Atbildīgās iestādes tomēr atzinušas, ka uz robežas spēj aizturēt tikai piekto daļu no embargo pakļautajām precēm. Daudzi gan ir sašutuši var valdības rīcību, un petīciju, kurā pieprasīts izbeigt pārtikas iznīcināšanu, parakstījuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.
Krievijā dažādi augļi un dārzeņi, burkāni, āboli, persiki, cūku sirdis un daudzi citi pārtikas produkti iznīcināti zem buldozeru kāpurķēdēm vai nosūtīti uz krāsnīm sadedzināšanai.
Ceturtdien Krievijā iznīcinātas 290 tonnas sankciju sarakstā iekļauto augu izcelsmes un 29 tonnas dzīvnieku izcelsmes produktu. Par to paziņojis Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests „Rosseļhoznadzor”. Saskaņā ar noteikumiem pārtiku var iznīcināt jebkādā veidā saskaņā ar likumā noteiktajām ekoloģiskajām normām. Piektdien produktu iznīcināšana turpinās.
Jau ziņojām, ka ceturtdien tostarp iznīcinātas arī 20 tonnas Latvijā ražota siera. Tāds pats liktenis sagaidījis arī siera izstrādājumu partiju no Lietuvas.
Savukārt Maskavā kādā pārtikas tirdzniecības centrā atrastas deviņas tonnas burkānu no Polijas, kas nosūtīti iznīcināšanai. Turpat glabājušās arī 28 tonnas poļu tomātu un ābolu, kurus gaida tāds pats liktenis. Vēl vairāki simti kilogramu poļu ābolu izņemti Novosibirksā.
Saskaņā ar ziņu portāla RBK aprēķiniem, no mazumtirdzniecības vietām izņemtie un iznīcinātie poļu produkti varētu tikt pārdoti par aptuveni 3,3 miljoniem rubļu, kas ir tuvu 50 000 eiro.
Krievijā produktu masveida iznīcināšanas kampaņa pēc prezidenta dekrēta sākās ceturtdien, 6.augustā, gadu pēc tam, kad Kremlis deva rīkojumu ieviest rietumvalstu pārtikas produktu embargo, atbildot uz sankcijām par Krimas aneksiju un konfliktu Ukrainas austrumos.
Tomēr daudzos gadījumos aizliegtie produkti Krievijā ievesti caur Muitas savienībā ietilpstošajām Baltkrieviju un Kazahstānu un ļoti daudzos gadījumos ievestajiem produktiem nav nepieciešamo dokumentu.
Atsaucoties uz ekspertiem, žurnāla „Forbes” Krievijas izdevums vēsta, ka 40-50% preču no sankciju saraksta Krievijā nokļūst tieši caur Baltkrieviju un Kazahstānu. Turklāt marķējuma nomaiņa uz viltotu salīdzinoši neizmaksā dārgi.
Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests „Rosseļhoznadzor” tostarp atzinis, ka uz robežas spēj aizturēt tikai piekto daļu no embargo pakļautajiem produktiem. Par to piektdien ziņo laikraksts „Izvestija”, atsaucoties uz dienesta preses dienestu.
Izdevums vēsta, ka kopš gada sākuma no Baltkrievijas un Kazahstānas konstatēti 283 mēģinājumi ievest sankcijām pakļautos produktus Krievijā, bet tie esot tikai aptuveni 20% no kopējā aizliegto kravu skaita no šīm valstīm. Iemesls tam ir, ka robeža ar šīm Muitas savienības valstīm tiek kontrolēta minimāli, un tie, kas vēlas ievest aizliegtos produktus, izmanto nomaļus lauku ceļus.
Krievijā daudz iedzīvotāju gan ir neapmierināti ar pārtikas produktu iznīcināšanu. Vairāk nekā 300 000 cilvēku parakstījuši petīciju atcelt ēdiena iznīcināšanu, un tā vietā pieņemt likumu par pārtikas produktu un preču atdošanu trūcīgajiem. Petīcijā norādīts, ka sankciju dēļ ievērojami palielinājušās pārtikas preču cenas Krievijas veikalu plauktos
Kāds valdības ierēdnis žurnālam "Forbes" gan norādījis, ka valdība diez vai reaģēs uz aicinājumiem neiznīcināt ēdienu, bet atdot trūcīgajiem, jo tādā gadījumā valdības spertajiem soļiem pret sankcionēto produktu ievešanu vairs nebūs jēgas, proti, to ievešana turpināsies.
Iepriekš "Rosseļhoznadzor" preses pārstāve aģentūrai "Interfax" paziņoja, ka jau ziņas vien, ka sankcijām pakļautos produktus iznīcinās, strauji samazināja to ievešanas apjomus.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka Krievijas Valsts domes deputāts Jevgēņijs Fedorovs gatavo likumprojektu, kas sankcionēto produktu ieviešanu pielīdzinātu kontrabandai. Viņaprāt, šādai rīcībai jāpiemēro kriminālatbildība.
