Krievija turpina uzbrukumus Mariupolei un Donbasa reģionā. 4. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 40. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

ĪSUMĀ:

  • ES valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju
  • Krievijas armija atkāpusies no savām pozīcijām Ukrainas ziemeļu daļā.
  • ANO ģenerālsekretārs aicina uz neatkarīgu izmeklēšanu par slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā.
  • Vācija plāno pastiprināt sankcijas pret Krieviju Bučas slaktiņa dēļ.
  • Kijivas apgabalā no atbrīvotajām teritorijām izvesti 410 nogalināto civiliedzīvotāju līķi. 
  • Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz tās karavīru vainu civiliedzīvotāju nogalināšanā.
  • Uzbrukumi Ukrainā turpinās Mariupolei, Harkivai, Mikolajivai, Donbasa apgabalā; ziņo par triecieniem Odesā.
  • Lielbritānijas izlūkdienests: Mariupole tagad ir galvenais Krievijas iebrukuma mērķis.
  • Lietuva nolēmusi izraidīt Krievijas vēstnieku un atsaukt savu vēstnieku no Maskavas.

Teksta tiešraides sākums. 


04.04.2022 23.32

Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta "MI6" vadītājs Ričards Mūrs uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāni jau sākotnēji ietvēruši civiliedzīvotāju masveida slepkavības. Mūrs šādu viedokli paudis tvītā, atbildot uz Lielbritānijas ārlietu ministres Lizas Trasas aicinājumu saukt pie atbildības tos, kas vainojami Krievijas karaspēka pastrādātajās zvērībās Bučā, Irpiņā un citviet Ukrainā.

"Mēs zinām, ka Putina iebrukuma plāni ietvēra armijas un izlūkdienestu īstenotas masveida slepkavības," norādījis Mūrs, piebilstot, ka ziņojumi par civiliedzīvotāju slepkavībām ir šausminoši.

Aizsardzības un drošības eksperts Džeks Vatlings raidorganizācijai BBC norādījis, ka civiliedzīvotāju masu slepkavības, līdzīgi kā Bučā, varētu būt plaši izplatītas Krievijas karaspēka okupētajās Ukrainas teritorijās.

"Tā nav vienreizēja zvērība. Tas ir veids, kā Krievija karo pret partizāniem," uzsvēris eksperts, piebilstot, ka šo zvērību mērķis ir atriebties iedzīvotājiem par pretošanos.

"Es domāju, ka tas būs ļoti plaši izplatīts," prognozē Vatlings.

"Viņi tāpat rīkojās Afganistānā. Viņi tāpat darīja Čečenijā un Otrajā pasaules karā. Tā ir pretpartizānu kara doktrīna, kas paredz kolektīvu sodīšanu," norādīja eksperts.


04.04.2022 22.39

Francija nolēmusi izraidīt 35 Krievijas diplomātus, savukārt Vācijas valdība pasludinājusi par nevēlamām personām 40 Krievijas diplomātus, vēstī AFP.


04.04.2022 22.37

Ukrainas Kijivas apgabalā vissmagākā situācija civiliedzīvotāju upuru ziņā ir Borodjankā, pat sliktāka nekā Bučā, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Venediktova pavēstīja, ka tagad par Kijivas apgabalu iespējams runāt sīkāk, jo vakar tam izdevies piekļūt.

Viņa norādīja, ka patiesībā cilvēku upuru ziņā vissliktākā situācija ir Borodjankā, piebilstot, ka par to būs jārunā atsevišķi.

Venediktova mudināja neaizmirst arī par citiem reģioniem, kas, pateicoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem, atbrīvoti no Krievijas karaspēka un kuros fiksēti daudzi civiliedzīvotāju upuri – tie ir Sumu, Černihivas un Harkivas apgabali.


04.04.2022 21.16

Nav šaubu, ka Ukrainas mierīgo iedzīvotāju iznīcināšana notiek apzināti, pēc pavēlēm, kas izpildītājiem ir dotas no augšas. To saistībā ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Televīzijai sacīja akadēmiķis, bijušais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis.

“Civiliedzīvotāju nogalināšana faktiski jau desmitos un pat simtos, faktiski jau masveidīgi karadarbības laikā – nu tā nav iedomājama bez komandiera kādas pavēles. Cits jautājums, vai tas ir vada komandieris, rotas vai bataljona, vai vēl augstāka līmeņa komandieris. Tas jau, protams, ir izmeklēšanas jautājums, starptautiskās izmeklēšanas komisijas vai starptautiskās tiesas jautājums. Jebkurā gadījumā, arī pēc starptautiskajām tiesībām – gan karavīri, gan jebkura līmeņa komandieri līdz pat virspavēlniekam ir pilnībā atbildīgi, lai viņu karavīri ievērotu starptautiskās tiesību normas, kas kategoriskā veidā aizliedz nogalināt civiliedzīvotājus, kas aizliedz, protams, arī bombardēt un iznīcināt civilos objektus kā slimnīcas, teātrus vai jebkurus citus civilus objektus,” norādīja Jundzis. 


04.04.2022 19.34

Žitomiras apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Bunečko informē, ka Žitomiras apgabals ir atbrīvots no Krievijas okupācijas spēkiem.

“Ienaidnieks tika atsviests atpakaļ, bet daļa krievu paši aizgāja. 4. aprīlī mūsu apgabalā vairs nav Krievijas okupācijas spēku,” vēsta Bunečko.

Viņš brīdina vietējos iedzīvotājus, ka okupanti pirms atkāpšanās ir mīnējuši privātmājas, arī mežus.


04.04.2022 18.21

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainas pilsētā Bučā ir pastrādājis kara noziegumus. Baidens secina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir kara noziedznieks. Baidens gan atturējās raksturot Ukrainā notiekošo kā genocīdu.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena tikmēr vēsta, ka Eiropas Savienība ir gatava nosūtīt izmeklētājus uz Ukrainu, lai vāktu pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem.


04.04.2022 18.13

Ukrainas pilsētas Mariupoles mērs Vadims Boičenko vēsta, ka neviens autobuss, kas bija organizēts civiliedzīvotāju evakuācijai no aplenktās pilsētas, tā arī nav sasniedzis Mariupoli; Krievijas spēki arīdzan liek šķēršļus humānās palīdzības kravu piegādei.

Boičenko informē, ka izpostītajā pilsētā joprojām uzturas vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.

“Diemžēl situācija Mariupolē joprojām ir smaga. Mēs jau esam aiz humānās katastrofas sliekšņa: pilsēta jau vairāk nekā mēnesi ir palikusi bez apgaismojuma, ūdens, pārtikas un medikamentiem. Tādēļ mēs uzstājam, ka nepieciešams veikt pilnīgu evakuāciju no Mariupoles.”

Mariupoles mērs spriež, ka Krievijas uzbrukumā iznīcināti ap 90% infrastruktūras objektu; 40% nebūs iespējams atjaunot.


04.04.2022 16.22 

Lietuva nolēmusi ievērojami samazināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lietuva atsauks savu vēstnieku no Maskavas, savukārt Krievijas vēstniekam nāksies pamest Lietuvas teritoriju. Tāpat dots rīkojums slēgt Krievijas konsultātu Klaipēdā.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis šo lēmumu skaidro ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un noziegumiem, kas pastrādāti pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ziņo LRT.lt.

“Krievijas okupācijas spēku nežēlība ir pārkāpusi jebkādas civilizētās pasaules normas. Diemžēl tas, ko pasaule redz Bučā, varētu būt tikai sākums. Kad tiks atbrīvotas citas pilsētas, mēs varam ieraudzīt vēl šausmīgākus kara noziegumu piemērus," vēsta Landsberģis.


04.04.2022 16.10

Nacionālā galerija Londonā nolēmusi mainīt franču mākslinieka Edgara Degā gleznas nosaukumu: mākslas darbs, kas līdz šim bija pazīstams kā “Krievu dejotājas”, turpmāk būs zināms ar nosaukumu “Ukraiņu dejotājas”.

Galeriju uz šādu lēmumu pamudināja ukraiņu aktīvistu īstenotā kampaņa. Aktīvisti norādīja, ka gleznā attēlotās dejotājas, ko Degā uzgleznojis Parīzē, visticamāk, bija ukrainietes, nevis krievietes. Par to liecina sieviešu zili dzeltenās matu rotas, kas ir Ukrainas karoga krāsās.

Ukraiņu vēsturniece Oļesja Hromeičuka norāda, ka Rietumos bijušo PSRS teritoriju nereti attēlo kā “vienu nebeidzamu Krieviju” un šo valstu mākslinieki tiek uzdoti par krieviem.

“Kuratori bez problēmām uzdod ebreju, baltkrievu un ukraiņu mākslu un māksliniekus kā krievu. Tajos retajos gadījumos, kad ukraini nepasniedz kā krievu, viņu raksturo kā “Ukrainā dzimušo”, kā tas bija ar kinorežisoru Oleksandru Dovženko,” raksta Hromeičuka.

Viņa spriež, ka līdzīgas tendences vērojamas arī attiecībā uz Otrā pasaules kara vēsturi. Rietumu autori bieži vien raksta, ka “krievi” cietuši no nacistu okupācijas un “krievi” sakāvuši Hitleru. Hromeičuka norāda, ka nacisti bija okupējuši ne vairāk kā 5% Padomju Krievijas teritorijas, bet pilnīgi visu Baltkrieviju un Ukrainu.


04.04.2022 14.56

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstījis dekrētu, kas paredz atteikties no atvieglota vīzu režīma ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un vairākām citām Eiropas valstīm (Šveici, Norvēģiju, Islandi u. c.).

Tas tiek vērtēts kā atbildes solis uz sankcijām, ko rietumvalstis noteikušas pret Krieviju pēc tās karaspēka iebrukuma Ukrainā.


04.04.2022 14.22

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicējusi sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Ukrainas pilsētā Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.

“Par noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem visi kara noziedznieki stāsies tiesas priekšā un tiks saukti pie atbildības,” uzsver Ukrainas izlūkdienests.

Daļa no Ukrainas izlūkdienesta publicētā saraksta

04.04.2022 13.01

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas karaspēks pašlaik veic pārgrupēšanos, lai sagatavotos uzbrukumam Ukrainas austrumos. Ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu Severodoneckas pilsētai. Tāpat notiek gatavošanās uzbrukumam, kas būtu vērsts pret Slovjanskas pilsētu. Ukrainas bruņotie spēki arīdzan brīdina, ka Krievija varētu ar raķetēm un aviāciju apšaudīt Harkivas civilos objektus.


04.04.2022 11.23

Eiropas Savienības valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēsta izdevums "Financial Times".


04.04.2022 10.43 

Pēc pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Bučā pret Krieviju jāvērš vēl vairāk sankciju, izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons Francijas medijiem norādījis, ka ir skaidri pavedieni, kas parāda Krievijas spēku vainu kara noziegumos Ukrainā, vēsta BBC.


04.04.2022 10.36

Kompānija “Maxar” publicējusi ar satelītu uzņemtus attēlus no Bučas. Pie  Andreja Pirmsauktā un Visu Svēto dievnama redzams masu kaps –  aptuveni 13,7 metrus gara tranšeja. Attēls uzņemts 31. martā. Uzņēmumā norādīja, ka pirmās pazīmes par masu kapu bijušas 10. martā.

Satelītuzņēmums, kurā redzams masu kaps Bučā, Ukrainā (31.03.2022)

04.04.2022 10.30 

No Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā miris vismaz 161 bērns, bet 264 ir ievainoti, liecina Ukrainas ģenerālprokuratūras provizoriskie dati. Tos pašlaik gan nav apstiprinājis kāds neatkarīgs avots.


04.04.2022 10.24

Fotogrāfijas no Bučas liecina, ka nevajag par katru cenu meklēt kompromisu ar agresoru, bet gan tā vietā Ukrainai šobrīd ir vajadzīgs daudz ieroču. Tā paziņojis Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Noziedznieki ir jāsauc par noziedzniekiem, jāsauc pie atbildības un jātiesā. Fotogrāfijas no Bučas pierāda kļūdainību pārliecībai, ka par katru cenu jāmeklē kompromiss. Patiesībā Ukrainas aizstāvjiem vispirms ir vajadzīgas trīs lietas – ieroči, ieroči un vēlreiz ieroči," tviterī raksta Duda.


04.04.2022 10.05

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks vizītes laikā Maltā atkārtoti aizlūdzis par Ukrainu. Viņš mazajā salu valstī apmeklēja arī bēgļu centru. Pirms došanās uz Maltu pāvests Vatikānā tikās ar Ukrainas bēgļu grupu, par kuriem rūpējas Romas Svētā Egīdija kopiena.

Romas pāvests Francis viesojās Maltā. 2022. gada aprīlis.

04.04.2022 09.43 

Krievija sākusi slēptu rezervistu mobilizāciju, atsaucoties uz Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņojumu, vēsta BBC.

"Kandidātu atlasē priekšroka tiek dota tiem, kuriem ir kauju pieredze," norādīts ziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka Maskava cer mobilizēt ap 60 000 papildu karavīru.

Krievija ziņojumu nav komentējusi, un tā patiesumu nav apstiprinājusi neviena trešā puse. Iepriekš Putins izteicies, ka vairs nesūtīs iesaucamos un rezervistus karot Ukrainā.


04.04.2022 08.50

"Grammy" balvu ceremonijā tika demonstrēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska videouzruna, kurā viņš aicināja atbalstīt Ukrainu karā ar Krieviju.


04.04.2022 08.18

Pēc pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Bučā un citviet izskan aicinājumi pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un solījusi vēl vairāk atbalstīt Ukrainas aizsardzību.

Spēcīgas sankcijas no Eiropas Savienības (ES) puses pieprasījusi Polija.


04.04.2022 08.12

Lai gan pie Kijivas Krievijas spēki atkāpušies, uzbrukumi Ukrainā turpinās vairākās vietās. Apšaudīta Harkiva, kur vairāki cilvēki nogalināti. Tāpat uzbrukumu intensitāte pieaug Donbasa apgabalā, un cilvēki aicināti šo apgabalu pamest. Ukrainas spēki šajā apgabalā atsituši vairākus uzbrukumus.

Tikmēr dienvidos joprojām apšaudīta Mikolajiva. Par triecienu tiek ziņots arī no dienvidu pilsētas Odesas un citām apdzīvotām vietām.

Sumu apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Živickis paziņojis, ka Krievijas spēki masveidā pamet Sumu apgabalu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atsevišķas Krievijas spēku vienības joprojām atrodas Sumu apgabalā, šobrīd notiek aktīva teritorijas attīrīšana no iebrucējiem.

Bet Lielbritānijas izlūkdienests norādījis, ka dienvidu ostas pilsēta Mariupole, kas joprojām tiek apšaudīta, gandrīz noteikti ir galvenais Krievijas iebrukuma mērķis, jo tās iegūšana nodrošinās sauszemes koridoru no Krievijas uz okupēto Krimas teritoriju.


04.04.2022 08.04

Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā divarpus tūkstoši cilvēku. No viņiem vairāk nekā 800 cilvēku atstājuši Azovas jūras ostas pilsētas Mariupoli un Berdjansku, bet Luhanskas apgabalā evakuēti vairāk nekā 1400 cilvēku.


04.04.2022 08.01

Krievijas Aizsardzības ministrija noliegusi, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".

Krievija arī pieprasījusi pirmdien sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu Bučā redzēto, ko Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis nodēvējis par "ukraiņu radikāļu provokāciju".


04.04.2022 07.59

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova sacīja, ka Kijivas apgabalā no teritorijām, kas atbrīvotas no Krievijas karaspēka, izvesti 410 nogalināto civiliedzīvotāju līķi. Notiek darbs ar vietējiem iedzīvotājiem, liecinieku un cietušo meklēšana, kā arī foto un video pierādījumu vākšana.


04.04.2022 07.37

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis veikt neatkarīgu izmeklēšanu par slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā.

Gutērrešs norādīja, ka ir dziļi satriekts par attēliem, kuros redzami nogalinātie Bučas civiliedzīvotāji. Esot ļoti svarīgi, lai neatkarīga izmeklēšana beigtos ar efektīvu vainīgo saukšanu pie atbildības.

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicināja rūpīgi izmeklēt Krievijas karaspēka noziegumus un pieprasīja Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai dot pieeju šiem apgabaliem, lai tā varētu dokumentēt zvērības.

Slepkavības nosodīja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministrs Mario Dragi, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Latvijas prezidents Egils Levits.


04.04.2022 07.11

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par Krievijas karavīru pastrādāto civiliedzīvotāju slaktiņu Bučā vaino Krievijas vadību. Viņš arī paziņojis, ka tiks izveidots speciāls mehānisms, lai sauktu pie atbildības vainīgos.

"Es gribu, lai visi Krievijas Federācijas vadītāji redzētu, kā tiek izpildītas jūsu pavēles. Lūk, tādas pavēles. Lūk, tāda izpildīšana. Un solidārā atbildība. Par šīm slepkavībām, par šīm spīdzināšanām, par šīm sprādzienu norautajām rokām, kuras ir uz ielām. Par šaušanu pakausī cilvēkiem  ar sasietām rokām," videouzrunā sacīja Zelenskis . "Lūk, tā tagad tiks uztverta Krievijas valsts. Tas ir jūsu tēls. Jūsu kultūra un cilvēciskais tēls ir gājuši bojā kopā ar ukraiņiem un ukrainietēm, pēc kuriem jūs atnācāt."

Pēc Krievijas karaspēka padzīšanas Bučā atrasti apmēram 300 okupantu nogalināti civiliedzīvotāji. Slaktiņu Bučā nosodījušas daudzas pasaules valstis.


04.04.2022 06.56

Krievijas karaspēka raidīts šāviņš arī trāpījis slimnīcai Luhanskas apgabala Rubižnes pilsētā, nogalinot vienu un ievainojot trīs cilvēkus.


04.04.2022 06.52

Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, pēdējās diennakts laikā Krievijas armija atkāpusies no savām pozīcijām Ukrainas ziemeļu daļā.

Krievijas armija atkāpjas no galvaspilsētas Kijivas, Černihivas, Sumu apgabaliem un Poļesjes virzienā. Ukrainas armija pārņēmusi savā kontrolē arī Pripjatu un attiecīgo Baltkrievijas robežas posmu šajā rajonā.

Tomēr Krievijas karaspēks nav pārtraucis aktivitātes un cenšas atjaunot uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas.

Kopumā atsisti septiņi uzbrukumi. Krievija arī turpina sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Piemēram, Harkivas dzīvojamajā rajonā vakar nogalināti septiņi un ievainoti 34 cilvēki.


04.04.2022 06.24

Kopš 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu, Ukrainā miruši 1417 civiliedzīvotāji, tostarp 121 bērns. Un vēl 2038 iedzīvotāji guvuši ievainojumus, paziņoja ANO Cilvēktiesību komiteja.

Nāves un ievainojumu galvenie iemesli bija artilērijas un raķešu apšaudes, kā arī gaisa triecieni.

ANO norādīja, ka šie dati atspoguļo tikai jau dokumentētos gadījumus, bet reālie skaitļi varētu būt krietni lielāki.


KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt