Krievijā valdošā vara aktīvi aicina balsot internetā

Krievijas Valsts domes vēlēšanās nepieredzēti augsta interese ir par elektronisko balsošanu. Mediji un novērotāji vēsta, ka budžeta iestāžu darbinieki tiek spiesti balsot internetā.

Varasiestādes pēdējos mēnešos stingri vērsušās pret opozīciju kā arī neatkarīgajiem medijem, un neviens nešaubās, ka vēlēšanās atkal uzvarēs valdošā partija "Vienotā Krievija".

Pārsteigumi nav gaidāmi

Taču jautājums ir, cik tieši procentu balsu tā varētu iegūt. Partijas popularitātres reitings aptaujās ir noslīdējis līdz aptuveni 30%. Cenšoties palielināt vēlētāju entuziasmu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins partijas kandidātu saraksta augšgalā izvirzījis aizsardzības ministru Segeju Šoigu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

“Pēdējos mēnešos novērojams optimisma kritums; valdības, prezidenta reitingu kritums. Nav tāda optimisma, degsmes, mobilizācijas. Viss norit ierastā režīmā,” norāda “Levada centra” direktors Deniss Volkovs.

“Vienīgais iespējamais pārsteigums, kas vai nu būs, vai nebūs – vai Valsts domē iekļūs piektā partija.”

Iekļūšanai parlamentā jāpārvar 5% barjera. Bez partijas “Vienotā Krievija” Valsts domē līdz šīm bijušas vēl trīs – Genādija Zjuganova komunisti, Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti un Sergeja Mironova “Taisnīgā Krievija”, Kremlim draudzīga partija.

Opozīcijas šajās vēlēšanās praktiski nav. Pēc gada sākuma masu protestiem Kremļa redzamākais kritiķis Aleksejs Navaļnijs ir ieslodzīts cietumā. Aizliegts kandidēt gandrīz visiem redzamākajiem opozionāriem, citi bijuši spiesti pamest Krieviju.

Cik efektīva būs "gudrā balsošana"?

Opozīcijas aktīvisti ar ieslodzījumā esošo Navaļniju priekšgalā ir aktīvi aicinājuši piedalīties “viedajā jeb gudrajā balsojumā” un balsot par jebkuru citu partiju, lai tādējādi samazinātu balsu skaitu “Vienotajai Krievijai”.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par balsošanu Krievijā

Tieši tāpēc viens no intrigas piesātinātākajiem jautājumiem ir, cik balsu varētu iegūt Komunistiskā partija, par kuras kandidātiem balsot aicinājis Navaļnijs un viņa līdzgaitnieki. Lai arī komunisti tradicionāli tiek uzskatīti par varai pietuvināto un varas atbalstīto opozīciju, krievu mediji norāda, ka komunistu rindās joprojām ir ļoti daudz Kremlim neērtu cilvēku.

Neatbildēts ir arī jautājums, cik efektīva izrādīsies pati gudrā balsošana, jo varas iestādes ļoti aktīvi ir centušās apslāpēt šo sistēmu, piemēram, pieprasot kompānijām “Twitter”, “Google” un “Facebook” dzēst informāciju par šo procesu.

Varasestādes bloķējušies iespējas lejupielādēt Navaļnija komandas izstrādāto “gudrās balošanas” lietotni, tomēr Navaļnija līdzgaitnieki internetā publicēja savas rekomendācijas, par kuriem kandidātiem balsot.

Budžeta iestāžu darbiniekiem jāpilda rīkojums

Pirmo reizi Krievijā masveidā tiek izmantota arī balsošana internetā un Maskavā vien gatavību balsot elektroniski izteikuši 2,3 miljoni cilvēku. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik galvaspilsētā vispār nobalsoja pagājušajās vēlēšanās pirms pieciem gadiem.

Dažādi mediji un vēlēšanu novērotāji ziņo, ka balsot elektroniski īpaši tiekot piespiesti budžeta iestāžu darbinieki. Turklāt, lai stimulētu elektronisko balsošanu un līdz ar to arī iespējamo procentu kāpumu partijai “Vienotā Krievija”, Maskavā notiek arī loterija, kuras balvā ir 100 automašīnu un 20 dzīvokļu.

Piektdien galvaspilsētas ielās pie vairākiem vēlēšanu iecirkņiem bija redzamas arī garas rindas – novērotāji stāsta, ka arī tie esot galvenokārt budžeta iestāžu darbinieki, kuriem esot uzdots nobalsot līdz pusdienlaikam. Mediji un novērotāji pieļauj, ka tādējādi varas iestādēm būs iespēja efektīvāk mobilizēt nenobalsojušos vēlētājus.

Vēlēšanas, kas neko nemaina

Tāpat piektdien saņemtas ziņas par pirmajiem pārkāpumiem un novērotāju darba ierobežošanu gan Maskavā, gan reģionos. Paralēli balsojumam piektdien Maskavā arestēti pieci cilvēki, kurus apsūdz par mudināšanu uz nemieriem vēlēšanu laikā. Šie cilvēki no septiņiem Krievijas reģioniem savu aģitēšanu uz nemieriem esot veikuši sociālās saziņas vietnes “Telegram” kanālos.

Krievu žurnālistu un cilvēktiesību aktīvisti gan uzskata, ka šādu spriedumu galvenais vēstījums ir ļoti skaidrs – vara nevēlas, lai to kritizē, un vara vēlas, lai iedzīvotāji balso ar prātu. Tas gan ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs nekā opozīcijas iecerētā gudrā balsošana.

“Vēlēšanas varasiestādēm ir svarīgas, jo tām rada savu leģitimitāti. Vai vēlreiz to pierāda pēc 2018. gada prezidenta vēlēšanām un Putina līdzšinējo prezidentūras termiņu "dzēšanas",” spriež Krievijas politikas eksperts Andrejs Koļesņikovs.

“Vienlaikus tās neko daudz nemaina politiskajā sistēmā. Visticamāk, būs tās pašas četras partijas, parlaments atkal būs [Kremļa] kontrolē un būs noderīgs, lai palīdzētu Putinam svarīgākās 2024. gada prezidenta vēlēšanās.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt