Gan Ukrainas prezidents, gan separātisko kaujinieku līderi ir gatavi piektdien paziņot par uguns pārtraukšanu, ar noteikumu, ka rīt Minskā plānotajās trīspusējās sarunās tiks panākts ievērojams progress. Par to paziņojuši abu pušu pārstāvji.
Ja piektdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā sāksies nopietnas trīspusējās kontaktgrupas miera sarunas par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos, Ukrainas prezidents Petro Porošenko jau tajā pašā dienā būs gatavs dot rīkojumu par uguns pārtraukšanu. Ar šādu paziņojumu Ukrainas prezidents nācis klajā Velsā notiekošajā NATO samitā, norādot, ka uguns pārtraukšana ir viens no galvenajiem miera plāna punktiem.
Viņš paudis cerību, ka jau piektdien tiks parakstīts vairāku soļu plāns konflikta noregulēšanai. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piedāvājis savu septiņu punktu miera plānu, ko Ukraina gan nav pieņēmusi.
Neilgi pēc šī paziņojuma arī Doņeckas un Luganskas pašpasludināto tautas republiku līderi pauduši gatavību rīt pēcpusdienā pārtraukt uguni, ar noteikumu, ja izdosies panākt vienošanos un Ukrainas pārstāvji parakstīs plānu par konflikta politisku noregulējumu. Arī separātistu pārstāvji piektdien gatavojas iesniegt savus piedāvājumus uguns pārtraukšanai, kuros būšot detalizēti izklāstītas visas šī režīma ievērošanas garantijas.
Ukrainas parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs pēcpusdienā paziņoja - ja Minskā plānotās miera sarunas izgāzīsies, viņš parlamentam ierosinās ieviest valstī kara stāvokli. Visticamāk, ka parlamenta ārkārtas sēde varētu tikt sasaukta nākamajā otrdienā. Vienlaicīgi tiek ziņots, ka parlamenta deputāti jau ir aktīvi sākuši vākt parakstus, lai kara stāvokli ieviestu.
Kamēr Ukrainas prezidents Velsā ar NATO līderiem apspriež ciešāku Ukrainas un alianses sadarbību, šīs ziņas ar nepatiku uztvertas Krievijā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Ukrainas plāni atteikties no ārpus bloku statusa un tuvināties NATO apdraudot miera sarunas Ukrainas austrumos. Tā vietā, lai virzītos uz NATO, Kijevas vadībai būtu jāiesaistās pilnvērtīgā dialogā ar austrumu reģionu pārstāvjiem.
Lavrovs uzskata, ka gan Krievija, gan vairākas Eiropas valstis vēlas, lai uzvarētu daudznacionāli vienota Ukrainas tauta, taču Rietumi vēloties, lai uzvar NATO. Tieši tāpēc esot nepieciešams šādus centienus apturēt, pārstāt no ārvalstīm provocēt šādu pieeju un kopīgiem spēkiem censties nodrošināt Ukrainas nacionālo vienotību.
Tikmēr premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks ir devis startu projektam „Siena”, kuras mērķis esot uzcelt reālu sienu starp Ukrainu un Krieviju. Kāda tieši šī siena būs, pagaidām nav zināms, taču ideja esot.
Jau ziņots, ka iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka viņam ir savs piedāvājums miera plānam, kas paredz - prokremliskajiem kaujiniekiem ir jāpārtrauc uzbrukumi Austrumukrainā; Ukrainas valdībai jāatvelk savi karavīri līdz tādam attālumam, kas izslēgtu iespējamību apšaudīt apdzīvotas vietas ar artilēriju. Pamiera ievērošana būtu jāuzrauga starptautiskajiem novērotājiem. Kā ceturto punktu Putins nosauca nepieciešamību „izslēgt kara aviācijas izmantošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem un apdzīvotiem punktiem konflikta zonā”.
Viņš uzskata, ka arī jāorganizē „piespiedu kārtā aizturētu personu apmaiņa pēc formulas „visi pret visiem” bez kādiem priekšnosacījumiem.” Kā sesto punktu Putins izteica aicinājumu „atvērt humānos koridorus bēgļu pārvietošanai un humānās palīdzības kravu piegādei Ukrainas austrumiem”. Bet pēdējā viņa plāna daļa ir iespēja uz kaujās cietušajiem reģioniem nosūtīt remonta brigādes infrastruktūras atjaunošanai.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties.
Aizvien turpinās ukraiņu armijas cīņa ar separātistiem Doņeckas un Luganskas apgabalā.
