Krievijā darba grupa strādā, lai īstenotu Valsts migrācijas koncepcijā noteikto - mainīt pilsonības piešķiršanas kārtību un migrācijas režīmu tā, lai nodrošinātu jaunu pilsoņu pieplūdumu valstī, vēsta laikraksts.
Pašlaik likums paredz, ka, lai iegūtu Krievijas pilsonību, ir jāatsakās no jebkuras citas valsts pilsonības. Šo punktu varētu noteikt par spēkā neesošu. No likuma varētu izslēgt arī prasību par to, ka kandidātam jābūt dzīvojušam Krievijā vismaz piecus gadus, kā arī apliecinājumu par legāliem ienākumiem.
Rus.lsm.lv jau rakstīja, ka, lai gan Latvijā aizliegta dubultpilsonība ar Krieviju, vairākiem tūkstošiem Latvijas pilsoņu ir arī Krievijas pilsoņa pase. Pirms gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atzīmēja, ka problēma joprojām ir aktuāla – katru gadu aptuveni 300 cilvēkiem tiek atņemta Latvijas pilsonība.
Pilsonības likums Latvijā paredz, ka, Latvijas pilsonim, kurš saņēmis Krievijas pilsonību, 30 dienu laikā jāiesniedz PMLP iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Pēc tā izpildes cilvēkam, ja viņa pamata dzīvesvieta ir Latvijā, ir tiesības prasīt uzturēšanās atļauju.
“Lēmumu par Latvijas pilsonības piespiedu atņemšanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tiklīdz iestādes rīcībā nonāk informācija, ka Latvijas pilsonis ieguvis citas valsts pilsonību, tai skaitā Krievijas, bet noteiktajā kārtībā nav iesniedzis PLMP iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, PMLP veic pārbaudi un pieņem attiecīgu lēmumu.
Ja persona likumā noteiktajā kārtībā nav atteikusies no Latvijas pilsonības, tiek pieņemts lēmums par Latvijas pilsonības atņemšanu.
Personas turpmāka ieceļošana un uzturēšanās iespējama Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, piemēram, saņemot vīzu vai uzturēšanās atļauju,” skaidroja PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ģirts Pommers.
„Nezinu, kādas shēmas atsevišķas personas cenšas izmantot. Ja viņi nolemj tā rīkoties, riskē zaudēt Latvijas pilsonību. Tas ir jautājums par katra gatavību izmantot viltu vai ne, jo ar Krieviju mums nav automātiskas dubultpilsonības. Ja kāds tiešām vēlas saglabāt Latvijas pilsonību, pārejot uz Krievijas pilsonību, viņš var lūgt Latvijas valdību izskatīt šo jautājumu izņēmuma veidā. Ja cilvēks to neizmanto, bet tikai cer, ka neviens neko neuzzinās, viņš to var darīt, bet ir iespēja uzzināt, ka viņam ir divas pilsonības. Un viņš vienkārši zaudēs Latvijas pilsonību,” uzsvēra Saeimas deputāts, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Politiķis norādīja, ka katrai valstij, tostarp Krievijai ir tiesības noteikt tādas normas, kādas tā vēlas attiecībā uz dubultpilsonību. Savukārt Latvijai ir tiesības turpināt rīkoties pēc saviem likumiem. Latvijai dubultpilsonība paredzēta ar 40 valstīm, un to vidū Krievijas nav. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem PMLP, un to var apstrīdēt tiesā. Pilsonību var atņemt jebkuram – neatkarīgi no tā, vai viņam pilsonība ir jau no dzimšanas vai arī tā iegūta naturalizācijas kārtībā.
PMLP atturējās no komentāriem par jautājumu, vai, Krievijas pilsonības iegūšanai kļūstot vieglākai, varētu pieaugt to cilvēku skaits, kuriem nelikumīgi ir arī Krievijas pases.
Iestādē uzsvēra, ka “agri vai vēlu tajā nonāks informācija par pārkāpējiem”. PMLP arī aicina ziņot par šādiem gadījumiem.
PMLP norādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumu pieaugums ir saistīts ar grozījumiem Pilsonības likumā, kas stājas spēkā 2013. gada 1. oktobrī. Tie attiecas uz personām ar dubultpilsonību, "kas radušās līdz pilngadībai”. Ja personas vēlējās saglabāt citas valsts pilsonību, tām, sasniedzot 25 gadus, bija līdz 2016. gada 1. oktobrim jāiesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Pašlaik cilvēki, kuri sasnieguši noteikto vecumu un kuriem līdz 2013. gada 1. oktobrim bija Latvijas un Krievijas personība, bet noteiktajā terminā netika saņemts iesniegums, Latvijas pilsonība tika atņemta.
