Krievija nobalsoja pret rezolūcijas projektu, argumentējot, ka tās mērķis ir tikai dot laiku kaujiniekiem atgūt spēkus. Bet Savienotās Valstis Maskavu apsūdzēja par izdomātu ieganstu izmantošanu, lai saglabātu militāros ieguvumus.
Ziņas, kas pienāk no Alepo, liecina, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada armijai tikai aptuveni nedēļas laikā izdevies savā kontrolē pārņemt jau divas trešdaļas teritorijas, ko nemiernieku kaujinieki līdz šim kontrolēja pilsētas austrumos.
Ofensīvai turpinoties, tiek ziņots, ka Alepo austrumu daļu pametuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Pirmdien, 5.decembrī, Maskava paziņoja, ka otrdien vai trešdien ar Vašingtonu Ženēvā gatavojas apspriest situāciju Alepo un nemiernieku kaujinieku iespējamo evakuāciju no pilsētas, kaut vismaz divi nemiernieku grupējumi šādu iespēju jau noraidījuši.
Pirmdien ANO Drošības padomē notika balsojums par Ēģiptes, Jaunzēlandes un Spānijas iesniegtu rezolūcijas projektu, kurā aicināts uz septiņu dienu pamieru Alepo pilsētā, lai tur varētu piegādāt humāno palīdzību.
Maskava aicināja atlikt balsojumu vismaz līdz otrdienai, kad Ženēvā gaidāmas sarunas starp Krieviju un ASV. Tomēr galvenās rezolūcijas projekta atbalstītājas ASV, Lielbritānija un Francija tik un tā nolēma par to balsot. Padomes pastāvīgās locekles Krievija un Ķīna uzlika veto, pret balsoja arī Venecuēla, bet Angola atturējās. Pārējās 11 ANO Drošības padomes valstis atbalstīja rezolūciju.
Šī bija sestā reize kopš konflikta sākuma 2011.gadā, kad Krievija bloķējusi Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņoja, ka netika dotas tradicionāli ierastās 24 stundas, lai analizētu rezolūcijas projekta tekstu. Čurkins balsojumu par rezolūcijas projektu nosauca par provokāciju, kas grauj Maskavas un Vašingtonas centienus meklēt konflikta atrisinājumu.
"Kā mēs zinām, šādas pauzes kaujinieki katru reizi izmantojuši, lai papildinātu munīciju un atgūtu spēkus. Vai tiešām kontroles saglabāšana pār dažiem pilsētas kvartāliem ir tūkstošiem cilvēku ciešanu vērta?" teica Čurkins.
Savukārt ASV vēstnieka Apvienotajās Nācijās vietniece Mišela Sisona noraidīja Krievijas argumentus, Čurkinu pat apsūdzot "izdomāta alibi" izmantošanu.
"Krievija saka, ka tā bija gandrīz panākusi vienošanos ar Savienotajām Valstīm, lai nodrošinātu kāda veida atrisinājumu situācijai Alepo austrumos, un ka šī rezolūcija apdraud šīs sarunas. Tas ir izdomāts alibi. Mēs neesam panākuši izrāvienu tāpēc, ka Krievija vairāk uzmanības pievērsusi savu militāro ieguvumu saglabāšanai nekā palīdzēšanai Alepo mierīgajiem iedzīvotājiem," teica Sisona.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien, 6.decembrī, apsūdzēja ASV par atkāpšanos no Ženēvā plānotajām sarunām, lai "iegūtu laiku" tiem, kas cīnās pret Asada režīmu, lai viņi varētu atjaunot spēkus. Lavrovs arī piebilda, ka nemiernieku kaujinieki, kas atteiksies aiziet no Alepo, tiks iznīcināti, vēsta Krievijas mediji.