Dienas notikumu apskats

Par tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņa ierobežošanu paredz spraigas diskusijas

Dienas notikumu apskats

Ieilgst Vācijas valdības veidošana; neizslēdz pat jaunas vēlēšanas

Lems, vai turpināsies ANO izmeklēšanas par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā

Krievija varētu bloķēt ANO izmeklēšanu Sīrijas ķīmisko ieroču lietā

Ceturtdien, 16.novembrī, izšķiras, vai turpināsies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) starptautiskās izmeklēšanas par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. ANO Drošības padomei jābalso par īpašās izmeklēšanas komisijas mandāta pagarināšanu uz vēl vienu gadu. Taču ASV un Krievija virza divas dažādas rezolūcijas. Maskava var bloķēt mandāta pagarināšanu, jo nav apmierināta ar tās secinājumiem par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbildību.

ANO Drošības padome ar kopīgu ASV un Krievijas atbalstu 2015.gadā izveidoja īpašo komisiju, kas izmeklē ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijas sešu gadu karā un cenšas noskaidrot, kas par to ir atbildīgs. Šī komisija nodēvēta par Kopīgo izmeklēšanas mehānismu. Tajā sadarbojas Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija un Apvienotās Nācijas.

Izmeklēšanas komisijas mandāts katru gadu jāatjauno. Pērn ANO Drošība padome to izdarīja. Taču tagad komisijas liktenis nonācis zem jautājuma zīmes.

Iemesls – izmeklētāju pēdējais ziņojums oktobra nogalē. Toreiz ANO komisija apstiprināja, ka Sīrijas valdības režīms ir atbildīgs par nāvējošo zarīna gāzes uzbrukumu šogad aprīlī valsts ziemeļrietumos. Idlibas provinces Hān Šeihūnas pilsētā dzīvību zaudēja vairāk nekā 80 cilvēki.

Sīrijas prezidenta Asada režīmu atbalstošā Maskava ziņojumu asi kritizēja. Tajā ir „daudz pretrunu”, paziņoja Kremlis. Krievija regulāri apšaubījusi izmeklētāju atklājumus, starp kuriem ir secinājumi, ka Sīrijas valdība kā ieroci vairākas reizes izmantojusi hloru.

ANO Drošības padomes rezolūcijas Maskavas projektā par mandāta pagarināšanu teikts, ka

komisijas secinājumus par aprīļa uzbrukumu Hān Šeihūnā ir jānoraida un jāveic jauna „pilna apmēra un augstas kvalitātes” izmeklēšana, kas attiecīgi būtu pagarināta uz vienu gadu.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja teica, ka Maskavas mērķis ir labot izmeklēšanas komisijas „sistēmiskās kļūdas”.

Avoti diplomātu aprindās uzskata, ka Krievijas rezolūcijai diez vai izdosies iegūt nepieciešamo atbalstu.

Tam nepieciešamas deviņas balsis 15 valstu ANO Drošības padomē. Turklāt piecām no tām, tostarp ASV un Krievijai, ir veto tiesības.

Savukārt Savienoto Valstu rezolūcija piedāvā vienkārši uz vēl vienu gadu pagarināt izmeklēšanas komisijas mandātu, kas beidzas ceturtdien. Taču Krievija šo rezolūciju varētu bloķēt. Tādā gadījumā tā būtu desmitā reize, kad Maskava ANO Drošības padomē izmantojusi savas veto tiesības, lai bloķētu vēršanos pret Sīrijas valdību.

Savienoto Valstu pārstāvniecība Apvienotajās Nācijās paziņojumā pauda cerību, ka „Drošības padome būs vienota nostājā pret ķīmisko ieroču izmantošanai pret mierīgajiem iedzīvotājiem” un pagarinās „šīs kritiski svarīgās” izmeklēšanas komisijas mandātu.

Savukārt Krievijas vēstnieks ANO Ņebenzja šonedēļ teica, ka izmeklēšanu pārtraukšana par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā „varbūt arī būs slikts signāls, bet tas, kā izmeklēšana tiek veikta, nosūta vēl sliktāku signālu”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti