Krievija tuvāko divu gadu laikā izstrādās jaunas spārnotās raķetes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krievija līdz 2021. gadam izstrādās jaunas raķetes, otrdien, 5. februārī, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Maskava šādi reaģēja uz ASV rīcību, nedēļas nogalē izstājoties no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.  

Pagājušajās nedēļās izskaņā Maskavai beidzās Vašingtonas noteiktais 60 dienu termiņš, lai novērstu pārkāpumus un likvidētu spārnotās raķetes 9M729. Tā kā Krievija noraidīja pārmetumus un neveica pieprasītās darbības, ASV izstājās no vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma.

Krievija tuvāko divu gadu laikā izstrādās jaunas spārnotās raķetes
00:00 / 01:16
Lejuplādēt

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzreiz pēc notikušā paziņoja par izstāšanos no raķešu koplīguma un uzsvēra, ka gatavojas izstrādāt jaunas raķetes.

Otrdien Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar citām amatpersonām, norādīja, ka tuvāko divu gadu laikā tiks izstrādātas no jūras palaižamās spārnotās raķetes „Kalibr”. Tādas tikušas izmantotas Sīrijā.

Vienlaikus Šoigu piebilda, ka tiks strādāts arī pie tālas darbības rādiusa virsskaņas raķetēm. Ministrs uzsvēra, ka šo plānu apstiprinājis arī Krievijas prezidents.

Ekspertu vērtējumā atteikšanās no 1987. gadā parakstītā līgumā ir signāls jaunai bruņošanās sacensībai.

Krievijas aizsardzības ministrs arī vērsa uzmanību uz to, ka šādas no jūras un gaisa palaižamās raķetes ļaus ievērojami samazināt ražošanas laiku, kā arī tās būs lētākas un ātrākas. Šoigu sacīto apstiprina arī dažādi aizsardzības jomas speciālisti. Ministrs ir arī uzdevis palielināt maksimālo darbības rādiusu no zemes palaižamajām raķetēm.

Eksperti arī piebilst, ka no zemes palaižamās vidēja rādiusa raķetes ir lētākas, līdz ar to Krievija teorētiski var izvietot vairākas šādas raķetes, kuras mērķētas uz objektiem Eiropā.

Putins, runājot ar Šoigu sestdien, uzsvēris, ka Krievija šāda tipa raķetes pret Eiropu izvietos tikai tādā gadījumā, ja Savienotās Valstis pirmās īstenos šāda veida pasākumus.

Tikmēr uz to, ka ar šī līguma palīdzību savu popularitāti cenšas celt gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Putins, norādījusi Nacionālās aizsardzības akadēmijas drošības un stratēģiskās izpētes vecākā pētniece Nora Vanaga.

„Nevajadzētu ļauties ažiotāžai un satraukties par ASV un Krievijas izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma likvidēšanu. Pirmkārt, šis līgums jau nedarbojas vairākus gadus. Bruņojuma kontroles eksperti seko līdzi, un ir jau arī sen zināms, ka Krievija izstrādā raķetes un pārkāpj šos noteikumus. Līgums ir arī pats par sevi novecojis, jo attiecas tikai uz tām raķetēm, kuras ir uz sauszemes. Krievijai ir raķetes, kuras var palaist gan no kuģiem, gan zemūdenēm. Šādus punktus līgums nenosedz,” norādīja Vanaga.

Vienlaikus Vanaga nenoliedza, ka draudi pastāv, taču, viņaprāt, svarīgāks būs stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgums (START), kas ierobežo ļoti jaudīgu kodolieroču bruņojumu.

Šis līgums beidzas 2021. gadā, taču šāda līguma noslēgšana ar visām konsultācijām prasa pat vairākus gadus. Līdz ar to, pēc pētnieces domām, ja netiks atrisināts šis START līguma jautājums, tad var būt pamats bažām, jo pastāv beznosacījumu situācija, ka nav vispār nekāda līguma, kas regulētu kodolbruņojumu jomu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti