Rīta Panorāma

Intervija ar Sergeju Maksimovu, Jāni Kļaviņu un Ati Ieviņu

Rīta Panorāma

Atvērts atjaunots Ukrainas-Polijas robežšķērsošanas punkts

Krievija raķešu triecienā pa Harkivu septiņi upuri

Krievija vērš triecienus pret Harkivu; vairāki bojāgājušie

Nāvējošas Krievijas karaspēka apšaudes piedzīvojusi Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva. Reaģējot uz tām, Ukrainas amatpersonas kārtējo reizi aicinājušas pasauli piegādāt vairāk ieroču, lai valsts aizstāvji varētu sakaut iebrucējus. Prominenti amerikāņi vērsušies pie ASV valdības ar aicinājumu piegādāt Ukrainai jaudīgākus ieročus. 

Krievija vērš triecienus pret Harkivu; vairāki bojāgājušie
00:00 / 03:56
Lejuplādēt

Harkivā ir mirušie Krievijas apšaudēs

Ukrainas amatpersonas informē, ka Harkivā pilnībā sagrauta trīsstāvu ēka, kurā atradās kopmītne. Starp iemītniekiem bija arī bērni un pensionāri, kā arī nedzirdīgie, kuri nevarēja dzirdēt gaisa trauksmes sirēnas.  

Notikuma vietā strādā glābēji, un līdz šim izdevies nogādāt drošībā 16 ievainotos.

Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs informēja, ka uzbrukumā, visticamāk, ir izmantota taktiskā ballistiskā raķetes "Iskander", kas daļēji sagrāva trīsstāvu dzīvojamo ēku.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis notikušo nosauca par "zemisku un gļēvu uzbrukumu civiliedzīvotājiem, kam nav nekāda attaisnojumu un kas parāda agresora bezspēcību".

Krievijas karaspēks nemitējās un arī ceturtdienas rītā apšaudījis Harkivu, nogalinot vismaz vienu un ievainojot 18 cilvēkus. Harkivas apgabala kara administrācijas priekšsēdētājs Olehs Sinehubovs ziņoja, ka Krievija uz pilsētu izšāvuši vismaz piecas raķetes, un apšaudē cietusi kāda kopmītņu ēka. Starp cietušajiem ir arī divi bērni.

Trešdien Krievijas armija apšaudīja arī atpūtas kompleksu pie Odesas pilsētas. Tur cietuši un hospitalizēti četri cilvēki. Iznīcinātas septiņas, bet bojātas 15 atpūtas kompleksa ēkas.

Savukārt armijas operatīvā pavēlniecība "Ziemeļi" ziņo, ka trešdien no Krievijas Federācijas teritorijas apšaudītas apdzīvotas vietas Sumu apgabalā. Būtiski bojātas un iznīcinātas dzīvojamās ēkas un civilā infrastruktūra. Par upuriem vai cietušajiem netiek ziņots.  

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicinājis starptautisko sabiedrību pastiprināt sankcijas pret Krieviju un sniegt maksimālu militāro palīdzību Ukrainai, jo tas esot vienīgais veids, kā apturēt Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu. Kulebam trešdien notika telefonsaruna ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurā viņi apsprieda turpmākās ASV un citu sabiedroto ieroču piegādes Ukrainai.

ASV ārpolitikas eksperti aicina palīdzēt Ukrainai ar ieročiem

ASV laikrakstā "The Hill" 17 pazīstami ārpolitikas eksperti, kuru vidū ir bijušie augsta ranga diplomāti un atvaļinātas militārpersonas, publicējuši atklātu vēstuli. Tās parakstītāji aicina ASV valdību apņēmīgāk palīdzēt Ukrainai ar ieročiem, norādot, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir sasniedzis izšķirošu brīdi, tāpēc uz spēles ir liktas būtiskas ASV intereses.

Vēstules autori norāda, ka prezidenta Džo Baidena administrācija baidās piešķirt Ukrainai noteikta veida ieročus, jo nevēlas izprovocēt tiešu militāru konfliktu starp Krieviju un NATO dalībvalstīm. Taču šāda pārmērīga piesardzība novedīšot pie tā, ka ASV būtībā nodos iniciatīvu Putina rokās un mazinās spiedienu uz Maskavu, lai tā izbeigtu agresiju un nopietnāk uztvertu diplomātiskās sarunas.

Viņuprāt, Ukraina ir jānodrošina ar visu nepieciešamo, lai sakautu Krieviju, tostarp piegādājot augstas precizitātes raķetes ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem, ar kurām varētu īstenot triecienus pa Krievijas militārajiem objektiem visā Ukrainā, arī okupētajā Krimā.

Vēstules parakstītāju vidū ir bijušie NATO spēku Eiropā komandieri Filips Brīdlovs un Veslijs Klārks, kā arī bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti