Oficiālais iemesls, kādēļ galēji labējas radikālās partijas “Alternatīva Vācijai” vadītāja Frauke Petrija devās uz Maskavu, bija sadarbības veicināšana starp Krievijas un Vācijas reģionālajiem parlamentiem. Turklāt vizīte notika pēc Maskavas pilsētas valdības ielūguma.
Tomēr, ņemot vēra, ka Petrijas brauciens uz Krievijas galvaspilsētu notika brīdī, kad Vācijā sākas aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, var pieļaut, ka oficiāli deklarētā sadarbība starp abu valstu jauniešu organizācijām nebija galvenais sarunas temats.
Krievijas Domes oficiālajā paziņojumā tiek norādīts, ka ar partijas “Alternatīva Vācijai” priekšsēdētāju tikās Domes spīkers Vjačeslavs Volodins. Viņš tiek vērtēts kā viens no tuvākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajiem un vēl līdz nesenajam laikam ir bijis prezidenta administrācijas vadītājs. Tiek uzskatīts, ka Volodins spēlē būtisku lomu vienotās Kremļa politikas īstenošanā parlamentā.
Tāpat ar radikālo Vācijas politiķi tikās arī Domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs, Liberāldemokrātu frakcijas vadītājs Vladimirs Žirinovskis un Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.
Tolstojs ir pazīstams kā Krievijas Pirmā kanāla politisko diskusiju raidījumu vadītājs. Opozīcija viņam iepriekš ir pārmetusi maldinošas informācijas izplatīšanu par notikumiem Ukrainas austrumos, kā arī Rietumiem nedraudzīgo uzskatu popularizēšanu. Savukārt Žirinovskis jau kopš 90.gadiem skaļi atkārto klaji nacionālistiskus saukļus.
Nesen presē nopludinātais Vācijas specdienestu ziņojums liecina, ka šobrīd nav pierādījumu tiešajiem Krievijas varas iestāžu mēģinājumiem iejaukties šajā valstī notiekošajā. Tomēr ziņojuma autori uzskata, ka
Maskava mēģina izmantot tādas partijas kā “Alternatīva Vācijai”, lai īstenotu netiešu ietekmi.
Piemēram, Krievijai piederošais televīzijas kanāls “Russia Today”, kas ir pazīstams arī ar saīsinājumu “RT”, bieži intervē Petriju un tiražē viņas uzskatus. Turklāt “RT” ir arī ziņu portāls vācu valodā.
Kā zināms, “Alternatīva Vācijai” aktīvi kritizē pašreizējās kancleres Angelas Merkeles migrācijas politiku. Tāpat šī partija ir skeptiski noskaņota pret Eiropas Savienību. Sākotnēji šī politiskā organizācija pat tika izveidota ar mērķi panākt Vācijas izstāšanos no Eirozonas. Tomēr vēlāk, līdz ar vadības maiņu, galvenā uzmanība tika novirzīta uz migrācijas jautājumiem.
Ciešas saites ar Maskavu ir arī vēl vienai radikālai Eiropas partijai – Francijas ''Nacionālajai frontei'', ko vada Marina Lepēna. Jau iepriekš šī partija saņēma aizdevumu savai priekšvēlēšanu kampaņai no Krievijas investoriem piederošās bankas Čehijā.
Tagad Lepēna ir viena no vadošajām kandidātēm uz Francijas prezidenta krēslu. Ievēlēšanas gadījumā viņa sola ciešākas saites ar Krieviju un referendumu par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Jūtams atbalsts Lepēnai ir arī Krievijas Domē.
