"Sarakstu karš nav mūsu izvēle, bet mēs nevar ignorēt atklātu šantāžu," paziņoja Krievijas ārlietu ministrija, publiskojot 18 ASV amatpersonu vārdus, pret kurām noteiktas sankcijas, jo tās ir "saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem".
Krievijas Ārlietu ministrija, tā dēvēto Magņitska likumu, ko ASV pieņēma saistībā ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi Maskavas cietumā 2009.gadā, sestdien nodēvēja par absurdu likumu, ar kuru "notiek iejaukšanās mūsu iekšējās lietās" un kas "smagi kaitē divpusējām attiecībām".
"Atšķirībā no amerikāņu saraksta, kas ir veidots pēc nejaušības principa, mūsu sarakstā galvenokārt ir iekļautas personas, kas ir saistītas ar spīdzināšanas tiesību aktiem un nepārtrauktām aizturēšanām Gvantanamo cietumā, Krievijas pilsoņu aizturēšanām un nolaupīšanām," paskaidroja Krievijas Ārlietu ministrija.
Maskavas izveidotajā sarakstā ir iekļautas četras personas, kas tiek turētas aizdomās saistībā ar pārkāpumiem Gvantanamo cietumā, tostarp bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija administrācijas bijušais vadītājs Deivids Spīrss Edingtons. Pārējās 14 sarakstā iekļautās personas Maskava vaino par Krievijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem. Viņu vidū ir Ņujorkas rajona tiesas tiesnesis Džeds Rakofs un vairāki prokurori, kā arī Federālā Izmeklēšanas biroja aģents Gregorijs Kolmans.
Jau vēstīts, ka ASV piektdien publicēja tā dēvēto Magņitska sarakstu. Saraksts publicēts ASV Federālajā reģistrā. Tajā iekļautās 18 personas, kas lielākoties ir tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kas piedalījās Magņitska lietas izmeklēšanā, bet, pretēji gaidītajam, sarakstā nav augstu amatpersonu..
Sarakstā iekļauto vidū ir izmeklētājs Pāvels Karpovs, kurš Iekšlietu ministrijā vairs nestrādā, un izmeklētājs Oļegs Siļčenko, bijusī Izmeklēšanas komitejas augsta ranga amatpersona, bet tagadējais Krievijas prezidenta pārstāvja Ziemeļrietumu federālajā apgabalā vietnieks Oļegs Logunovs, nodokļu inspekcijas darbiniece Olga Stepanova, izmeklēšanas izolatora "Butirka" bijušais priekšnieks Dmitrijs Komnovs.
ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus – tā dēvēto Džeksona–Venika labojumu, bet vienlaikus paredzot iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.
Uz "Magņitska likumu" ASV Krievija reaģēja ar aizliegumu no Krievijas adoptēt bērnus uz ASV.
Krievijas Ārlietu ministrija ir izstrādājusi savu melno sarakstu ar ASV amatpersonām, kas tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem. Iebraukšana Krievijā jau ir atteikta bijušajam ASV augsta ranga komandierim Gvantanamo bāzē Kubā, kur ASV tur aizdomās par terorismu turētos.
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.
37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
