Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 44. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas raķetes triecienā pret Kramatorskas dzelzceļa staciju nogalināti 50 civiliedzīvotāju.
  • Eiropas Savienība apstiprinājusi jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliegusi Krievijas ogļu importu.
  • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ieradusies Kijivā, apmeklēja arī slaktiņa vietu Bučā.
  • Zelenskis: Borodjankā ir vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučā.
  • Ukrainas karaspēks atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju.
  • Lielbritānija: Krievijas karaspēks pilnībā izvests no Ukrainas ziemeļiem.
  • ES ierosina piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču piegādēm Ukrainai.
  • ASV Kongress nobalso par vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu Krievijai.

> Teksta tiešraides sākums


08.04.2022 23.35

8. aprīlis fotogrāfijās no Ukrainas:


08.04.2022 23.30

Krievija slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace", aģentūra LETA vēsta, atsaucoties uz Krievijas Tieslietu ministrijas paziņojumu.

Šīs organizācijas ir izslēgtas no Krievijas starptautisko organizāciju un ārvalstu nevalstisko organizāciju reģistra.

Kā iemesls izslēgšanai minēta Krievijas likumu pārkāpšana, norādīts ministrijas paziņojumā.


08.04.2022 22.13

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules valstis izraidījušas kopskaitā 443 Maskavas diplomātus, piektdien paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija, vēstī LETA.

"Kopš Krievija iebrukusi Ukrainas teritorijā, mūsu partnervalstis izraidījušas 443 Krievijas diplomātisko iestāžu darbiniekus. ASV, Lielbritānija un Čehija būtiski samazināja agresorvalsts diplomātisko klātbūtni jau pirms Krievijas lēmuma sākt pilna mēroga karu," ministrija norāda sociālajā tīklā "Facebook".

Tā atzīmē, ka šāds solis apliecina solidaritāti ar Ukrainu un turpina centienus pastiprināt Krievijas Federācijas globālo izolāciju.

"Ar diplomātu izraidīšanu partnervalstis atbildējušas uz Krievijas diplomātu graujošajām spiegošanas aktivitātēm. Rietumi devuši triecienu Krievijas spējai īstenot agresīvu politiku, graut mieru un drošību Eiropā un traucēt atbalstu Ukrainai," teikts paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Krievijas diplomāti gadiem ilgi izplatījuši propagandu, cenšoties sagrozīt realitāti un slēpt Kremļa patieso seju. Diplomātu izraidīšana ir tieša demokrātiskās sabiedrības atbilde uz Krievijas režīma noziegumiem, uzsvērusi Ukrainas Ārlietu ministrija, aicinot partnervalstis "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai apturētu tās barbarisko karu pret Ukrainu".


08.04.2022 21.13

Krievija un Ukraina vēl pirms tagadējā konflikta sākuma bija iesaistījušās niknā strīdā par to, kuras tautas ēdiens tad īsti ir borščs: krievu vai ukraiņu?

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova tagad likusi noprast, ka šis strīds esot bijis viens no iemesliem, kādēļ Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Viņa apgalvo, ka Ukraina gribējusi piesavināties boršču tikai sev un nav gribējusi dalīties ar Krieviju.

Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Nikolenko uz to atbildējis: “Krievijas Ārlietu ministrija izmisumā pieteikusi karu ukraiņu borščam. Nākamās rindā ir kartupeļu pankūkas. Krievijas diplomātija acīmredzot ir aptuveni tajā pašā līmenī kā Krievijas armija.”


08.04.2022 19.08

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piektdien ieradusies Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai paustu atbalstu Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju.

EK prezidente apmeklēja arī Kijivas apgabala pilsētu Buču, kur Krievijas karaspēks pastrādājis kara noziegumus, nogalinot civiliedzīvotājus.

“Bija svarīgi sākt manu vizīti tieši Bučā. Jo šeit, Bučā, tika iedragāta mūsu cilvēcība,” vēsta fon der Leiena.

“Ukrainas tautai es gribu teikt: tie, kas atbildīgi par šiem noziegumiem, tiks saukti pie atbildības. Jūsu cīņa ir mūsu cīņa. Šodien esmu ieradusies Kijivā, lai pavēstītu jums, ka Eiropa ir jūsu pusē.”


08.04.2022 17.40

Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko ziņo, ka Krievijas raķetes uzbrukumā Kramatorskas dzelzceļa stacijai nogalināto cilvēku skaits ir palielinājies līdz 50. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem.

Kirilenko informē, ka uzbrukuma vietā gājuši bojā 38 cilvēki, bet vēl 12 miruši vēlāk slimnīcā. Upuru vidū ir pieci bērni.

Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāti 98 cilvēki, to vidū arī 16 bērni.


08.04.2022 17.00

Ukrainas varasiestādes izmeklē informāciju, ka bijušais Ukrainas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Oleksandrs Tupickis ir nelikumīgi šķērsojis valsts robežu un aizbēdzis uz ārzemēm.

Ukrainas drošības dienestu rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās Tupickis redzams Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Viņš stāv pie “BMW” automašīnas, kas reģistrēta uz viņa sievas vārda.

Ukrainas varasiestādes veiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Tupickis un viņa līdzdalībnieki jāsauc pie atbildības par nelikumīgu robežas šķērsošanu, jo oficiālajos reģistros neparādās informācija, ka viņš būtu pametis Ukrainu.


08.04.2022 16.48

Slovākija ir piegādājusi Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu “S-300”, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju.

Slovākija šo padomju ražojuma sistēmu bija saņēmusi mantojumā no Čehoslovākijas.

Slovākija ir NATO dalībvalsts, bet tās amatpersonas uzsver, ka ieroču piegādāšana Ukrainas aizstāvjiem nenozīmē, ka Slovākija būtu iesaistījusies karadarbībā Ukrainā.

Ziedojot pretgaisa aizsardzības iekārtu Ukrainai, Slovākija pati nav palikusi bez aizsardzības, jo citas NATO dalībvalstis nogādājušas Slovākijā četras amerikāņu ražojuma “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas.


08.04.2022 15.25

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas okupācijas armijas marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.


08.04.2022 14.49

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien uzrunā Somijas parlamentam brīdināja, ka zvērības, ko Krievijas karaspēks pastrādājis Ukrainas pilsētā Bučā, tas ir gatavs atkārtot jebkurā citā Eiropas pilsētā, ja Krievijas agresija netiks apturēta.

Zelenskis norādīja, ka Krievijas okupanti jau pašlaik katru dienu pastrādā līdzīgus noziegumus Ukrainā: no Kramatorskas līdz Mariupolei, no Harkivas līdz Hersonai.

“Esmu drošs, ka jūs saprotat – ja Krievijas armija saņems pavēli iebrukt jūsu zemē, viņi darīs to pašu. To, kas pastrādāts Bučā, viņi atkārtos jūsu pilsētās, ikvienas valsts pilsētās, ja Krievijas vadība būs izdomājusi, ka tā ir Krievijas impērijas sastāvdaļa, nevis citas tautas zeme,” uzrunā Somijas deputātiem teica Zelenskis.


08.04.2022 14.27

Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā.

Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta.

Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās.

Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.


08.04.2022 13.24

Kramatorskas dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka stacijā trāpīja raķešu sistēmas "Točka U" lādiņš. “Krievijas briesmoņi nemaina savas metodes. Nespējot pretstāvēt mums kaujas laukā, viņi ciniski iznīcina civilos iedzīvotājus,” Zelenska pausto citē britu raidsabiedrība BBC.

Krievijas Aizsardzības ministrijā gan paziņoja, ka Krievijas armija nav saistīta ar uzbrukumu Kramatorskai. 


08.04.2022 11.19

Ukrainas graudu eksports, kas noris caur Melno jūru un nodrošina ievērojamu daļu pārtikas visā pasaulē, pašlaik ir iestrēdzis un nevar pamest valsti lielās Krievijas spēku koncentrācijas dēļ, ziņo "Sky News". Lai atbloķētu šo ceļu, ir vajadzīgi NATO kuģi, norādīja Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Vadims Pristaiko.


08.04.2022 11.15

Japāna nolēmusi izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija jau paguvusi paziņot, ka atbildēs uz šo soli, vēsta “Meduza.io”.


08.04.2022 10.39

ANO atzinusi, ka Krievijas karā Ukrainā gājuši bojā 1611 civiliedzīvotāji, tostarp 131 bērns. Savukārt 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus.

Starp bojāgājušajiem ir 409 vīrieši, 240 sievietes, 25 meitenes un 43 zēni, kā arī 63 bērni un 831 pieaugušais, kuru dzimums pagaidām nav zināms. 

ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks, jo ziņojumā tiek ietverti tikai apstiprināti gadījumi, un tur, kur notiek kaujas, informāciju nav iespējams operatīvi pārbaudīt.


08.04.2022 09.59

Krievijas karaspēks pilnībā izvests no Ukrainas ziemeļiem un pārvests uz Baltkrieviju un Krieviju, par to paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Dažas no šim vienībām tiks pārdislocētas uz Austrumukrainu, lai cīnītos Donbasā. "Jebkura masveida pārvietošana no ziemeļiem prasīs vismaz nedēļu," teikts ministrijas paziņojumā.

Vienlaikus Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka Krievijas spēki turpina apšaudes pilsētās Ukrainas austrumos un dienvidos.


08.04.2022 09.50

Grupa "Portishead" atkal apvienosies labdarības koncertā Ukrainas atbalstam. Koncerts plānots 2. maijā Anglijas pilsētā Bristolē, un to organizē labdarības organizācija "War Child". Kopumā uz koncertu tiks izlozētas 600 biļetes – tie, kuri nevarēs nokļūt šajā pasākumā, varēs iegādāties pieeju koncerta vērošanai video tiešraidē, ziņo BBC.


08.04.2022 09.28

Latvija tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim.

Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu Baltijas valstīs.


08.04.2022 08.19

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacījis, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties.

Krievijai ar uzlidojumiem vakar izdevies apturēt vilcienus, kas evakuēja civiliedzīvotājus no Austrumukrainas. Krievija cenšas kavēt evakuāciju. Ceturtdien kopumā evakuēti vairāk nekā 4500 cilvēku, pārsvarā no Zaporižjas reģiona un Mariupoles.


08.04.2022 08.13

Izdevums "Politico" vēsta, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai. Sākumā bija paredzēts, ka lēmums tiks atbalstīts šonedēļ. Taču Vācijas kanclers uzstāj, ka valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO".


08.04.2022 07.42

Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Šobrīd apgabala teritorija vēl nav droša, jo tajā ir ļoti daudz mīnētu un neapsekotu zemes gabalu.

Kā vēsta "Uninan.ua", Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas. Bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām.

Taču situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Īpaši valsts dienvidos un austrumos, kur Krievija koncentrē spēkus spēcīgam uzbrukumam.

Tāpat tiek turpināta Harkivas blokāde un centieni ieņemt Mariupoli. Britu izlūkdienests ziņo, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk uz dienvidiem no stratēģiskās pilsētas Izjumas, kas joprojām ir Krievijas kontrolē.

Krievijas spēku pastrādātie noziegumi un slepkavības atklājas arī valsts dienvidos, kur tiek atbrīvoti ciemi Hersonas apgabalā. Ir liecības par 16 gadus vecas stāvoklī esošas meitenes un 78 gadus vecas sievietes izvarošanu. Bet kādas mājas pagrabā atrasti sadedzināti vairāki cilvēki.

Kā skaidrojis ministrs, komentējot pirmo kara fāzi, – Ukrainai izdevās Krieviju apturēt, lielā mērā pateicoties ieročiem, kas tika saņemti no partneriem. Viņš paudis pateicību par šiem ieročiem, tomēr piebilda, ka Krievija ir mācījusies un tagad notiek konflikta pārnešana ilgstošā fāzē un citā formā.

Pēc viņa teiktā, kontaktkauju skaits samazinās, ienaidnieks veic raķešu triecienus, izmanto lidmašīnas, masveidā izmanto MLRS sistēmas un tālas darbības artilēriju un iznīcina mierīgās pilsētas.

"Apšaudes tiek veiktas no pašas Krievijas teritorijas, Baltkrievijas, kā arī Melnās un Azovas jūras ūdeņiem. Šādos apstākļos karš pārvēršas par resursu konkurences fāzi, kas Krievijā ir gandrīz bezgalīgs, salīdzinot ar Ukrainu. Lai uzvarētu šādā karā, mums nepieciešama citādāka palīdzība, nekā mēs saņēmām iepriekš," uzsvēra ministrs.


08.04.2022 07.39

ASV Kongress ceturtdien ir nobalsojis par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu.

ASV prezidents Džo Baidens par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.


08.04.2022 07.33

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien dosies uz Kijivu, lai apliecinātu Eiropas Savienības (ES) nelokāmo atbalstu Ukrainai. Plānots, ka Leienu vizītē pavadīs ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels. Abiem paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.


08.04.2022 07.28

Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) amatpersona paziņojusi, – ES ceturtdien ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem.

Amatpersona skaidroja, ka šis solis ievada piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas ietvers arī aizliegumu eksportēt uz Krieviju augstākas tehnoloģijas. Pakete ietver arī vairāku Krievijas banku aktīvu iesaldēšanu. Tiek arī paplašināts saraksts ar ES aizliegtajiem Krievijas produktiem, iekļaujot sarakstā noteiktas "kritiskās izejvielas un iekārtas" aptuveni 5,5 miljardu eiro vērtībā gadā. Bet Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātājiem tagad ir aizliegts darboties ES, tviterī paziņoja Francijas prezidentūra.

ES "melnais saraksts" tiek papildināts arī ar vairāk nekā 200 vārdiem, tostarp Krievijas oligarhiem un abām Vladimira Putina meitām. Par to vēsta aģentūra liecina AFP.

Šī ir pirmā reize, kad eiropieši ir vērsušies pret Krievijas enerģētikas nozari, no kuras Eiropa ir ļoti atkarīga.

ES dalībvalstis importē 45% no savām oglēm no Krievijas, 4 miljardu eiro vērtībā gadā. Tomēr ogļu embargo nestāsies spēkā uzreiz, bet gan augusta sākumā, 120 dienas pēc jaunās paketes publicēšanas ES oficiālajā žurnālā, kas varētu notikt šodien.


08.04.2022 07.15

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuvusi par pirmo Krievijas kompāniju, kas nākusi klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto.

Atšķirībā no daudziem citiem lieliem eksportētājiem un sava dibinātāja Oļega Deripaska, kompānija "Rusal" nav pakļauta sankcijām. Karš un pārējās pasaules reakcija uz to radījusi kaitējumu kompānijas piegādes ķēdēm.

"Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā.

Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē".

"Rusal" paziņojumā, kas nācis klajā 6. aprīlī, nav konkrētu apsūdzību vienai vai otrai karojošajai pusei saistībā ar notikušo Bučā.

Kijiva apsūdz Krievijas karaspēku mierīgo iedzīvotāju nogalināšanā, Maskava šīs apsūdzības noraida.


08.04.2022 06.41

Austrālija nodos Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster", lai tā varētu cīnīties pret Krievijas agresiju. 

Steidzamu palīdzību Austrālijas parlamentam marta beigās lūdza Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ziņo BBC. Austrālijas aizsardzības ministrs Pīters Datons paziņoja, ka viņa valsts atbildēs uz šo Ukrainas prezidenta aicinājumu.

"Bushmaster" spēj pasargāt tajā esošos cilvēkus no mīnām un citām mazas un vidējas jaudas sprāgstvielām, kā arī no artilērijas šāviņu atlūzām. Bruņutransportieris var pārvadāt 10 cilvēkus, līdz trim diennaktīm atrodoties pilnībā autonomā režīmā.

Plānots, ka pirmās četras mašīnas, kas speciāli aprīkotas un nokrāsotas Ukrainas karoga krāsās, uz Ukrainu no Kvīnslendas štata dosies jau piektdien.

Bruņutransportieri "Bushmaster", ko Austrālija nodos Ukrainai

08.04.2022 06.24

Šodien Jēkabpilī norisināsies labdarības koncerts Ukrainas atbalstam "Mēs par mieru!" Pasākuma laikā apmeklētājus uzrunās Jēkabpils novada domes vadība, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns un dzejnieks Guntars Godiņš. Uzstāsies Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Lūsēns, Atis Ieviņš un "Rock Brothers", vīru kopa "Vilki", "Latvian Blues Band", kā arī citi mākslinieki.


08.04.2022 06.23

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pavēstījusi, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51.

"Mēs esam sašutuši par to, ka uzbrukumi veselības aprūpei turpinās. Uzbrukumi veselības aprūpei ir starptautisko humāno tiesību pārkāpums," tā sacījis PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.


08.04.2022 06.15

NATO dalībvalstis pastiprinās ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas agresiju. NATO dalībvalstis ir gatavas palīdzēt Ukrainai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, prettanku ieročiem un cita veida atbalstu.

Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien atbalstīja priekšlikumu Eiropas Savienībai (ES) piešķirt vēl 500 miljonus eiro, kas paredzēti ieroču piegādēm Ukrainai. Par šo priekšlikumu ceturtdien vienojās 27 dalībvalstis vēstnieku līmenī.  Pirms tam ES bija vienojusies piešķirt 1 miljardu eiro ieroču piegādēm Ukrainai. Līdzekļi tiek piešķirti no 5 miljardu eiro lielā Eiropas miera fonda, kuru ir izveidojušas ES dalībvalstis.

Vienlaikus par papildu palīdzību Kijivai paziņojusi arī Kanādas valdība. Jaunajā federālajā budžetā paredzēta 365,5 miljonus eiro vērta militārā palīdzība un 731 miljona eiro aizdevums.

Aicinājumi palielināt ieroču piegādes izskan katru dienu. Arī vakar Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba NATO sanāksmē Briselē sacīja, ka viņš gaida, ka NATO valstis nosūtīs Ukrainai nepieciešamos ieročus. Viņš uzstāja, ka tām ir jārīkojas ātri, jo Krievija gatavo jaunu ofensīvu.


08.04.2022 06.14

Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no okupantiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. 


Karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa papildu sankcijas Krievijai. 7. aprīlis

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt