05.03.2022 00.36
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodījis NATO lēmumu nenoteikt lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, ko Kijeva bija aicinājusi darīt, lai apturētu Krievijas uzlidojumus, vēsta AFP.
Ukrainas prezidents kritizēja NATO valstu ārlietu ministru samitu Briselē kopumā, nosaucot to par "vāju". Viņš tomēr pateicās Ukrainas draugiem starp NATO dalībvalstīm, kas, neraugoties uz alianses vājo pozīciju, turpina atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai pretoties ienaidniekam.
Zelenskis norādīja: "Mēs uzskatām, ka NATO valstis pašas radījušas naratīvu, ka debesu slēgšana virs Ukrainas izprovocētu tiešu Krievijas agresiju pret NATO. Tā ir pašhipnoze tiem, kas iekšēji ir vāji un nepārliecināti, lai gan var būt ar ieročiem, kas ir daudzreiz stiprāki par mūsējiem."
"Viss, ko alianse šodien spēja, bija virzīt caur savu iepirkumu sistēmu 50 tonnas dīzeļdegvielas Ukrainai. Laikam tāpēc, lai mēs varētu aizdedzināt Budapeštas memorandu? Lai labāk degtu? Mums tas jau ir sadedzis Krievijas bruņoto spēku ugunī. Vai tādu NATO mēs gribējām? Vai tādu aliansi jūs veidojāt? Šodien NATO vadība deva "zaļo gaismu" tālākai Ukrainas pilsētu un ciemu bombardēšanai, atsakoties izveidot "lidojumiem slēgtu zonu"," atzīmēja Ukrainas prezidents.
05.03.2022 00.10
Ukrainas prezidents @ZelenskyyUa jau kārtējo reizi apliecina, ka atrodas Kijevā, un nav aizbēdzis, kā teikts viltus ziņās. pic.twitter.com/1qhXaspyxN
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 4, 202
04.03.2022 23.31
Virkne ekspertu un politiķu šovakar Latvijas Televīzijā apsprieda Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā arī rietumvalstu Krievijai noteikto sankciju ietekmi. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – sankciju mērķis ir panākt karadarbības apturēšanu, taču, redzot, ka Vladimirs Putins neapstājas, ir tikai loģiski sankcijas pastiprināt.
Gan Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) atklāja, ka tiek apspriesta arī iespēja liegt iepirkt Krievijas naftu un gāzi. “Esam tuvu [liegumam] degvielai, kaut kad varam nonākt arī līdz gāzei,” piebilda Pabriks.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) par sankcijām pret Krieviju norādīja: “Es stipri šaubos, ka sankcijas apturēs karu, bet ir skaidrs, ka sankcijas graus Krievijas ekonomiku. Es domāju, ka būs vēl vairākas sankciju paketes, kas sekos nākotnē, kā arī redzam, ka lielās kompānijas pašas ievieš šīs sankcijas.”
Tikmēr Latvijas Bankas padomnieks, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds atzīmēja, ka sankcijas nebūs īslaicīgas un neefektīvas, bet ir skaidrs, ka sankcijas neizvāks Krievijas karaspēku no Ukrainas, tā vietā Krievija “nespēs izveidot vēl vienu šādu avantūru”.
04.03.2022 23.18
Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko LTV ziņu speciālizlaidumā pauda pārliecību par ukraiņu spēju pretoties Kremļa īstenotajai agresijai un uzvarēt šajā karā. Viņš sacīja: "Panika ir Kremlī! Viņi negaidīja, ka Kijeva un Ukraina tā turēsies. Cilvēki un armija ir vienota – vienota savā starpā un vienota ar Valsts prezidentu. Mēs uzvarēsim! Mūsu mērķis ir NATO. Mēs nekad nepiekritīsim atgriezties Padomju Savienībā. Protams, Ukrainā ir bīstami, bet mēs cīnāmies!"
04.03.2022 23.08
Karš Ukrainā ir izraisījis gāzes tirgus cenu katastrofu. To Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā sacīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Viņš norādīja, ka pašreiz gāzes cena pieaugusi vismaz 2,5 reizes. Karš Ukrainā cenu svārstības gāzes tirgū ietekmējis tā, kā to iepriekš nemaz nevarēja paredzēt. Tas savukārt rosina domāt, vai maz ir ekonomiski izdevīgi turpināt valstī izmantot gāzi, pauda Kalvītis, piebilstot: “Pie šādām cenām vienkārši nav iespējams normāli funkcionēt.”
Tikmēr AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, vaicāts, vai pie šādām gāzes cenām spēsim nodrošināt nepieciešamos gāzes apjomus, paskaidroja, ka gāzes cena kāpusi visā Eiropā, tomēr Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir pietiekami daudz gāzes, lai varētu apgādāt valstis arī visu nākamo sezonu.
04.03.2022 22.33
Galvenais mērķis Krievijas spēkiem noteikti ir Ukrainas galvaspilsēta Kijeva, jo tieši tur atrodas Ukrainas valsts vadība. Tomēr pārņemt kontroli pār Kijevu ir ļoti sarežģīta operācija. To Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks, pulkvedis Didzis Nestro.
Šobrīd novērojams, ka Krievijas armija cenšas izolēt Kijevu, to aplenkt un tad doties pilsētā iekšā, tomēr tas esot “ļoti smags” process, skaidroja Nestro, norādot, ka tieši tādēļ Kijevu nevar uzskatīt par vieglu mērķi. Viņš arī paskaidroja, ka šobrīd iekšā Kijevā ir nepietiekams Krievijas armijnieku skaits pilsētas ieņemšanai.
“Ieņemt ielu pēc ielas, māju pēc mājas – tā ir ļoti nopietna operācija. Tam vajadzīgs liels cilvēku skaits, un tā ir ļoti asiņaina operācija,” sacīja Nestro.
04.03.2022 22.07
Medijs "Meduza" ziņo, ka Krievijā bloķēta mikroblogošanas vietne "Twitter".
Krievijas komunikāciju uzraugs "Roskomnadzor" norādīja, ka pieeja "Twitter" ierobežota atbilstoši Ģenerālprokuratūras 24. februāra prasībai.
04.03.2022 21.24
Latvijas Aizsardzības ministrija tviterī ziņo, ka pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika virzās Ukrainas virzienā un Latvijai tiešu draudu nav.
Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika ir Ļeņingradas apgabalā dislocētas vienības mehanizētā kolonna, kas virzās uz Dienvidaustrumiem - Ukrainas virzienā. Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav! pic.twitter.com/Y12TFblinU
— AizsardzībasMin. (@AizsardzibasMin) March 4, 2022
04.03.2022 21.09
Zaporižja, kas ir liels apgabala centrs Ukrainas dienvidos ar aptuveni 700 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl turas, bet pienāk ziņas, ka tās aizstāvjiem pietrūkst munīcijas, bruņu vestu un aizsargķiveru. Latvijas Televīzija sarunājās ar brīvprātīgo kara psiholoģi Lusiju Volteru, kura strādā Zaporižjas palīdzības centrā.
04.03.2022 20.16
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka pašlaik Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu.
Taču vairākus desmitus kilometru garais Krievijas kara tehnikas konvojs, kas virzās uz Kijevu, joprojām nav spējis būtiski pietuvoties Ukrainas galvaspilsētai. ASV izlūkdienesti vēsta, ka Krievijas konvojs ir iestrēdzis ap 25 km uz ziemeļiem no Kijevas.
04.03.2022 20.07
Krievijas komunikāciju uzraugs "Roskomnadzor" pieņēmis lēmumu bloķēt piekļuvi sociālajam tīklam "Facebook" Krievijas teritorijā, ziņo aģentūra "RIA Novosti".
❗️ Роскомнадзор принял решение о блокировке доступа к сети Facebook в России
— РИА Новости (@rianru) March 4, 2022
04.03.2022 19.54
ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, vairāk nekā puse no viņiem devusies uz Poliju.
04.03.2022 19.28
Francijas laikraksts “Le Monde”, atsaucoties uz franču diplomātu sniegto informāciju, vēsta, ka ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti jau pagājušā gada oktobrī informējuši Eiropas partnerus, ka Krievija gatavojas iebrukumam Ukrainā. Šāda informācija sniegta Vācijas, Francijas un Itālijas izlūkdienestiem. Taču eiropieši domājuši, ka Putina draudi drīzāk ir blefs, lai panāktu piekāpšanos no Rietumiem.
04.03.2022 19.05
No Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) izslēgtas Saeimas deputātes Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova, aģentūru LETA informēja partija. No partijas izplatītā paziņojuma noprotams, ka abas politiķes no partijas izslēgtas, jo nav pievienojušās partijas nosodījumam pret Krievijas sākto karu Ukrainā.
04.03.2022 18.44
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs vēsta, ka neitrālā Zviedrija pārskaitījusi 500 miljonus kronu (ap 46 miljoni eiro) Ukrainas bruņoto spēku atbalstam.
#Sweden 🇸🇪 sent 500 million to support the Armed Forces of 🇺🇦. The funds have just been transferred to the NBU accounts. Grateful to @SwedishPM and the Government of Sweden for their financial contribution. Every step to support the Armed Forces brings victory closer to #Ukraine!
— Denys Shmyhal (@Denys_Shmyhal) March 4, 2022
04.03.2022 18.32
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests žēlojas, ka Lielbritānijas, Kanādas un citu NATO valstu izlūkdienesti uztur tiešus kontaktus ar Ukrainas Drošības dienestu un piegādā ukraiņiem informāciju par Krievijas karaspēka plāniem un pārvietošanos.
04.03.2022 18.25
Krievijas neatkarīgā laikraksta “Novaja gazeta” redakcija paziņojusi, ka vairs nepublicēs rakstus par karu Ukrainā. Šādu lēmumu nācies pieņemt, jo Krievijas varasiestādes piedraudējušas žurnālistiem ne tikai ar izdevuma slēgšanu, bet arī kriminālatbildību.
“Nav šaubu, ka šie draudi tiktu īstenoti. Mums nav tiesību riskēt ar savu kolēģu brīvību,” teikts paziņojumā.
‼️Дорогие друзья
— Новая Газета (@novaya_gazeta) March 4, 2022
Военная цензура в России перешла к угрозе уголовного преследования как журналистов, так и граждан, которые распространяют информацию о боевых действиях, отличную от пресс-релизов Минобороны.
Поэтому мы удаляем материалы на эту тему.
👉 https://t.co/myi4Slcgz7 pic.twitter.com/4QwSTX6Znn
“Novaja gazeta'' uzsver, ka turpinās rakstīt par karadarbības sekām: Krievijas ekonomikas krīzi, iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos, citādi domājošo vajāšanu.
Britu raidsabiedrība BBC tikmēr paziņojusi, ka BBC žurnālisti pārtrauc darbu Krievijā, ņemot vērā draudus piemērot kriminālatbildību par Ukrainas kara atspoguļošanu. BBC vēsta, ka krievu redakcijas darbs turpināsies ārpus Krievijas.
04.03.2022 17.57
Krievijas kinoteātru īpašnieku asociācija izplatījusi paziņojumu, norādot, ka rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ Krievijas kinoteātru biznesam draud bankrots.
Rietumu kinostudijas “Disney”, “Paramount”, “Warner Bros.” un “Sony” ir apturējušas kinofilmu piegādi Krievijai. Statistika liecina, ka pagājušogad uz šo studiju radīto filmu rēķina bija 73% Krievijas kinoteātru ieņēmumu.
Kinoteātru īpašnieki secina, ka Krievijā radīto filmu skaits un kvalitāte nav pietiekamas, lai aizpildītu šo robu.
Viņi arīdzan brīdina, ka drīz vien kinoteātriem būs problēmas ar tehnikas uzturēšanu. Piemēram, ir pārtraukta projektoru lampu piegāde Krievijai. Esošie krājumi var izsīkt līdz gada vidum. “Krievijā ražotu analogu pašlaik nav,” secina kinoteātru īpašnieki.
04.03.2022 17.44
Krievija uz laiku izslēgta no Baltijas jūras valstu padomes. Padome izveidota 1992. gadā kā visaptverošs forums Baltijas jūras reģiona valstu sadarbībai un viedokļu saskaņošanai.
Baltijas jūras valstis nosodīja Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu un nesaskata iespēju turpināt sadarbību ar Krieviju. Tāpat pagaidām pārtraukta Baltkrievijas piedalīšanās pasākumos padomes novērotājas valsts statusā.
04.03.2022 17.43
Krievijas armijas aviācijas triecieniem un apšaudēm pakļautajā Kijevā tiek organizēta iedzīvotāju apgāde ar pārtiku, ūdeni un medikamentiem.
Par to, kā tas notiek, stāstīja galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko: "Šis ir viens no lielajiem loģistikas centriem, Kijevas humānais štābs. Šeit stāv pārtikas produktu, pirmās nepieciešamības preču un humānās palīdzības krājumi. Paletēs – viss, kas nepieciešams apgādei vietējiem iedzīvotājiem, palīdzēt bruņotajiem spēkiem. Paldies par palīdzību uzņēmējiem, paldies brīvprātīgajiem un ārvalstu partneriem! Mēs izturēsim!"
Pirmās nepieciešamības preču izdalē galvenā prioritāte ir sociāli mazaizsargātie iedzīvotāji, bet
kopējais mērķis – lai cilvēkiem mazāk būtu jāriskē, dodoties pašiem ielās pēc pārtikas.
Kļičko skaidroja, ka piegādāta pārtika ar ilgu derīguma termiņu, un saņemti arī palīdzības sūtījumi no Polijas.
04.03.2022 17.35
Lielbritānijas premjera vietnieks Dominiks Rābs paziņojis, ka britu valdība varētu konfiscēt Krievijas oligarhiem piederošos īpašumus Londonā un izmantot tos Ukrainas bēgļu izmitināšanai, vēsta laikraksts "The Times".
04.03.2022 16.48
Ukrainas valdības pārstāvji vēsta, ka trešā miera sarunu kārta ar Krieviju varētu notikt sestdien vai svētdien. Šo informāciju sarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu apstiprinājis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
04.03.2022 16.31
Krievijas boikotam pievienojies arī programmatūras milzis "Microsoft", kas piektdien paziņoja, ka pārtrauc jaunu produktu un pakalpojumu piegādi Krievijai.
04.03.2022 16.21
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.
"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.
"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs.
"Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."
04.03.2022 15.43
Krievijas okupantu ieņemtās Ukrainas pilsētas Hersonas amatpersonas vēsta, ka okupācijas spēki nav ļāvuši izveidot “zaļo koridoru”, pa kuru pilsētas iedzīvotāji varētu saņemt humāno palīdzību.
“Okupanti nav atļāvuši izveidot “zaļo koridoru”. Ukrainas varasiestādes bija sagatavojušas 19 kravas automašīnas, lai nodrošinātu Hersonas un apgabala iedzīvotājus ar visnepieciešamāko. Bet tagad “rašisti” saka, ka paši nodrošinās humāno palīdzību,” vēsta Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Genadijs Laguta.
Līdzīgu informāciju sniedzis arī Hersonas mērs Igors Kolihajevs. “Šķiet, ka “labie atbrīvotāji” gatavojas piegādāt Hersonai savu “glābiņu”. Vispirms paši noveda situāciju līdz kritiskai, bet tagad varonīgi mūs glābs, lai mēs TV kameru priekšā pateiktos “labdariem”.”
Kolihajevs arī informē, ka pilsētā nedarbojas mobilie sakari, okupanti ieņēmuši vietējo TV centru.
04.03.2022 15.28
Sankcijas, kas pēc Maskavas sāktā kara Ukrainā ieviestas pret Krieviju, devušas smagu triecienu arī viesstrādniekiem, kas strādā šajā valstī. Tiek lēsts, ka Krievijā strādā miljoniem viesstrādnieku, galvenokārt no Vidusāzijas valstīm.
Taču līdz ar Krievijas rubļa vērtības krišanos un ierobežojumiem, kas ieviesti naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm, viņu ienākumi strauji kritušies, turklāt kļuvis daudz sarežģītāk pārskaitīt naudu ģimenes locekļiem dzimtenē.
38 gadus vecais uzbeks Tahirs laikrakstam “Novaja gazeta” stāsta, ka Krievijā strādā jau četrus gadus. Darbojies celtniecībā, pelnījis 50 000 rubļu mēnesī. Taču kopš kara sākuma Krievijas rubļa kurss ir strauji krities, tātad arī viņa alga kļuvusi krietni mazvērtīgāka. Pēc tagadējā kursa tā ir ap 400 eiro mēnesī.
“Es ieraudzīju dolāra kursu, centos nenobīties, domāju: pēc kādas dienas viss atkal būs kā agrāk. Taču nebija. Var teikt, ka manas algas vairs nav, tāpat kā manu draugu algas. Viens no viņiem rūpējas par savu slimo māti, viņai nepieciešamas dārgas zāles. Tagad viņš to vairs nevarēs, mamma var nomirt.”
Tahirs ir apbēdināts, ka viesstrādnieki kļuvuši par Krievijas izraisītā konflikta upuriem. “Tas ir jūsu konflikts, sankcijas, tagad vēl naudu aizliedz pārskaitīt. Vai tad mēs pie tā esam vainīgi?”
04.03.2022 15.24
Austrumeiropas valstu iedzīvotāji ļoti nopietni uztvēruši to, ka Krievijas armija ieņēmusi Ukrainas atomelektrostacijas, kā arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēli noteikt augstas gatavības statusu stratēģiskajos kodolspēkos.
“Reuters” vēsta, ka Čehijas, Bulgārijas un Polijas iedzīvotāji masveidā izpērk aptiekās kālija jodīdu un citus preparātus ar augstu joda saturu, ko izmanto kā profilaksi pret staru slimību pēc paaugstinātās radiācijas devas saņemšanas. Bulgārijā pēdējās nedēļas laikā pārdots tikpat daudz joda preparātu, cik parasti gada laikā. Arī Polijā šo preparātu pārdošanas apjomi pieauguši vairāk nekā divas reizes.
Tikmēr Beļģijas iedzīvotājiem kālija jodīdu izsniedz bez maksas. Pirmdien vien iedzīvotājiem izsniegti 30 000 preparāta paciņu. Pieprasījums pēc joda pieaudzis arī Francijā.
04.03.2022 15.14
Rietumvalstīm ieviešot sankcijas pret Krieviju, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija jebkurā gadījumā atrisinās uzdevumus, kuri tai ir izvirzīti, vēsta Krievijas valsts aģentūra “Ria Novosti”.
“Ja kāds negrib ar mums sadarboties vienotās kooperācijas ietvaros un pats sev rada zaudējumus, viņš radīs zaudējumus arī mums, bet kādus? Mums nāksies pabīdīt dažus projektus nedaudz pa labi, iegūt jaunas kompetences tā, kā mēs esam to darījuši vairākos citos projektos,” paziņoja Putins.
Viņš apgalvoja, ka ilgtermiņā tas Krievijai nākšot par labu, pateicoties šīm jaunajām kompetencēm.
04.03.2022 14.50
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka Kremlis neatbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierosinājumu par abu pušu prezidentu tiešo tikšanos, ziņo BBC.
Peskovs pauda apmierinātību ar līdzšinējo sarunu formātu, Maskavas un Kijevas delegācijām tiekoties Baltkrievijā. Šādā formātā notikuši jau divi sarunu raundi, un sagaidāms, ka drīzumā būs trešais.
Zelenskis ceturtdien vērsās pie Putina, aicinot Krieviju pamest Ukrainas zemi un apsēsties pie kopīga sarunu galda, bet ne no vairāku desmitu metru attāluma, kā Putins redzēts, tiekoties gan ar savas valsts, gan citvalstu amatpersonām.
04.03.2022 14.32
Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības uzņēmums “IKEA” no 4. marta pārtrauc darbu Krievijā. Pēdējā dienā pie “IKEA” veikaliem izveidojušās milzīgas rindas.
Последний день IKEA. Фотографы «Новой» Влад Докшин и Анастасия Цицинова отправились на Белую Дачу и в Теплый стан, чтобы посмотреть, как Москва прощается со шведским брендом. pic.twitter.com/bglkhwzlBW
— Новая Газета (@novaya_gazeta) March 4, 2022
04.03.2022 14.22
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievijai neesot naidīgu nodomu pret kaimiņvalstīm.
“Mums nav nekādu sliktu nodomu attiecībā pret mūsu kaimiņiem. Es viņiem ieteiktu neveicināt saspīlējumu, neieviest nekādus ierobežojumus. Mēs savas saistības pildām un pildīsim arī turpmāk. Neredzam nekādu nepieciešamību saasināt situāciju vai pasliktināt mūsu attiecības.”
04.03.2022 13.11
Krievijas okupācijas spēku ieņemtajā Ukrainas pilsētā Hersonā savesti cilvēki no Krimas, kuru uzdevums būs piedalīties iestudētā demonstrācijā, lai izteiktu pateicību “atbrīvotājiem”.
“Viesnīcā “Fregat” jau izmitināti ap 60–80 krimiešu. Izliekoties par vietējiem iedzīvotājiem, viņi izies uz provokatīvu akciju centrālajā laukumā, ar Krievijas karogiem un pateicību “atbrīvotājiem”,” vēsta Hersonas apgabala administrācijas priekšsēdētājs Genadijs Laguta.
Hersona ir pirmā lielā Ukrainas pilsēta, ko ieņēmis Krievijas karaspēks.
04.03.2022 13.00
Krievijas rubļa oficiālais kurss nokrities līdz 124 rubļiem pret eiro un 112 rubļiem pret ASV dolāru.
04.03.2022 12.54
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko piektdien paziņoja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki nav iesaistījušies un neiesaistīsies Krievijas "militārajā operācijā" Ukrainā. Kremļa diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais Lukašenko skaidroja, ka viņam piektdien bijusi gara saruna ar Putinu.
04.03.2022 12.44
Krievijas komunikāciju uzraugs “Roskomnadzor” paziņojis, ka Krievijā tiek bloķēta piekļūšana virknei starptautisko mediju. Aizliegums attiecas uz BBC, “Deutsche Welle”, “Amerikas balss”, “Radio Brīvā Eiropa/Radio Svoboda”, “Meduza” un citām mājaslapām.
Lēmums tiek pamatots ar to, ka šie mediji izplata “ melīgu informāciju” par Krievijas karaspēka operācijām Ukrainā.
