Krievija un citas lielvalstis aizstāv Irānas kodolvienošanos

Krievijai nav pamata apšaubīt Irānas gatavību pildīt noslēgto kodolvienošanos, pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu paziņojis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins.  

Irānas kodolvienošanās

Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.   

Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu Rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.   

Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atvērot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.

Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.  

 “Man nesen bija tikšanās ar atomenerģijas aģentūras vadītāju, un viņš privātā sarunā apstiprināja, ka Irāna pilda visas saistības. Visas saistības Irāna izpilda. Tāpēc rodas jautājums par līguma laušanas pamatotību,”  paziņoja Putins.

Ceturtdien, 25.maijā, par atbalstu līgumam paziņoja arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Ķīnas Tautas Republikas premjerministrs Li Kecjans. 

Ķīnas valdības vadītājs uzsvēra, ka atteikšanās no vienošanās ietekmēs ne tikai Irānu, bet šim lēmumam būs arī negatīva ietekme uz iespējām atrisināt citus aktuālus starptautiskus jautājumus miermīlīgu sarunu ceļā.

Arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ceturtdien izplatītajā ziņojumā norādīts, ka Teherāna ievēro galvenos paktā noteiktos ierobežojumus, kas tika ieviesti apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu. Tomēr šie paziņojumi pagaidām nav mainījuši Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa nostāju.  

KONTEKSTS:

ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Tādēļ tiks atjaunotas visas iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu. No šīm sankcijām var ciest Eiropas Savienības valstu firmas, kurām ir darījumi ar Irānu.

Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.

Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti