumā tendence ir skaidra: Krievijas pozīcijas kaujas laukā turpina pasliktināties. Analītiķi spriež, ka apšaužu intensitātes lejupslīdei varētu būt dažādi cēloņi. Iespējams, Krievija pārskatījusi savu līdzšinējo taktiku un meklē efektīvākus risinājumus.

Cits izskaidrojums ir munīcijas deficīts, jo pienāk ziņas, ka Krievija izmanto pat 40 gadu vecus lādiņus un izmisīgi mēģina sarunāt munīcijas piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas.

Ukrainas artilērijas vienībām jau no paša kara sākuma nācies taupīt munīciju, un Ukrainas spēki var atļauties izšaut tikai 4000 līdz 7000 lādiņu dienā. Padomju laika 152 mm artilērijas šāviņu krājumi tika ātri izsmelti, bet tagad Ukraina no Rietumiem saņem 155 mm lielgabalus un munīciju.

Krievijas izvērstajā karā Ukrainā pēdējās dienās par frontes viskarstāko punktu ir kļuvusi Soledaras pilsēta, kur Krievijas uzbrukumu intensitāte tagad ir lielāka nekā pie Bahmutas. Vismaz daļu pilsētas kontrolē iebrucēji, bet ukraiņi dara visu, lai nosargātu Soledaru, kas ir pamatīgi nopostīta.

Nelielā Soledaras pilsēta Doneckas apgabalā ir kļuvusi par karadarbības epicentru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka Soledara, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 10 000 cilvēku, ir gandrīz pilnībā nopostīta. To apstiprināja arī Soledaras iedzīvotāja Olga, kurai šonedēļ ar brīvprātīgo palīdzību izdevās pamest pilsētu.

"Mums nav nevienas veselas mājas – vai nu degušas, vai nu pussagrautas, vai nu kādos dzīvokļos griesti iebrukuši. Kopš maija bija klusāks, varējām staigāt pa ielām, bet pēdējo nedēļu vai pusotru nedēļu ārā negājām, jo tur skraida karavīri ar ložmetējiem un kliedz," sieviete stāstīja telekanālam "Current Time".

Lielbritānijas militārie izlūkdienesti ziņo, ka Krievijas karaspēks, visticamāk, kontrolē lielāko daļu Soledaras. Iebrucējiem būtiskus panākumus ir izdevies gūt pēdējās četrās dienās.

Britu izlūki norāda, ka Soledaras sagrābšana ir viens no priekšnoteikumiem, lai krievi varētu mēģināt ieņemt aptuveni desmit kilometru attālumā esošo Bahmutu, kur līdz šim norisinājās smagākās kaujas.

Tomēr esot maz ticams, ka Krievijas karaspēkam varētu drīzumā izdoties ieņemt arī Bahmutu, jo Ukrainas spēki tur ir izveidojuši ļoti stabilu aizsardzības līniju.

Iebrucēji no Krievijas nelielās grupās gandrīz nepārtraukti veic uzbrukumus Soledarai. Cilvēkus piesedz smagā artilērija, vairākas reaktīvās artilērijas palaišanas iekārtas un mīnmetēji. Uzbrukuma grupas veido pārsvarā algotņi no privātās armijas "Vagner".

Krievijas karaspēks tur cietis lielus zaudējumus, lielu daļu kaujinieku zaudējis arī "Vagner". ASV aprēķini rāda, ka grupējumā bija gandrīz 50 000 algotņu, no kuriem ap 40 000 savervēti cietumos.

Amerikāņi vēsta, ka Ukrainā krituši jau vairāk nekā 4100 "vāgneriešu", ap 10 000 ir ievainoti (90% kritušo bija savervētie cietumnieki).

"Ja Krievijai galu galā izdosies ieņemt Bahmutu, viņi to noteikti pasludinās par lielu uzvaru. Taču mēs zinām, ka tā nebūs patiesība. Ja par 36 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas iekarošanu Krievijai septiņu mēnešu laikā jāzaudē tūkstošiem karavīru, tā ir Pirra uzvaras definīcija," norāda kāds ASV valdības pārstāvis.