04.03.2022 12.30
Dzērienu ražotājs “Coca-Cola” turpinās darbu Krievijā – tā, atsaucoties uz kompānijas pārstāvi, ziņo Krievijas mediji. Uzņēmuma pārstāve esot paziņojusi, ka viņu prioritāte esot darbinieku drošība un viņi jūtoties atbildīgi savu partneru, sabiedrības un darbinieku priekšā.
Savukārt interneta gigants “Google” paziņojis, ka pārtrauc reklāmu pārdošanu Krievijas tirgū. Iepriekš Krievijas valsts cenzors – “Roskomnadzor” – pārmeta “Google”, ka tā produktos parādās reklāmas, kas “parāda nepareizu informāciju par Krievijas spēku zaudējumiem karā pret Ukrainu un rāda nepareizu informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem radītajām ciešanām”.
04.03.2022 12.28
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēsta, ka pēc Krievijas spēku uzbrukuma Zaporižjas atomelektrostacijai Ukrainā nav ziņu par radiācijas noplūdi.
“Naktī šāviņš trāpīja ēkai AES kompleksā. Šī ēka nav saistīta ar AES reaktoriem. Tas izraisīja lokālu ugunsgrēku, ko nodzēsa vietējie ugunsdzēsēji. AES drošības sistēmas nav skartas. Radioaktīvo materiālu noplūde nav notikusi.”
Grossi piedāvāja nekavējoties doties uz Černobiļu, lai ar Krieviju un Ukrainu pārrunātu Ukrainas atomstaciju drošību, ziņo AFP. Grossi piebildis, ka abas puses apsverot viņa piedāvājumu. Viņš vēlas apspriest “rāmjus”, lai garantētu Ukrainas atomstaciju drošību un funkcionēšanu. Vizīte būs iespējama sestdien.
04.03.2022 12.24
Zelenskis atkārtoti aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sēsties pie sarunu galda aci pret aci, bet šim aicinājumam Kremļa saimnieks joprojām neatsaucas.
„Ko tu gribi no mums? Aizej no mūsu zemes! Negribi tagad aiziet? Tad sēdies pie sarunu galda un sarunājies ar mani. Esmu pieejams. Tikai nevajag sēdināt mani 30 metru attālumā, kā ar Makronu un Šolcu. Es esmu kaimiņš. Mani nevajag turēt 30 metru attālumā. Es nekožu. Es esmu normāls vecis. Apsēdies ar mani, parunājamies. No kā tu baidies?” sacīja Zelenskis.
04.03.2022 12.21
Ukrainas puse vēsta, ka vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi uz Mikolajivas apgabalu ved noziedzniekus no kolonijām, lai tie rīkotu nekārtības. Tikmēr krievu spēku ieņemtajā Hersonā piektdien plānots inscenēt mītiņu par Hersonas apgabala apvienošanos ar Krimu, kurā piedalītos no Krimas ievesti demonstranti. Hersonā jau pārņemts televīzijas tornis un tiek izplatīta Krievijas propaganda.
04.03.2022 12.10
Naktī atkal ir bijuši sprādzieni Kijevā. Aculiecinieki ziņo par iespaidiem, ka uzlidojumi kļūst lielāki un tuvāki. Kijevas centrs, Maidana laukums joprojām ir iebarikādēts. Cilvēki pilsētas pierobežā rok tranšejas, lai aizturētu tanku iebrukumu.
Joprojām liels spiediens ir Ukrainas dienvidaustrumos, kur ļoti cieš Mariupole un Hersona. Un arī, virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks posta ceļā esošās pilsētas, īpaši Čerņihivu, kur gaisa uzlidojumos ir gājuši bojā aptuveni 50 cilvēku, un Sumi. Tās abas ir lielas, vēsturiskas pilsētas ar vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju katrā.
Kā piektdienas rītā vēsta Ukrainas puse, tad galvenie Krievijas spēku centieni ir vērsti uz Kijevas ielenkšanu un pretestības vājināšanu bloķētajās apdzīvotajās vietās. Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem.
Kijevas apkārtnē krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka, tomēr no ziemeļiem ir jauni centieni pietuvoties Kijevai.
04.03.2022 11.56
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pastāstījis par detaļām sarunās starp Ukrainu un Krieviju. Saskaņā ar viņa teikto Krievijas puse pakāpeniski samazina prasības.
“Viņi pārstājuši runāt par denacifikāciju un tā tālāk. Viņi runā par… Par ārpus bloka statusu – ne pārāk uzspieda šo tematu. Runa bija par nepieļaušanu Ukrainā izvietot atsevišķus uzbrukuma ieroču veidus,” Arestoviča pausto citē Ukrainas medijs “Unian.net”.
Viņaprāt, tas liecinot par Krievijas izpratni, ka tās noteiktos politiskos mērķus nevar sasniegt militārā ceļā.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, paziņojot par militāro operāciju Ukrainā, norādīja uz Krievijas mērķiem panākt kaimiņvalsts demilitarizāciju un denacifikāciju.
04.03.2022 11.32
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzliesmojums Zaporižjas AES teritorijā esot Ukrainas diversantu “šaušalīgas provokācijas” rezultāts. Ēka esot aizdedzināta pēc apšaudes ar Krievijas karaspēku.
Taču, kā norāda mediji, notikuma vietā uzņemtajā video redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš.
04.03.2022 11.20
Nedēļas laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, vēsta britu laikraksts “The Times”. Žurnālisti noskaidrojuši, ka Ukrainas līdera nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu grupa "Vagner" un čečenu specvienība. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā.
Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu.
04.03.2022 11.11
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uz nenoteiktu laiku ir apturējusi sadarbības līgumu ar Krievijas lielāko aviokompāniju "Aeroflot". To Latvijas aviokompānija apstiprināja LTV.
Krievijai noteikto sankciju dēļ "Aeroflot" bija atcēlusi reisus uz Eiropu. Tāpat šonedēļ kļuva zināms, ka aviokompānija atslēgta no lielākās biļešu rezervācijas sistēmas SABRE.
04.03.2022 10.20
Krievijas Valsts dome vienbalsīgi pieņēmusi kritizētās izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par viltus ziņu izplatību par Krievijas armiju.
Saskaņā ar izmaiņām kriminālatbildība paredzēta par nepatiesu ziņu izplatīšanu saistībā ar Krievijas bruņoto spēku darbībām Ukrainā. Kriminālatbildība draudēs arī par aicinājumiem ieviest sankcijas pret Krieviju.
04.03.2022 10.16
Ukraiņu izcelsmes amerikāņu aktrise Mila Kunisa un viņas dzīvesbiedrs Eštons Kačers paziņojuši, ka ziedos Ukrainai trīs miljonus ASV dolāru. Viņi plāno arī ziedojumos savākt 30 miljonus dolāru, kurus paredzēts novirzīt "Flexport" un "Airbnb", kas palīdz Ukrainas bēgļiem ar izmitināšanas vietām citās valstīs, ziņo Krievijas neatkarīgais medijs "Novaja Gazeta".
Standing with Ukraine means supporting Ukrainians. #StandWithUkraine (1/2) https://t.co/gsuHfKDU9e
— ashton kutcher (@aplusk) March 3, 2022
04.03.2022 10.02
Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" paziņojis par darba apturēšanu Krievijā un Baltkrievijā. Kompānijas vadītājs Braiens Českis atzinis, ka pēc starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas Krievijai un Baltkrievijai, finanšu operācijas un kontrole par pakalpojumu sniegšanu šajās valstīs ir kļuvusi neiespējama, ziņo BBC.
04.03.2022 09.51
Latvijā saistībā ar karu Ukrainā pastiprināti tiek izpirkti atsevišķi pārtikas produkti, tostarp sāls, intervijā Latvijas Radio atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norādīja, ka par sāls deficītu nav pamata satraukties, jo līdztekus Ukrainai tas tiek iegūts citviet, arī Eiropas Savienībā.
Eksperte atzina, ka Latvijā kopumā iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties par pārtiku, jo tās ražošanas apjomi stipri pārsniedz patēriņu.
04.03.2022 09.27
Latvijā nav paaugstināts radiācijas līmenis pēc apšaudes un tai sekojušā ugunsgrēka Ukrainas Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā. To intervijā Latvijas Radio atzina Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Viņa teica, ka Radiācijas drošības centrs no 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, pastiprināti seko līdzi radiācijas drošībai Latvijā.
04.03.2022 08.48
Krievijas iebrukums Ukrainā, ko tagad redzam, ir saistīts ar nepienācīgu atbildi Krievijai uz tās rīcību 2014. gadā, kad tika okupēta Krima, intervijā LTV sacīja Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece Emine Džaparova.
Taujāta par iespējamo Ķīnas iesaisti konflikta noregulēšanā, Džaparova norādīja uz Ķīnas ļoti būtisko lomu Āzijas reģionā. “Es uzskatu, ka visiem vajadzētu skaidri un gaiši saprast, ka pēc tam, kad Putins izstrādāja īpašo atturēšanas režīmu jeb programmu, piedraudot ar kodolieroču izmantošanu, pirmā valsts, kas nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, bija Ķīna. Ja skatāmies, ko Ķīna pateica diplomātiskajā valodā, tur var atrast nepārprotamas norādes uz to, ka nevienai valstij, tajā skaitā Krievijai, netiks ļauts spēlēties ar savu kodolarsenālu. Tā bija nepārprotama norāde uz to, ka Ķīna iestāsies šajā jautājumā pret Krievijas agresiju,” sacīja Džaparova.
04.03.2022 08.42
Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcībai par Krievijas kara noziegumu un genocīda atbalstīšanu būtu jābūt ātrai un spēcīgai. To intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas propagandas galvenais mērķis Latvijā ir mūs "iebiedēt, kacināt un šķelt".
04.03.2022 07.38
Ap Zaporižjas AES, kas šonakt piedzīvoja apšaudes un ugunsgrēku, ir sacelta lielāka ažiotāža, nekā ir patiesā situācija, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” komentēja bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.
Viņš norādīja, ka cīņas notikušas ārpus energoblokiem, no kuriem varētu rasties radiācijas noplūde. Turklāt stacija būvēta PSRS laikā, kas nozīmējot, ka energobloki spēj izturēt smagu bombardēšanu. Tā ka pašlaik nevarētu runāt par iespējamiem draudiem, piebilda Rajevs.
Viņš arī komentēja, ka Krievijas spēki ir agresīvi, bet nav “totāli idioti” un negrasās izraisīt otru Černobiļas katastrofu. Vienlaikus viņš pieļāva, ka nelaimi varētu izraisīt kāda kļūda.
04.03.2022 07.28
Ugunsgrēks Zaporižjas atomelektrostacijas mācību un treniņu korpusā ir likvidēts, paziņoja Ukrainas valsts ārkārtas situāciju dienests. Upuru un cietušo neesot.
04.03.2022 06.36
Saistībā ar bažām par Zaporižjas AES Radiācijas drošības centrs Latvijā monitorē radiācijas līmeņa mērījumus un paaugstināts radiācijas līmenis nav konstatēts, informēja Valsts vides dienests.
Saņemta informācija par karadarbību Zaporožjes AES teritorijā. Radiācijas drošības centrs monitorē radiācijas līmeņa mērījumus. Mērījumu dati ir pieejami, paaugstināts radiācijas līmenis NAV konstatēts.
— VVD (@videsdienests) March 4, 2022
04.03.2022 06.25
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons pieprasīs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi tuvākajās stundās. Džonsons pauda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina neapdomīgā rīcība rada tiešus draudus visai Eiropai. Šis paziņojums izskanēja saistībā ar apšaudēm un ugunsgrēku Zaporižjas AES teritorijā.
Lielbritānijas valdība situāciju uzskata par ārkārtīgi satraucošu. Ārkārtas sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski raduši sapratni, ka pašlaik galvenais ir panākt to, lai Krievijas spēki nekavējoties pārtrauktu kaujas atomelektrostacijas zonā.
04.03.2022 05.59
Notikušo Zaporižjas AES apsprieduši Ukrainas un ASV enerģētikas ministri. ASV enerģētikas ministre Dženifera Granholma nolēmusi aktivizēt ASV kodolincidentu reaģēšanas komandu. Tā ir ekspertu grupa, kurā ietilpst zinātnieki, tehniķi un inženieri, kuru uzdevums ir iespējami ātri reaģēt uz jebkura veida kodoldraudiem jebkurā pasaules vietā.
“Krievijas militārās operācijas stacijas tuvumā ir pārgalvīgas, un tās jāpārtrauc,” paziņoja Granholma.
Viņa arī informēja, ka AES reaktori ir aizsargāti ar izturīgām aizsargkonstrukcijām un tiek droši izslēgti. Tāpat AES tuvumā neesot novērota paaugstināta radiācija.
04.03.2022 05.48
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz apšaudēm un ugunsgrēku Zaporižjas atomelektrostacijā, notikušo nosaucis par “kodolterorismu”. Viņš atgādināja, cik liela traģēdija notika, kad Černobiļas AES uzsprāga viens energobloks, bet Zaporižjas AES tādi ir seši.
Zelenskis informēja, ka jau ir sazinājies ar rietumvalstu partneriem saistībā ar ārkārtas situāciju.
04.03.2022 05.42
Ukrainā Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) tuvumā naktī uz piektdienu, 4. martu, notika apšaudes, kā rezultātā teritorijā sācies ugunsgrēks. Vēlāk AES teritorijā ielaisti ugunsdzēsēji un ugunsgrēks lokalizēts, ziņo britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vietējām amatpersonām.
Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu: 3. marta teksta tiešraides arhīvs.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
