Iepriekš Krievijā par valsts noslēpumu bija noteiktas ziņas par armijas zaudējumiem karadarbības laikā.
Putina parakstītais rīkojums arī padara par noslēpumu informāciju par personām, kuras pārbauda tiesībsargājošās iestādes un specdienesti, lai piesaistītu viņus sadarbībai izlūkošanā.
Dokuments tapis brīdī, kad informatīvajā telpā izskan arvien vairāk apstiprinājumu tam, ka prokremlisko separātistu rindās Austrumukrainā cīnās arī Krievijas regulārās armijas karavīri. Piemēram, pagājušajā nedēļā Ukraina sagūstīja divus vīriešus, kas atklāja savu piederību konkrētajai – trešās gvardes īpašo uzdevumu brigādei.
Liecības par Krievijas karavīru bojāeju Donbasā sniedz arī noslepkavotā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova līdzgaitnieku publicētais ziņojums.
Kā norāda portāls newsru.com, šādu izmaiņu nepieciešamība pagaidām netiek paskaidrota, vien norādot, ka par valsts noslēpuma izpaušanu draud līdz pat septiņiem gadiem ilgs cietumsods. Kā izdevumam RBK norāda eksperti, šādu datu noslepenošana gan neesot nekas neierasts arī ārvalstīs.
Krievijas mediji jau prognozē, ka šādu Putina rosināto likumu izmaiņas, nenoliedzami, saistāmas ar karadarbību Ukrainas austrumos un pieaugošo cilvēktiesību aizstāvju interesi.
Kā zināms, ne reizi vien aktīvisti publiskojuši informāciju par Krievijas karaspēka vienību klātbūtni Ukrainā, kā arī par daudzajiem bojā gājušajiem krievu karavīriem. Tāpat nav noslēpums, ka Krievijas puse oficiālo armijas vienību līdzdalību Ukrainas austrumu konfliktā kategoriski noraida, vien norādot, ka nemiernieku pusē noteikti karo krievu brīvprātīgie.
Jau ziņots, ka Ukraina ziņo - Krievija ne tikai atbalsta prokrieviskos separātistus Donbasā, bet arī sūta uz Ukrainas austrumiem regulāras armijas karavīrus. Maskava turpina to noliegt.
Februārī nošautā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova ziņojumā “Putins. Karš” norādīts, ka Krievijas kaujinieku sagatavošanu un nonākšanu Donbasā “brīvprātīgo” aizsegā sagatavoja Krievijas varas iestādes. Ziņojumā arī norādīts, ka vervētāji cenšas neiekļaut kaujinieku rindās jauniešus, jo viņiem aizvien saglabājās cieša saikne ar ģimeni, un šādu cilvēku bojāeja var radīt publicitātes riskus, jo viņu vecāki būs neapmierināti.
Iepriekš Krievija arī noliedza savu karavīru klātbūtni Krimā pērn martā starptautiski neatzītā referenduma laikā pirms Krimas aneksijas, taču vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka cilvēki uniformās bez atpazīšanas zīmēm bija Krievijas karavīri, kuru uzdevums Krimā esot bijis nodrošināt kārtību.
