Tikmēr izskan bažas par iespējamu Krievijas terorakta sarīkošanu Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā.
2,5 miljoni bēgļu
Piektdien Doneckas, Zaporižjas, Harkivas un Kijivas apgabalos tika atvērti 12 evakuācijas koridori, lai izvestu civiliedzīvotājus no tādām Krievijas spēku aplenktām pilsētām kā Mariupole, Volnovaha, Izjuma, Buča un Hostomeļa. Humānā situācija ir slikta daudzviet, un krievu spēki turpina liegt arī humānās piegādes. Cilvēki evakuējas bīstamos apstākļos, Krievijas spēkiem turpinot apšaudes.
Apdzīvoto vietu apšaudes un bombardēšana turpinās daudzviet, trāpot gan medicīnas iestādēm, gan dzīvojamajām ēkām. Pirmo reizi kopš 24. februāra tika apšaudītas Ukrainas rietumos un centrālajā daļā esošās Dnipro, Luckas un Ivanofrankivskas pilsētas.
Jauni uzlidojumi bijuši Luckā, Ukrainas ziemeļrietumos. Pilsēta atrodas tikai ap 400 km no Polijas robežas. Uzlidojumi veikti Luckas militārajam lidlaukam. Gājuši bojā vismaz divi cilvēki un ievainotie.
Tikmēr Krievijas karaspēka pārņemtajā Melitopolē, kas līdz šim izrādījusi sīvu protesta garu, iebrucēju grupa nolaupījusi pilsētas mēru Ivanu Fedorovu, kurš iepriekš atteicās sadarboties ar okupantiem. Tas fiksēts arī novērošanas kamerās. Nolaupīšanas laikā viņam galvā uzvilks plastmasas maiss un mērs nolaupīts pilsētas krīzes centrā.
Kopš 24. februāra Krievijas karaspēks Ukrainas infrastruktūrai nodarījis postījumus 119 miljardu ASV dolāru apmērā.
ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi vēsta, ka no Ukrainas bēgļu gaitās devušies jau 2,5 miljoni cilvēku. No tiem vairāk nekā 1,5 miljoni devušies uz Poliju. No Sumiem uz Ļvivu kopā ar mazbērniem izdevies nokļūt arī Svetlanai.
“Esmu redzējusi lidmašīnas, kas lido virs mums un bombardē mūsu ielu vairākas reizes. Tas bija šausmīgi. Paņēmu bērnus un paslēpos.
Mūsu ielā bojā gāja vesela ģimene. Tēvs, māte, trīs bērni un vecmāmiņa. Man bija jābēg no turienes ar bērniem. Biedējoši, ļoti biedējoši.”
Odesa gatavojas aplenkumam
Savukārt dienvidu pilsētas Odesas mērs Genādijs Truhanovs izteicies, ka krievu spēki turpina gatavoties desantam un varētu mēģināt ielenkt pilsētu no sauszemes un jūras.
“Mēs pieņemam, ka agresors plāno ieņemt mūsu pilsētu, virzoties no Voznesenskas uz Piedņestru, tādējādi pilsēta tiks nogriezta un ielenkta. Mēs arī pieņemam, ka šajā laikā Krievijas militārie desanta kuģi tuvosies un aplenks Odesu no jūras... Pilsēta var nonākt aplenkumā, mēs gatavojamies šādai situācijai.”
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde piektdien vēsta, ka Krievijas prezidents esot devis rīkojumu par “terorakta” sarīkošanu Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā. Krievija plānojot sarīkot tehnogēno katastrofu, par ko atbildība tiktu uzvelta Ukrainai.
Tāpat Ukrainas puse vēsta, ka Krievijas lidmašīnas no Ukrainas gaisa telpas piektdien devušas triecienu Baltkrievijas teritorijai. Un tā esot provokācija, kuras mērķis ir ievilkt Baltkrievijas bruņotos spēkus karā ar Ukrainu. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko piektdien viesojas Maskavā un sarunā ar Putinu norādījis, ka ukraiņi esot plānojuši uzbrukt Baltkrievijai, savukārt sankcijas esot “jaunu iespēju laiks”.
Krievija uz Ukrainu sūtīs algotņus no Sīrijas
Putins piektdien paziņojis, ka jāpalīdz tūkstošiem kaujinieku no Tuvajiem Austrumiem nonākt Donbasā. Krievijas Drošības padomes pastāvīgo locekļu sanāksmē aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka vairāk nekā 16 000 cilvēku no Tuvajiem Austrumiem pieteikušies palīdzēt Krievijai karot Ukrainā.
Krievijas aizsardzības ministrs arī norādījis, ka Krievija pastiprinās militāros spēkus pie savas rietumu robežas, izvietojot tur modernus ieroču kompleksus un pārvietojot kaujas vienības. Tas esot saistāms ar to, ka pie Krievijas rietumu robežas katru dienu ierodoties arvien jaunas NATO spēku vienības.
Šoigu apgalvo, ka Krievijas kaimiņvalstīm pilnīgi nekas nedraud. Taču pēdējā laika notikumi liecina, ka Krievijas amatpersonas melo pat par acīmredzamiem faktiem, piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noliedzis, ka Krievija būtu uzbrukusi Ukrainai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.