Kijivā gaisa trauksme tika izsludināta neilgi pēc vieniem naktī pēc vietējā laika. Vēlāk amatpersonas ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs galvaspilsētas notriekuši 20 objektus, bet par postījumiem vai cietušajiem informācijas pagaidām nav.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko apstiprināja vismaz vienu sprādzienu galvaspilsētā. Amatpersonas norādīja, ka Krievijas uzbrukuma mērķis Kijivas apgabalā bija kritiskā infrastruktūra. Vairākus dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai šonakt ir izdevies notriekt arī citos apgabalos.
Dažas stundas iepriekš gaisa trauksme tika izsludināta arī Zaporižjē, Doneckā, Hersonā un citās pilsētās. Sociālajos tīklos tika publiskota informācija par sprādzieniem, taču oficiāla apstiprinājuma informācijai pagaidām nav.
Ukrainas galvaspilsēta un citas pilsētas Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem tika pakļautas arī sestdien un svētdien, un uzbrukumu rezultātā dzīvību zaudēja četri cilvēki.
Naktī uz pirmdienu arī publiskotas ziņas par sprādzieniem Voroņežas militārajā lidlaukā Krievijā, bet Ukrainas armijas pārstāvji to pagaidām nekomentē.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks izteicies, ka Krievija šobrīd visvairāk baidās no tā, ka Ukraina nemainīs savu pozīciju un ies līdz galam. Podoļaks skaidrojis, ka Krievija baidās par to, ka nebūs nekādu aizkulišu vienošanos, kā tas bijis tradicionāli Krievijas ārpolitikai. Un Krievija vēlas mainīt šo Ukrainas nostāju par to, ka jebkādi līgumi tiks apspriesti tikai pēc tam, kad Krievija izvedīs savu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tikmēr ir norādījis, ka rietumvalstīm jābūt gatavām sniegt Ukrainai ilgtermiņa atbalstu, jo nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava mainīt savu uzvedību. Par to, ka Krievijai nav vēlmes izbeigt karu, liecinot kaut vai tas, ka septembrī Krievijā tika izsludinātā daļējā mobilizācija. Viņš skaidroja, ka militārais atbalsts nodrošinās Ukrainas kā suverēnas valsts izdzīvošanu un liks Maskavai sēsties pie sarunu galda, lai izbeigtu karu.
Stoltenbergs sacīja, ka Krievija ir gatava turpināt karu, kā arī mēģināt potenciāli sākt jaunu ofensīvu. Tas tiek norādīts jau kādu laiku, ka janvārī vai februārī Krievija varētu uzsākt ofensīvu, iespējams, atkal mēģinot iebrukt no Baltkrievijas teritorijas, lai sasniegtu Kijivu. Tieši tādēļ rūpīgi tiek sekots līdzi, kas notiek Baltkrievijā. Tāpat tiek vēstīts par jaunu mobilizāciju Krievijā, iespējams, jau no 5. janvāra. Tas, ka Krievija negrasās apstāties, bija skaidrs arī pēc Vladimira Putina Jaungada uzrunas, kur fonā ierastā Kremļa vietā bija novietoti cilvēki armijas formastērpos. Nav gan zināms, vai tie patiešām bija karavīri vai aktieri, jo sociālo tīklu lietotāji ātri vien ieraudzīja starp šiem cilvēkiem sievieti, kas bijusi redzama Putina tuvumā jau vairākos citos pasākumos, tostarp uz kāda kuģa un dievnamā.
Tikmēr Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir sazvanījusies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vēlreiz apliecinājusi atbalstu Ukrainai.
"Eiropas Savienība ir kopā ar jums tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs atbalstām jūsu varonīgo cīņu. Cīņu par brīvību un pret brutālo agresiju," vēsta fon der Leiena. Viņa arī likusi saprast, ka drīzumā varētu apmeklēt Ukrainu.
Zelenskis paziņojis, ka Ukraina ir pateicīga par atbalstu un ir sperti pirmie sagatavošanās soļi kopīgam Eiropas Savienības un Ukrainas samitam.
Eiropas Savienība piegādā Ukrainai ģeneratorus, spuldzes, pajumti un skolas autobusus, un drīzumā sāks izmaksāt 18 miljardu eiro lielo finanšu palīdzību.
KONTEKSTS:
Pērn 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
