Krievija uzbrūk Ukrainai; ES apņemas mazināt atkarību no Maskavas energoresursiem (Teksta tiešraides arhīvs. 25.marts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas karaspēks jau vairāk nekā mēnesi turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekiem ievērojamus zaudējumus. Starptautiskā sabiedrība arvien pastiprina sankcijas un ar Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Vladimira Putina sākto karu līdz šim nav izdevies apturēt.

Doties uz teksta tiešraides sākumu.


25. marts fotogrāfijās no Ukrainas: 


25.03.2022 23.12

Papildu risku cilvēktirdzniecībai radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā un bēgļu plūsma. Starp bēgļiem ir daudz sieviešu un bērnu, kuriem ir augsts risks iekļūt cilvēktirdzniecības tīklos.

EDSO īpašais pārstāvis cilvēktirdzniecības apkarošanai pārstāvis Valiants Ričijs norādīja, ka šo risku labi uzrāda jaunu meklējumu parādīšanās tiešsaistē.

“Mēs esam pārbaudījuši aktivitāti tiešsaistē saistībā ar situāciju Ukrainā. Pēdējā laikā redzējuši ļoti daudz meklējumu dažādās valodās, meklējot “ukraiņu sievietes”, “ukraiņu meitenes”, “ukraiņu pornogrāfiju”, kā arī citu potenciāli riskantu uzvedību,” atklāja Ričijs.

Šai situācijai papildu uzmanību sola pievērst arī Latvijas Iekšlietu ministrijā. Nākamajā nedēļā plāno ar Valsts policiju pārrunāt potenciālos riskus, kas var skart cilvēkus, kas bēg no kara.


25.03.2022 22.58

Krievijas karaspēks vairs pilnībā nekontrolē iepriekš ieņemto Hersonu, atsaucoties uz augsta ranga Pentagona pārstāvi, ziņo laikraksts "The New York Times".

Tiek ziņots, ka Ukrainas armija šobrīd pilsētā ved smagas kaujas, atspiežot iebrucējus, kuri sāk zaudēt kontroli pār stratēģiski svarīgo ostas pilsētu, žurnālistiem norādījusi amatpersona.

Pentagona pārstāvis piebildis, ka Hersonas zaudēšana ietekmēs arī krievu grupējumu, kas uzbrūk Mikolajivai.

Tikmēr Rietumu mediji vēsta, ka Krievijas spēki plāno Hersonā organizēt "lielo teroru".


25.03.2022 21.58

Polija, Slovēnija un Čehija ir sagatavojušas desmit punktu plānu, kas Eiropas Savienībai (ES) būtu jāizpilda, ja tā patiešām vēlas izbeigt karu Ukrainā, izdevumam "Politico" atklājis Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

Rietumi ir piemērojuši Krievijai četras sankciju kārtas, taču tā turpina iebrukumu Ukrainā. Ar šiem pasākumiem acīmredzami nepietiek un ir jādara daudz vairāk un ātri, uzsvēra Moraveckis.

"Kijivā mēs ierosinājām miera uzturēšanas misiju NATO un citu starptautisko organizāciju paspārnē. Ja nevaram ieviest efektīvas sankcijas, mums nav izvēles - mums jāaizsargā Ukrainas tauta ar saviem vairogiem," norādījis Moraveckis.


25.03.2022 21.38

Mariupoles dome informēja, ka pilsētā ir sagrauts bērnu rehabilitācijas centrs. To pēc rekonstrukcijas atvēra vien pirms dažiem mēnešiem, vēsta "Meduza.io".


25.03.2022 21.09

Ukraina nepieļaus kompromisus ar Krieviju, bet karu cer izbeigt ātri, intervijā LTV pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kura atgriezusies no vizītes Kijivā.

"Ar kompromisu viņi nesamierināsies, un kompromiss arī nebūs panākams. Tas ir pilnīgi jūtams, jau runājot ar cilvēkiem. Nu, kaut vai ieejot Ukrainas parlamenta sēžu zālē – nu, tur kompromiss netiek pieņemts. Viņi ir pārliecināti par savu taisnību. Un tā jau arī ir," sacīja Mūrniece. 


25.03.2022 20.55

Šaušana uz protesta akciju dalībniekiem, zāļu trūkums, aktīvistu vajāšana - apmēram tāda pašlaik ir dzīve Krievijas armijas okupētajā Ukrainas pilsētā Hersonā. To Latvijas Televīzijai pastāstīja Krievijas okupācijas spēku meklēšanā izsludinātais žurnālists Konstantīns Riženko.


25.03.2022 20.33

Vilciens, kas no Krievijas galvaspilsētas Maskavas dodas uz Kaļiņingradas apgabalu, tranzītā šķērso Lietuvu un pietur arī Viļņas dzelzceļa stacijā. Lietuvas fotogrāfi nolēma izmantot šo iespēju, lai Krievijas pilsoņiem parādītu patiesību par kara šausmām Ukrainā.

Vilciena pasažieriem pa logu ir labi redzamas lielizmēra fotogrāfijas ar asiņainiem skatiem no Ukrainas. Uz plakātiem ir arī jautājums: “Šodien Putins nogalina civiliedzīvotājus Ukrainā. Vai tu tam piekrīti?” Līdzīgs paziņojums krievu valodā tiek atskaņots pa stacijas skaļruņiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

25.03.2022 20.05

Francijas Ārlietu ministrija izsaukusi uz paskaidrojumu sniegšanu Krievijas vēstnieku Francijā, jo vēstniecība savā “Twitter” kontā bija publicējusi eiropiešus aizvainojošas karikatūras. Tās vienoja antiamerikānisks motīvs, mēģinot parādīt, ka Eiropas valstis tiek inficētas ar “rusofobijas” un “neonacisma” vīrusu.

Karikatūras gan drīz vien tika izdzēstas, bet tās izraisīja sašutuma vētru Francijā. “Kad šķita, ka Krievijas vēstniecība nevar krist vēl zemāk, tā pierādīja, ka var gan,” secina kāds “Twitter” lietotājs.


25.03.2022 19.15

Mūzikas straumēšanas serviss "Spotify" paziņojis, ka nolēmis pilnībā pārtraukt darbu Krievijā un pamest šo tirgu. Marta sākumā "Spotify" aizliedza lietotājiem Krievijā izmantot servisa maksas versiju, bet saglabāja pieeju bezmaksas versijai, lai cilvēkiem būtu iespēja piekļūt neatkarīgiem informācijas avotiem.

Taču tagad "Spotify" secina, ka Krievijā pieņematais likums, kas paredz kriminālatbildību par "viltus ziņu" izplatīšanu saistībā ar karu Ukrainā, ir radījis draudus "Spotify" darbinieku un klausītāju drošībai. Tādēļ uzņēmums nolēmis pilnībā apturēt darbību Krievijā.


25.03.2022 18.30

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) novērotāji Ukrainā vēsta, ka Mariupolē ir masu kapi. ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas vadītāja Ukrainā piektdien paziņoja, ka novērotāji saņēmuši arvien vairāk informācijas par masu kapiem aplenktajā Mariupoles pilsētā Ukrainā, tostarp par tādiem, kuros varētu būt līdz 200 līķu, paziņojis "The Guardian".

"Mēs esam ieguvuši arvien vairāk informācijas par masu kapiem, kas tur atrodas," žurnālistiem ar videosaiti no Ukrainas sacīja ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas Ukrainā vadītāja Matilda Bognere.


25.03.2022 18.17

Ukrainas varasiestādes apsūdzējušas valsts nodevībā bijušo Harkivas apgabala pilsētas Izjumas mēru Aleksandru Božkovu un divus pašvaldības deputātus, kas sadarbojušies ar Krievijas okupācijas spēkiem.

Ukrainas Valsts izmeklēšanas birojs vēsta, ka apsūdzētie pārgājuši ienaidnieka pusē un sākuši palīdzēt okupācijas spēkiem. Viņi snieguši ienaidniekam informāciju par Ukrainas armijas pozīcijām.

Kā norādījis tagadējais Izjumas mērs Valērijs Marčenko, apsūdzētie esot “krievu pasaules aktīvisti”.

Ukrainas likumi par valsts nodevību paredz līdz 15 gadu cietumsodu.


25.03.2022 17.41

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien pavēstīja, ka pašlaik pret Krieviju esot vērsti centieni “izdzēst tūkstošgadīgo valsti, mūsu tautu”.

Putins apgalvo, ka Rietumos notiek vēršanās pret krievu komponistu darbiem, tiekot aizliegti krievu rakstnieki un viņu grāmatas. Pēdējoreiz kas tāds esot bijis vērojams pirms 90 gadiem nacistiskās Vācijas laikā.

Putins apgalvo, ka Krievijā nekas tāds neesot iespējams. Putina režīma kritiķi gan norāda, ka tieši Krievijā arvien tiek pastiprināta cenzūra un vērojamas fašistiskās ideoloģijas iezīmes, kas sevišķi spilgti izpaudušās kopš iebrukuma Ukrainā.

Putins arī mēģināja radīt iespaidu par Rietumu morālo pagrimumu, piesaucot Harija Potera grāmatu autori Dž. K. Roulingu, kuru tagad mēģinot “izdzēst”, jo viņa nostājusies pret “genderu” ideoloģiju.

Transpersonu tiesību aizstāvji pagājušogad kritizēja Roulingu, jo viņa uzdrošinājās paust sašutumu par to, ka vārda “sievietes” vietā tiek lietots apzīmējums “personas, kurām ir mēnešreizes”.

Roulinga piektdien gan likusi noprast, ka norobežojas no Putina centieniem viņu “aizstāvēt”.

“Ar Rietumu “izdzēšanas” kultūras kritiku labāk nevajadzētu nodarboties tiem, kas pašlaik slepkavo civiliedzīvotājus par uzdrošināšanos pretoties, vai arī apcietina un mēģina noindēt savus kritiķus,” tviterī raksta Roulinga.

Slavenā rakstniece solījusi ziedot līdz pat vienu miljonu mārciņu (1,2 miljonus eiro) Ukrainas bāreņu atbalstam.


25.03.2022 16.10

Ukrainā sašutumu izraisījuši Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sījārto izteikumi, ka Ungārija neļaus izmantot savu teritoriju ieroču piegādēm Ukrainai, kā arī nav gatava atteikties no Krievijas naftas un gāzes.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien aicināja NATO valstis pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai, kā arī atteikties no Krievijas energoresursiem.

“Mēs saprotam, ka Ukrainas prezidentam svarīgākās ir Ukrainas un Ukrainas tautas intereses. Savukārt mums galvenā ir Ungārijas un Ungārijas tautas drošība,” raksta Sījarto.

Viņš apgalvo, ka ieroču piegādes caur Ungāriju kļūtu par mērķi Krievijas uzbrukumam, kas apdraudētu Ungārijas pilsoņu dzīvību.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Sījārto arīdzan norāda, ka atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes nozīmētu, ka Ungārija vairs nevarētu nodrošināt savas enerģijas vajadzības, tas arīdzan izraisītu strauju cenu kāpumu.

“Mums nav jāiesaistās šajā karā!” apgalvo Ungārijas ārlietu ministrs.


25.03.2022 15.46

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmoreiz kopš 2. marta publicējusi datus par Krievijas karaspēka zaudējumiem Ukrainā. Krievija apgalvo, ka Ukrainā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 ir ievainoti. Līdz šim vienīgo reizi Krievija šādas ziņas publicēja marta sākumā, kad ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem.

Ukrainas bruņoto spēku vadība vēsta, ka Krievijas karaspēka zaudējumi Ukrainā ir krietni lielāki: vismaz 16 000 karavīru.

Šos skaitļus pašlaik nav iespējams pārbaudīt, jo kara laikā abas puses pārspīlē pretinieka ciestos zaudējumus, bet Ukrainas sniegtā informācija par Krievijas zaudējumiem varētu būt tuvāk patiesībai. NATO valstu izlūkdienestu aprēķini liecina, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.

Krievijas Aizsardzības ministrija arīdzan apgalvo, ka šajā karā lielus zaudējumus cietuši Ukrainas bruņotie spēki: 14 000 karavīru esot nogalināti, 16 000 ievainoti.


25.03.2022 15.27

Jeruzalemes maratonā uzvarējusi Ukrainas sportiste Valentīna Verecka, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija spiesta doties bēgļu gaitās. 32 gadus vecā skrējēja maratona distanci veica 2 stundās 45 minūtēs un 54 sekundēs.

Verecka ar 11 gadu veco meitu pameta Ukrainu, dodoties uz Poliju, bet dzimtenē palicis viņas vīrs, kurš cīnās pret iebrucējiem.

Valentīna savu uzvaru skrējienā veltījusi Ukrainas tautai.


25.03.2022 15.19

Ukrainā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina: 83% respondentu uzskata, ka ukraiņu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Ukrainā. To, ka šādu statusu vajadzētu piešķirt arī krievu valodai, atbalsta tikai 7% aptaujas dalībnieku.

Aptaujas rāda, ka Ukrainā pakāpeniski palielinās to iedzīvotāju skaits, kas ukraiņu valodu uzskata par dzimto. 2012. gadā tā uzskatīja 57% respondentu, bet pašlaik jau 76% iedzīvotāju uzskata ukraiņu valodu par dzimto. Savukārt to Ukrainas iedzīvotāju īpatsvars, kas par dzimto uzskata krievu valodu, desmit gadu laikā sarucis no 42% uz 20%.

48% aptaujas dalībnieku vēsta, ka mājās runā ukraiņu valodā, bet 32% runā abās valodās.

67% aptaujas dalībnieku uzskata, ka Ukrainā nav nekādu problēmu attiecībās starp ukraiņu un krievvalodīgo kopienām.


25.03.2022 15.04

Ukrainas valdības vicepremjere Irina Vereščuka vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku gūstā pašlaik ir 14 Ukrainas pašvaldību vadītāji. Ukraina un Krievija ir veikušas gūstekņu apmaiņu, bet Vereščuka norāda, ka Krievija uzstāj uz paritātes principu: sagūstītie karavīri tiek mainīti pret karavīriem, jūrnieki pret jūrniekiem utt.

Pašvaldību vadītāju gadījumā tas nav iespējams, jo Ukraina nav iebrukusi Krievijā un saņēmusi gūstā Krievijas pašvaldību vadītājus. Šis jautājums tiekot risināts starptautiskā līmenī.


25.03.2022 13.35

Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankciju sarakstos iekļautais Krievijas miljardieris Pjotrs Avens intervijā laikrakstam “Financial Times” žēlojas, ka sankcijas esot izpostījušas viņa dzīvi un biznesu.

“Mūsu bizness ir pilnībā sagrauts. Viss, ko uzbūvējām 30 gadu laikā, tagad ir pilnībā iznīcināts. Un mums jācenšas sākt jaunu dzīvi,” stāsta Avens, kurš ir viens no koncerna “Alfa Group” īpašniekiem. Pirms sankcijām viņa bagātība tika lēsta uz vairāk nekā pieciem miljardiem dolāru.

Avens ar ģimeni pašlaik dzīvo Londonā. “Vai man būs atļauts algot mājkalpotāju vai šoferi? Es pats nevadu automašīnu; varbūt mana pameita stūrēs. Mēs nezinām, kā izdzīvot,” žēlojas miljardieris Avens.


25.03.2022 12.53

Čehijas galvaspilsētā Prāgā ielas posms, kurā ir Krievijas vēstniecības ēka, tiks pārdēvēts par Ukrainas varoņu ielu. Tas nebūs vienīgais Kremlim netīkamais nosaukums, jo pie Krievijas vēstniecības jau ir Borisa Ņemcova laukums un Annas Poļitkovskas aleja.


25.03.2022 12.47

Okupācijas muzeja vēsturnieks un bijušais diplomāts Gints Apals Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā sacīja: "Veidojas jauna pasaule, kurā varas centri joprojām ir ASV, Ķīna, varbūt Krievija, ja tā šo karu uzvarēs. Bet Eiropa un Eiropas Savienība – tā nav tāda mēroga faktors, militāra mēroga faktors šajā karā. Tas vairāk ir politisks un ekonomisks veidojums, kas spēlē sekundāru lomu, un arī ar to jārēķinās –

kā šis karš un tā iznākums ietekmēs tās starptautiskās struktūras, par kurām esam pieraduši domāt kā par nemainīgu un stabilu lēmumu."

Viņš pauda: "Ir ļoti interesanti lasīt Ukrainas ārlietu ministra paziņojumus par to, kas varētu dot garantijas Ukrainas neatkarībai pēc kara, ja tā pieņemtu neitrālu statusu. Runa ir par to, ka tās varētu būt Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Vācija un Turcija. Tā nav domāšana, kas ir vērsta uz starptautisko organizāciju principos balstītu pasauli. Tā atkal ir virzīšanās uz lielvalstu pasauli – pirmā, otrā līmeņa lielvalstīm – un diemžēl tādas valstis kā mūsējā nav šajās kategorijās. Pašiem negribot, mūsu valsts starptautiskā situācija šī kara rezultātā var kļūt sliktāka."


25.03.2022 12.40

Krievijas Veselības aizsardzības ministrija un Valsts domes vadība noliegušas ziņas, ka 75 gadu vecumā ir miris odiozais Krievijas politiķis, Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Ziņu par Žirinovska nāvi piektdien bija pavēstījis Krievijas parlamenta augšpalātas senators, Žirinovska partijas biedrs Aleksandrs Proņjuškins.

Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins noliedzis šo informāciju. “Gribu nomierināt visus, kas pārdzīvo par Vladimira Žirinovska veselību. Viņš ir dzīvs. Tomēr viņa stāvoklis tiešām ir smags,” atzina Volodins.

Žirinovskis februāra sākumā tika ievietots slimnīcā, jo smagi saslimis ar Covid-19. Kopš tā laika regulāri parādās ziņas par viņa nāvi, tomēr līdz šim tās nav apstiprinājušās.


25.03.2022 12.33

Ukrainas armijas ģenerālštābs šorīt precizējis informāciju par ceturtdien okupētajā Berdjanskā Krievijas kara flotei nodarītajiem zaudējumiem. Nogremdēts liels desantkuģis "Saratov", nevis "Orsk", bojājumi nodarīti vēl diviem desantkuģiem.


25.03.2022 12.27

Uz laiku Krievijas spēku okupētajās Ukrainas apdzīvotajās vietās Krievijas spēki turpina īstenot pasākumus, lai atturētu iedzīvotājus no pretošanās krievu spēkiem. Piemēram, apcietina aktīvistus vai nejauši izvēlētus cilvēkus uz ielas.  Ukrainas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas spēki piespiedu kārtā deportē cilvēkus no Mariupoles un citām vietām, apgalvojot, ka tā ir evakuācija. Cilvēkiem atņem dokumentus, un tiek aizturēti tie, kuri varētu būt naidīgi, un sūtīti uz tāliem Krievijas reģioniem. 

Zināms arī, ka Ukrainas policijas ģenerālis piedāvājies Krievijas spēkiem par ķīlnieku, lai apmaiņā pret to no Mariupoles krievu spēki ļautu evakuēt bērnus.

Mariupolē joprojām krievu spēki cenšas ieņemt pilsētu, un šī vieta, kā vēsta Ukrainas puse, ir viena no retajām, kur krievu spēki nav apstājušies.

Atsaucoties uz Mariupoles pilsētas mēru, BBC ziņo, ka pie katras iespējas turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no pilsētas. "Tā [evakuācija] ir vienīgais, kas cilvēkus var izglābt. Pilsēta ir izpostīta. Vajadzēs vairākus gadus, lai to atjaunotu," norādīja pilsētas galva. 


25.03.2022 11.29

Eiropas Savienība (ES) vienojusies ar ASV, ka Savienotās Valstis blokam līdz gada beigām piegādās vismaz 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes ar mērķi samazināt Krievijas gāzes izmantošanu, tā reaģējot uz Maskavas lēmumu iebrukt Ukrainā, vēsta britu raidsabiedrība BBC. 

Lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilās enerģijas, tiks izveidota darba grupa, par ko vēlāk paziņos ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ziņo AFP. Darba grupa, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm, strādās, lai "līdz 2030. gadam nodrošinātu pieprasījumu pēc aptuveni 50 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes  no ASV", paziņojuši ES pārstāvji. 

Tikmēr Vācija paziņojusi, ka tā līdz jūnijam uz pusi samazinās Krievijas naftas importu, savukārt līdz rudenim Vācija pārtrauks ogļu importu no Krievijas, atsaucoties uz Vācijas Ekonomikas ministriju, ziņo AFP.


25.03.2022 11.09

Krievijas armijas uzbrukumā Mariupoles dramatiskajam teātrim gājuši bojā aptuveni 300 cilvēki. Par to savā kontā "Telegram" kanālā paziņojusi Mariupoles pašvaldība, atsaucoties uz informāciju, kas saņemta no aculieciniekiem.

Krievijas aviācija marta vidū uz Mariupoles dramatisko teātri nometa īpaši spēcīgu bumbu. Teātrī bija patvērušies daudzi pilsētas cilviliedzīvotāji, tostarp bērni un sirmgalvji, un Krievijas spēkus no patversmes sabombardēšanas neatturēja arī pie ēkas uz ceļa esošais lielais uzraksts – "Bērni".


25.03.2022 10.28

Zaporižjas pilsētā no 26. marta pulksten 20.00 līdz 28. marta pulksten 5.00 ieviesta komandantstunda, atsaucoties uz Zaporižjas apgabala militāro pārvaldi, ziņo "Unian".

Pārvaldē norādīja, ka no 26. marta vakara iedzīvotājiem ir stingri aizliegts atrasties ārā. Tāpat jebkuru iestāžu, tostarp lielveikalu, degvielas uzpildes staciju, pasta nodaļu darbs ir aizliegts. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumu vadītājiem lūgts savlaicīgi iesniegt pieteikumus caurlaidēm, kas ļautu komandantstundas laikā atrasties ārā. 


25.03.2022 10.08

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) oficiālie dati liecina, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 24. februārī bojā gājuši 1035 civiliedzīvotāji, bet 1650 cilvēki ievainoti. Mirušo civiliedzīvotāju vidū ir 214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nav zināms, liecina ANO dati. 

Visvairāk bojā gājuši Doneckas un Luhanskas apgabalos, kur nogalināti 311 civiliedzīvotāji, bet ievainoti – 857.


25.03.2022 09.18

Neizdarīt asas darbības, kas varētu satraukt Krieviju, nesaukt vārdā Krieviju, runājot par agresiju Ukrainā, lai tikai Krievija nejustos nekomfortabli, tā par Gruzijas valdības pašreizējo nostāju Latvijas Radio stāstīja Gruzijas Stratēģisko un starptautisko studiju fonda zinātniskais līdzstrādnieks Giorgs Bilanišvili. 

"Galvenie mūsu valdošās partijas vēstījumi, un tas nav tikai šobrīd, bet kopš nākšanas pie varas, – šie vēstījumi ir, ka mums ir tāda Krievijas nekairināšanas politika… lai tikai Krievija nejustos nekomfortabli, ka mūsu valsts negatavojas darīt neko tādu, kas aizvainotu Krieviju un ko varētu skaidrot kā pretkrievisku rīcību," norādīja Bilanišvili.

Viņaprāt, Krievijas uzbrukuma tempa palēnināšanās Ukrainā nenozīmē, ka Vladimira Putina režīms būtu gatavs atkāpties. Viņš sacīja: "Es uzskatu, ka pietiekami labi pazīstu Krieviju, un domāju, ka tā tomēr negatavojas atkāpties. Putina režīms gatavojas akumulēt visus savus resursus, militārās iespējas, lai pozīcijas nostiprinātu. Gan jau šobrīd viņi redz, ka nespēs pilnībā realizēt sākumā iecerēto, taču dara maksimālo, lai saņemtu labākus noteikumus attiecībā pret Ukrainas nākotni."


25.03.2022 09.08

Arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē, lai iesaistītos cīņā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Tā pavēstījusi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks sastopas ar nopietnām produktu un degvielas piegāžu problēmām. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nav izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ okupantiem joprojām neizdodas kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāj iespaidu uz okupantu kaujas garu.


25.03.2022 07.45

ASV lēš, ka līdz 60% Krievijas augstas precizitātes raķešu Ukrainā nav trāpījušas mērķī. Raķetes netrāpīšanai mērķī var būt dažādi cēloņi – no neveiksmīgas palaišanas līdz raķetes nesprāgšanai trieciena laikā. ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji šonedēļ paziņoja, ka Krievija no kara sākuma Ukrainā palaidusi vairāk nekā 1100 dažādu raķešu, bet nav zināms, cik no šīm raķetēm sasniegušas mērķi.


25.03.2022 07.41

Atjauninātā militāro vajadzību sarakstā, kas nosūtīts ASV, Ukraina lūdz vairākkārt palielināt raķešu "Javelin" un "Stinger" piegādes. Par to vēsta ASV telekanāls CNN. Kijiva uzsvērusi, ka tai vajag pa 500 abu veidu raķešu katru dienu, lai aizstāvētos pret Krievijas karaspēka uzbrukumiem. Tas ir par vairākiem simtiem raķešu vairāk, nekā Ukraina lūdza iepriekš. Pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV un sabiedrotie nodeva Ukrainai apmēram 17 000 prettanku raķešu un 2000 zenītraķešu.


25.03.2022 07.39

Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku bijušais komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka patlaban nevar pateikt, kura valsts uzvar Krievijas–Ukrainas karā, taču stratēģiski pārāka ir Ukraina. Arī šonedēļ labāk veicies Ukrainai, kam izdevās apturēt Krievijas uzbrukumu Zaporižjā un pie Kijivas. Patlaban aktīva karadarbība notiek vien pie Mariupoles, kā arī Doneckā un Luhanskā.

Rajevs atzina, ka satraucoša ziņa ir tā, ka ASV aizsardzības ministram Loidam Ostinam neizdodas sazināties ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu. Pēc atvaļinātā pulkveža teiktā, divām lielākajām kodolvalstīm vienmēr bijis rezerves telefons. Tā ir kā "papildu samierināšanas līnija". Ja tās iztrūkst, to nepieciešams atjaunot pēc iespējas ātrāk, sacīja Rajevs.


25.03.2022 07.19

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Ukrainas armijai tagad ir par 43 tankiem vairāk nekā kara sākumā. Pēc analītiķu domām, kopš kara sākuma Krievijas armija ir zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.


25.03.2022 07.18

Ukrainai izdevies apmainīt 11 Krievijas jūrniekus, kurus ukraiņi izglāba no Odesas piekrastē grimstoša kuģa, pret 19 Ukrainas jūrniekiem. Šo 19 jūrnieku vidū ir jūrnieki no glābšanas kuģa, kas kara pirmajās dienās devās uz Ukrainai piederošo Čūsku salu. Šī sala, kā zināms, jau kļuvusi leģendāra, jo tieši saistībā ar to vēlāk Ukrainā un ārpus tās plaši tika izplatīts ar Krievijas kuģi saistīts teiciens.


25.03.2022 07.16

Ukrainas valsts atomenerģētikas uzņēmums "Enerhoatom" paziņojis, ka Čornobiļas atomelektrostacijā jau vakar ieradusies Krievijas propagandistu grupa, lai uzņemtu kārtējo viltus sižetu par Krievijas spēku ieņemto spēkstaciju. Tādējādi Krievija vēloties pārliecināt Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ka situācija Čornobiļā ir normāla, un slēpt realitāti.


25.03.2022 07.14

Ukrainas izlūkošanas informācija liecina, ka uz laiku okupētajās teritorijās Krievijas spēki iznīcina Ukrainas grāmatas, kas neatbilst "krievu pasaules" ideoloģijai. Iznīcināmo grāmatu sarakstā ietilpst Maidana revolūcijas vēsture, karš Donbasā, Ukrainas atbrīvošanās cīņas, Ukrainas vēstures mācību grāmatas.

Tāpat joprojām pienāk ziņas, ka Krievijas spēki piespiedu kārtā deportē cilvēkus no Mariupoles un citām vietām, apgalvojot, ka tā ir "evakuācija". Viņi atņem dokumentus, aiztur tos cilvēkus, kuri varētu būt naidīgi, sūta citus uz tāliem Krievijas reģioniem, liecina Ukrainas izlūkošanas informācija.

Citviet uz laiku okupētajās vietās Krievijas spēki turpina atturēt cilvēkus no pulcēšanās protestos, piemēram, apcietinot aktīvistus vai nejauši izvēlētus cilvēkus uz ielas.

Bet Harkivas apgabalā, kā vēsta Ukrainas puse, Krievijas spēki vilina vietējos iedzīvotājus, kuri sadarbojas ar okupantiem, nolaupīt bērnus, lai terorizētu iedzīvotājus. Ukrainas izlūkošanas dati arī liecinot, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē, lai iesaistītos cīņā pret Krievijas režīmu.


25.03.2022 06.59 

ASV ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem. Sankcijas, arī aktīvu iesaldēšana ASV, piemērotas 328 Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātiem un 48 aizsardzības uzņēmumiem, paziņoja Baltais nams. Sankciju sarakstā iekļauts arī Krievijas lielākās bankas "Sberbank" vadītājs Germans Grefs.

Reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā, "es paziņoju par papildu sankcijām vairāk nekā 400 Krievijas elites locekļiem, likumdevējiem un aizsardzības uzņēmumiem," tviterī pavēstīja ASV prezidents Džo Baidens, kurš piedalās NATO samitā Briselē.


25.03.2022 06.55

ASV prezidents Džo Baidens šodien apmeklēs Polijas pilsētu Žešovu Ukrainas robežas tuvumā, lai demonstrētu Rietumu apņēmīgo nostāju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tā paziņojusi Baltā nama administrācija. Žešovā, kas atrodas apmēram 80 kilometrus no Ukrainas robežas, Baidenu sagaidīs Polijas prezidents Andžejs Duda.

Baidens apmeklē Eiropu ārkārtas vizītē, un Polija ir otrā valsts viņa vizītes maršrutā pēc NATO un citiem samitiem Briselē. Žešovā 5. martā bija arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kad viņš apmeklēja Poliju, demonstrējot ASV atbalstu NATO austrumu flanga valstīm.


25.03.2022 06.52

Japānas valdība nākusi klajā ar jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās vērstas pret vairāk nekā 100 personām un organizācijām. Sankcijas skar gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas valdības personas un viņu ģimenes, gan citus Krievijas elites pārstāvjus  un vairākus uzņēmumus.


25.03.2022 06.51

Austrālijas valdība paplašinājusi sankciju sarakstu, pievienojot tajā vēl 22 ar Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanu saistītas personas. Sankcijām pakļauts arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un viņa ģimene.

Austrālijas valdības paziņojumā teikts, ka sankciju mērķis ir "nodrošināt, ka Krievija un tie, kas atbalsta Krievijas nelikumīgo, neizprovocēto iebrukumu tās demokrātiskajā kaimiņvalstī, maksās augstu cenu".


25.03.2022 06.37

Vācija nemaksās par gāzi un naftu rubļos, tā preses konferencē Briselē pēc G7 līderu tikšanās norādīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, vēsta ziņu aģentūra UNIAN. Viņš atzīmēja, ka piegādes līgumi paredz samaksu dolāros vai eiro, un līguma noteikumi nav pārkāpjami.

Tāpat Šolcs piebilda, ka līdz šim Krievijai piespriestās sankcijas ir efektīvas un Krievijas mēģinājumi tās apiet nav pieļaujami.


25.03.2022 06.26

Dažādas Eiropas valstis kopumā konfiscējušas jau vairāk nekā divdesmit jahtas saistībā ar sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas fiziskām un juridiskām personām. Gibraltāra, Spānijas, Itālijas, Lielbritānijas un Francijas varasiestādes ir arestējušas jahtas simtiem miljonu eiro vērtībā. Tās saistītas ar Krievijas oligarhiem. Bet Somijā līdz šim muita aizliegusi valsts ūdeņus atstāt vairāk nekā 20 jahtām.

Jahtas konfiscētas tādiem oligarhiem kā Krievijas naftas magnātam Igoram Sečinam, kompānijas "Rosteh" vadītājam Sergejam Čemezovam, ietekmīgajiem uzņēmējiem Andrejam Meļņičenko un Dmitrijam Pumpjanskim, kā arī citiem.


25.03.2022 06.20

Krievijas karaspēks Ukrainā ir apšaudījis 548 mācību iestādes – skolas, bērnudārzus, rehabilitācijas un sporta iestādes, mākslas un mūzikas skolas un bibliotēkas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Jevhens Cimbaļuks. Viņš arī sacīja, ka Krievijas iebrukuma laikā līdz šim gājuši bojā vairāk nekā 120 Ukrainas bērnu, bet vairāk nekā 170 guvuši ievainojumus.


25.03.2022 06.16

Ukrainas parlaments ceturtdien pieņēmis likumu, kas paredz cietumsodu par palīdzību Krievijas karaspēkam. Augstākā rada noteikusi 10 līdz 12 gadu cietumsodu par "tīšām darbībām, kuru mērķis ir palīdzēt agresorvalstij". Šādas darbības ietver ienaidnieka atbalstīšanu vai tā lēmumu izpildi, naudas vai īpašumu sagādi vai nodošanu ienaidniekam un tā karaspēkam, kā arī cita veida sadarbību. Papildus cietumsodam notiesātajām personām būs aizliegts ieņemt amatus valsts pārvaldē, kā arī var tikt konfiscēts viņu īpašums.


25.03.2022 06.13

Ceturtdien aptuveni 2700 cilvēku varējuši pamest aplenkto un izpostīto Mariupoles pilsētu, izmantojot humāno koridoru, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa arī apsūdzējusi Krieviju par to, ka tā pēdējās trīs dienas bloķējusi humānās palīdzības konvojus pilsētā. Arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka tai nav izdevies sasniegt Mariupoli.

Ukrainas Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki piespiedu kārtā ir deportējuši ap 6000 Mariupoles iedzīvotāju, kas ievietoti tā dēvētajās "filtrācijas nometnēs". Krievijas mērķis esot izmantot šos cilvēkus kā ķīlniekus, lai izdarītu politisko spiedienu uz Ukrainu. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka briesmās ir ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju, kurus Krievijas okupācijas spēki grib piespiest doties uz Krieviju.


25.03.2022 06.09

Eiropas Savienības līderi šodien turpinās pārrunāt turpmākos soļus pret Krieviju pēc tās sāktās militārās agresijas pret Ukrainu. Eiropadome pārrunās, kā sniegt koordinētu politisko, finansiālo, materiālo un humāno atbalstu, kā arī atbalstu demokrātiskas Ukrainas atjaunošanai. Līderi diskutēs arī par enerģētikas jomu – atkarības mazināšanu no Krievijas energoresursu importa un kopīgiem potenciāliem iepirkumiem.


25.03.2022 06.07

Baltijas valstu un Polijas premjeri ceturtdien aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās. Kā uzskata premjeri, šādi pasākumi vēl vairāk ierobežotu Krievijas iespējas atbalstīt agresiju Ukrainā.


Krievijas karš Ukrainā: 24. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti